Pirmdiena, 27. jūnijs Malvīne, Malvis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Visvairāk izvēlas studēt Tehniskajā universitātē

Visvairāk izvēlas studēt Tehniskajā universitātē
18.09.2007 19:24

0

Atslēgvārdi

Šogad pēc 12.klases beigšanas mācības Latvijas augstskolās turpina pēdējos gados lielākais skaits Liepājas rajona jauniešu. Visvairāk iestājušies Rīgas Tehniskajā universitātē, pēc apkopotiem datiem pastāstīja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Gunta Lagzda. Savukārt pēc pamatskolas beigšanas daudzi jaunieši izvēlas mācīties profesionālajās vidusskolās.

Seši sākuši strādāt

Tāpat kā iepriekšējos gados, aptuveni vienāds skaits pusaudžu pēc 9.klases beigšanas turpina mācīties vidusskolā vai mācās, iegūstot vidējo izglītību un arodu reizē. Tādu ir attiecīgi 43 un 51 procents no 593 bērniem.

Populārākās profesionālās vidusskolas ir RTU Liepājas filiāle, Liepājas 48., 31., kā arī Cīravas arodvidusskola. Daudzi dodas mācīties uz Saldu vai Skrundu. Kazdangas profesionālās vidusskolas piedāvājums rajona jauniešiem šķiet mazāk saistošs. Nedaudzi turpina mācības arī Liepājas Mākslas vidusskolā un Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā.

G.Lagzda pastāstīja, ka aizvien palielinās to jauniešu skaits, kuri izvēlas mācīties profesionālajās vidusskolās, un vērtēja to kā labu tendenci. “Visur pasaulē jaunietis, kurš zina, ko vēlas darīt pēc skolas beigšanas, iegūst specialitāti, nevis trīs gadus kavējas vidusskolā. Bet tas notiek valstīs, kur ir stipras profesionālās vidusskolas. Pie mums pašlaik tā vēl nav,” skaidroja Izglītības pārvaldes speciāliste. Liepājas rajonā esot arī gadījumi, kad jaunietis pabeidz vidusskolu, un tikai pēc tam dodas mācīties uz arodskolu, kur var apgūt izvēlēto profesiju.

Trīs procenti jeb 15 jauniešu ir tādi, kuri izvēlējušies iegūt arodu, neiegūstot vidējo izglītību.

Laba tendence esot arī tā, ka samazinās to pusaudžu skaits, kas pēc 9.klases beigšanas dodas strādāt. Šogad tādi ir tikai viens procents jeb seši cilvēki. Viņa piebilst, ka iemesli tam var būt dažādi. Iespējams, vecākiem nav finansiālu iespēju sūtīt bērnu mācīties tālāk. “Bet kur cilvēks var strādāt ar deviņu klašu izglītību? Mežā, mājās, saimniecībā,” uzskaita G.Lagzda.

Vēl divi procenti jeb 10 pusaudži ir tādi, kas nemācās, nestrādā vai arī skolai nav ziņu par to, ko viņi dara, lai gan ir ieguvuši pamatizglītību.

Labāk iet uz citu skolu

G.Lagzda priecājās, ka samazinās to bērnu skaits, kas skolu beidz ar liecību. Pērn tādu bijis vairāk nekā 40, šogad – 38. “Par viņiem sirdij jāsāp visvairāk,” uzsvēra G.Lagzda. Par to, ka ar bērnu tā noticis, atbildība jāuzņemas gan pašam bērnam, gan skolotājiem, gan vecākiem, norādīja speciāliste.

19 pusaudžu mēģina vēlreiz pamatizglītību iegūt tajā pašā skolā. G.Lagzda apgalvoja, ka tas nav labākais variants. Ja bērns vienreiz bijis neveiksminieka statusā, iespējams, arī nākamgad viņam negatīvā slava nāks līdzi. Sākot mācīties citā skolā, bērns var sākt jaunu dzīvi. Un tad bieži vien izdodoties panākt vēlamo rezultātu. Kā labus piemērus G.Lagzda min Krotes, Vecpils, Dzērves pamatskolu, kur gadu no gada tikpat kā nav skolēnu, kas 9.klasi beidz ar liecību. Šajās skolās pedagogi ir gatavi strādāt ar bērnu papildus.

Daļa to skolēnu, kuri 9.klasi beiguši ar liecību, aiziet mācīties arī uz arodskolām, kurās ir korekcijas programma. Paralēli pamatizglītībai tādā gadījumā var iegūt arī specialitāti.

Strādāt un nekur nemācīties nolēmis viens bērns, kam nav izdevies pabeigt pamatskolu. Taču likums valstī nosaka – līdz 18 gadu vecumam pamatizglītība ir jāiegūst. Par to atbild pašvaldība, kurā viņš dzīvo.

Statistikas rādītājos netiek ietverti speciālo pamatskolu audzēkņi. Liela daļa no viņiem turpina mācīties turpat arodklasēs vai iet uz skolām, kur piedāvā apgūt speciālās programmas, zina teikt G.Lagzda.

Uz Īriju neraujas

Savukārt no visiem 12.klašu beidzējiem mācības augstskolā nolēmuši turpināt 82 procenti. Tas ir pēdējos gados lielākais skaits. “Vairāk par septiņdesmit procentiem ir vienmēr,” piebilda Izglītības pārvaldes speciāliste. Studējošo skaita pieaugums tiek skaidrots arī ar labajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pavisam vidusskolu šogad beidza 183 skolēni. Augstskolās iestājušies arī 14,4 procenti Liepājas rajona neklātienes vidusskolas beidzēju.

26 procenti vidusskolas absolventu izvēlējušies studijas RTU, nedaudz mazāk – Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Vēl iecienīta ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Latvijas Universitāte. Daudzi jaunieši aizgājuši mācīties arī uz Rīgas Stradiņa universitāti, Ventspils augstskolu un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Iepriekš visvairāk jauniešu gājuši mācīties uz Liepājas Pedagoģijas akadēmiju.

Strādāt uzreiz pēc skolas beigšanas izvēlējušies 12 procenti jauniešu. Peļņā uz ārzemēm daudzi nebraucot. Zināmi gadījumi, kad bērni pēc 8. un 9.klases dodas līdzi vecākiem uz Lielbritāniju vai Īriju. “Tas ir labāk nekā tad, ja viņus atstāj vienus šeit pie tantēm vai kaimiņiem,” uzskata G.Lagzda. Trīs procenti absolventu dzīvo mājās, nekur nestrādā vai audzina bērnus.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz