Rajona bioloģisko lauksaimnieku Zaļajam tirdziņam Pētertirgū produkciju tagad piegādā videi draudzīgi saimniekojošie audzētāji no visas Latvijas. Tāpēc piedāvājuma apjomi un sortiments palielinās. Bioloģisko lauksaimnieku rajona biedrības vadītājas vietnieks Jānis Pakalns pastāstīja, ka, kaut gan ir ziema, produkcijas klāsts Zaļajā tirdziņā ir daudzpusīgs un bagāts. Tur netrūkst veselīgam uzturam nepieciešamo un vitamīniem bagāto izejvielu. “Redzam, ka mūsu iecere sāk attaisnoties,” viņš sacīja.

Pateicoties biedrības vadītājas Ināras Jansones nodibinātajiem kontaktiem, liepājniekiem olas sākuši piedāvāt bioloģiskie lauksaimnieki no Dobeles, vidzemnieki uz mūsu pilsētu vedot gaļas izstrādājumus, kas ražoti Zaubes kooperatīvajā sabiedrībā “ZT”, rupjo un saldskābo maizīti, kas ļoti iecienīta un vārda vistiešākajā nozīmē tiekot izķerta galvaspilsētā, arī mēs tagad saņemam no Ķelmēniem, bet dažādu augļu sulas Zaļajam tirdziņam piegādājot no visiem valsts novadiem.

Vienlaikus aktivizējušies arī vietējie piegādātāji. Visiem priekšzīmi rādot zemnieku saimniecība “Kūdrāji”, kuras līdzīpašniece ir pati biedrības vadītāja Ināra Jansone. Pavisam drīz, jo tuvojas marts, agros zaļumus saņemsim no Adeles Baltavičas siltumnīcām, nav vairs ilgi jāgaida (paies pāris mēnešu), līdz savu produkciju sāks piegādāt arī agro zemeņu audzētāji, kādu mūsu rajonā netrūkst.

Jāteic, ka neparasts audzējums, ko vēl lāgā nav paguvuši novērtēt liepājnieki, nāk no Gaviezes pagasta, kur “Lapiņos” Ilga Mežvida kopā ar savu māmuļu Ausmu Roli nodarbojas ar sarkano, kā arī Savojas kāpostu, brokoļu un citu neparastu dārzeņkopības kultūru audzēšanu. Zemkope atklāja “Kurzemes Vārdam”, ka sarkanos kāpostus audzēt viņu jau Otrā pasaules kara laikā aicinājuši vācu kareivji, kas teikuši, ka tie ļoti izplatīti viņu dzimtenē. Pēc kara viņa atcerējusies šo pamudinājumu un sākusi meklēt sarkano kāpostu sēklas. Kad tās izdevies atrast, pamazām aizrāvusies arī ar citām, mazāk izplatītām dārzaugu šķirnēm. Sarkanie kāposti esot lieliski gan svaigi, gan skābēti. Tie bagātīgi saturot vitamīnus un sautēti neesot tik ūdeņaini kā baltie kāposti. Ļoti vērtīgi organismam esot tāpat brokoļi, taču cilvēki par tiem nav informēti, tādēļ vienaldzīgi aizejot vērtībām garām.

Taču ne jau tikai skaļas reklāmas pietrūkst zaļajam tirdziņam. Jānis Pakalns pasūdzējās, ka nevarot atrast arī cilvēkus, kas vēlētos stāvēt aiz letes. Līdz šim visu laiku to darījusi Ināras Jansones meita Liene, taču jaunietei tagad vairāk uzmanības jāveltī mācībām biznesa augstskolā, tāpēc viņa pat pie vislabākās gribas nespējot vairs zaļi domājošajiem kolēģiem palīdzēt. Ja nu tomēr atrodoties kāds gribētājs, kurš gatavs strādāt tirdziņā par pārdevēju, viņš esot aicināts piezvanīt pa tālruni 26170014. “Žēl būtu, ja pārdevēju trūkuma dēļ nāktos pārtraukt īstenot ieceri, kas sākusi tik lieliski attaisnoties,” teica Jānis Pakalns.