“Ja es paceļu ogu un priecājos, cik tā ir liela, skaista un sarkana, tad man liekas, arī pārējiem būs prieks,” saka “Ieviņu zemeņu” saimniece Indra Ventaskraste. Viņa kopā ar vīru Māri zemenes audzē jau septiņus gadus. Šīs nodarbošanās iniciatori bijuši vīra vecāki, kuriem bija tāda aizraušanās.

Ikdienā Indra māca angļu valodu, bet vīrs Māris strādā tirdzniecībā. Zemenes viņi sauc par savu hobiju. “Kā ir brīvs brīdis, sestdienās un svētdienās kopā ar kaķi Lūsi dodamies no Liepājas uz Dunalku. Cits iet makšķerēt vai medībās – mēs braucam un audzējam zemenes,” stāsta Indra.

Zemeņu vagas atrodas netālu no ziediem rotātās “Ieviņu” daudzdzīvokļu mājas, kur dzīvo vīra vecāki. Zemeņu audzēšanai ģimene nomā pašvaldībai piederošu mazdārziņu zemi. “Te ir pirmā gada Polkas, te otrā gada, te – Sonātes,” Indra izrāda zemeņu lauku. Tās audzē uz melnā agrotīkla, jo tad ogas ir tīras un pašiem mazāk darba – nav tik daudz jāravē.

Lai arī vasaras sākums ir vēss un saules maz, Indra nesūdzas: “Lielāki zaudējumi ir tiem, kas nenovaktēja salnas. Kas bija acīgāki un paspēja uzmest virsū agrotīklu, tiem viss ir kārtībā. Salnas arī bija neierasti vēlu. Protams, saulainā un siltākā laikā zemenes ātrāk gatavojas. Bet process neapstājas [arī vēsākā laikā], tāpat ir tās sarkanās ogas.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 30.jūnija numurā.

#kvards-20170630-06#