Ceturtdien un piektdien Nīcas pagastā pulcējās rajona iedzīvotāji, kas nolēmuši iesaistīties ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas programmas projektā, ko izstrādājusi un finansē ANO. Kvalificētus priekšlasījumus viņiem sniedza Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti Ļubova Tralmaka, Juris Kalniņš, Mārtiņš Pružinskis, Ilze Skudra un citi, bet praktiskās nodarbības notika Nīcas pagasta cūkkopības kopleksa vadītājai Zentai Fremai piederošajā zemnieku samniecībā “Sieciņi” un Andra Zaļkalna Vērgales pagasta lauku sētā “Laikas”.

Pirmajā vietā klausītāji uzzināja to, kā notiek lauku vēstures un mēslošanas plānu izstrāde, ar kādiem paņēmieniem un cik bieži nosakāma augsnes pretestība, un arī to, kā jāveic apsaimniekojamo platību zemes analīze. Otrajā vietā viņi guva priekšstatu par to, ar kādiem paņēmieniem ir iespējams vērsties pret zemes degradāciju.

Par augsni rūpējas sistemātiski

Liepājas Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Vita Cielava gandrīz kā savu kabatu pārzina nīcenieces aprūpētās platības, jo šā gada sākumā “Sieciņiem” izstrādājusi augu sekas plānu, kas paredzēts diviem gadiem. Pavisam Zenta un viņas dēls Māris apsaimniekojot vairāk nekā 270 hektāru lielas platības, kas izvietotas ne tikai polderos, bet arī citās pagasta vietās. Tur viņi audzējot galvenokārt graudaugus un rapsi.

Plānu bijis nepieciešams izstrādāt, lai pareizi noritētu sējumu nomaiņa. “Ja no gada gadā vienā vietā sēsim tikai miežus, miežus un miežus, tad bagātu ražu kopējam nav ko gaidīt,” sacīja graudu audzēšanas lietpratēja, atzīstot, ka pie Fremiem ir ko pamācīties. Viņi par augsni rūpējoties sistemātiski, atstājot arī zaļās platības un augsnes aprūpes mērķim līdzekļus netaupot. Druvās atstātie salmi un rapšu kūluma atlikumi lieliski bagātinot laukus ar kāliju un citām vielām, kas nepieciešamas jaunu sējumu attīstībai.

Neapmierinātība ir kā dzinējspēks

Pati Zenta gan apgalvoja, ka par rezultātiem zemes kopšanā joprojām nav gandarīta. Viņai gribētos, lai tie būtu vēl redzamāki, vēl jūtamāki. Brīžiem, kad uznāk lielāks sausums un vējš, kūdrainajos tīrumos saceļoties īsti putekļu mākoņi, tādējādi auglīgā virskārta tiekot aiznesta projām. Turpretī citreiz izrādoties, ka augsnes blīvums ir par lielu un nepieciešama tās irdināšana.

Kā atzina Zemkopības ministrijas speciālisti, tieši šāda attieksme būtu  jāizkopj sevī arī citiem zemkopjiem. Braucot gar novadgrāvjiem uz “Sieciņu” laukiem, gan labajā, gan kreisajā pusē bija redzami arī novārtā pamesti tīrumi.

Izrādot citiem lauksaimniekiem savas druvas, enerģiskā nīceniece atgādināja, ka augsnes kvalitāte ir pamatu pamats. Tomēr, tāpat kā ikvienam lauksaimniekam, arī viņas darbs esot atkarīgs no visiem vējiem, kas pūš pāri. Rūpīgi gādāto ražu vienā paņēmienā spējot atņemt gan pavasara salnas, gan rudens pusē uznākušas lietavas. Šoruden pārliekais mitrums atņēmis cerības novākt graudus aptuveni 200 hektāru platībā. Lauki bijuši tik jēli, ka neesot bijis iespējams uzbraukt pat traktoram, kas aprīkots ar dubultplatām riepām.

Polderos strādāt jāprot

“Sieciņu” saimniece pastāstīja, ka strādāt kūdrainā augsnē, kāda ir polderos, jāiemācās, jo ar mālainiem laukiem to nevarot ne salīdzināt. Atšķirīga šeit esot, piemērām, ķimikāliju iedarbība. Arī minerālo mēslojumu jāzina, kā pareizi iestrādāt. Saimniece reiz piedzīvojusi lielas galvasssāpes, kad gribējusi iznīcināt ķeraino madaru, kas esot polderos ļoti izplatīta nezāle. Nezinot, kā ar to jācīnās, zemniece panākusi tikai to, ka šis augs sazaļojis un sācis izplatīties vēl vairāk.

Nīceniece teica, ka, vēršoties pret lauku noplicināšanu, problēmas sagādājot tas, ka apstrādāta tiek nomas zeme. Kaut gan līgums ar īpašniekiem noslēgts uz pieciem gadiem, nekad nevarot paredzēt, kas notiks turpāk.

Tāpat zemes apstrāde polderos un citās vietās esot ļoti atšķirīga. Apstrādājot mālainos tīrumus, arkla lemeši nodiluši vienā sezonā, bet kūdrā tas nenotiek. Šeit daudzkārt lielāka slodze jāuzņemas traktora dzinējam, līdz ar to palielinās degvielas patēriņš un motora remontizdevumi. Tādēļ bezaršanas tehnoloģija, kas tagad visnotaļ tiek propagandēta, esot īsts atradums, jo būtiski spēj samazināt darbu izmaksas un arī lauki kļūst līdzeni. Agrāk, esot ārzemēs, viņa brīnījusies, kā zemi iespējams apstrādāt tā, lai iegūtu tādus gludus tīrumus. Taču tagad arī pati spējusi to nodrošināt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Tā kā vakarrīt laiks bija drēgns, Zenta Frema (no kreisās) atbraukušos kolēģus cienāja ar kafiju un smalkmaizītēm, apgalvojot, ka svaigā gaisā vēders drīz vien sāks kurkstēt, kas savukārt neļaus kvalitatīvi darboties smadzenēm. Tādai atziņai tūdaļ piekrita vecākā speciāliste Kristīne Žēpere un augsnes sekas projekta autore Vita Cielava.

Augsnes blīvuma mērījumus, izmantojot penetrometru, veica Mārtiņš Pružinskis.

Lauka diskošanu ar modernu agregātu demonstrēja Māris Frems.