Otrdiena, 13. aprīlis Egils, Egīls, Nauris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Zemnieki: “Latvijā bremzē lauksaimniecības attīstību”

Zemnieki: “Latvijā bremzē lauksaimniecības attīstību”
08.09.2011 15:00

Zemnieks būtu gatavs jaunu kūti celt, ES fonds būtu gatavs atbalstīt, bet projekts apstājies, jo neizdodas tam piesaistīt finansējumu – bankas atsaka. Ar tādu situāciju saskārušies vairāki mūspuses novadu zemnieki, kas iesnieguši projektu pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” kārtā.

Lauku atbalsta dienestā savukārt apgalvo: finansējumu piesaistīt patlaban ir pat vieglāk, nekā tas bija iepriekš.

Uz Turciju pārdot žēl

“Viss apstājies. Pamati izlieti, un tā arī viss stāv,” nosaka Cīravas pagasta “Brāļu” saimniece Renate Jasaitiene. Visas bankas, kurās viņa līdz šim vērsusies, kredītu atteikušas. Šos tāpat kā citus ES fondu atbalstītus projektus īstenojot, vispirms tajos jāiegulda pašu piesaistīti līdzekļi, kad būve pabeigta, daļu uzņēmējs saņem atpakaļ.

“Brāļi” plānoja lielu un modernu kūti 150 govīm. Tā būtu silta ziemā, savukārt vasarā neiekarstu, tajā būtu piemērota elektroinstalācija, ventilācija. Patlaban 101 gotiņa mīt kūtī, kur vietas tikai 50 lopiem, stāsta R. Jasaitiene. Viņa, pēc profesijas zootehniķe, ar lauksaimniecību nodarbojusies visu mūžu. “Mums ir zeme, ir tehnika, ir graudi, ir labības torņi,” zemniece norāda, ka “Brāļi” šajā nozarē strādā ilgi un stabili. “Dažu gadu laikā būtu kūti piepildījuši.” Tāpat “Brāļos” arī esot jaunā paaudze, kurai pēc laika saimniecību atstāt.

“Jātur govis laukā vai jāpārdod uz Turciju,” saimniece atbild uz jautājumu, ko darīt, ja līdzekļus projektam, uz kuru tā cerēts, tiešām neizdosies iegūt. Taču tūliņ piebilst, ka, lai arī cik labu cenu turki nesolītu, viņai tās pārdot žēl. Jau rakstīts, ka turku uzņēmēji interesējas par piena šķirņu teļu pirkšanu Latvijā, lai attīstītu šo nozari savā valstī.

Tādēļ R. Jasaitiene ne bez rūgtuma spriež, ka bankas un reizē arī valsts lauksaimniecības politika bremzē lauksaimniecības attīstību valstī.

Jo vairāk pieprasījumu, jo vairāk atteikumu

“Bankas ir kļuvušas atvērtākas pret kreditēšanu kā tādu,” zemnieku teiktajam pretēju viedokli pauž Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks Indulis Āboliņš.

Ja tomēr lauksaimniekam sadarbība ar kādu banku nav izdevusies, tad iemesls varētu būt vai nu uzņēmēja kredītvēsture, vai līdzšinējās saimniekošanas samērojums ar projekta apjomiem, vai kas cits, spriež I. Āboliņš. Situācijas ir individuālas un dažādas, bet kopējā aina esot tāda, ka “kustība ir atvieglojusies” un lauksaimniecības nozarē būvniecība Latvijā aktivizējusies. 

Arī Hipotēku bankas lauksaimniecības programmu vadītājs Ivars Rubenis apgalvo, ka Kredītu fonda līdzekļu piešķiršanas nosacījumos izmaiņas nav veiktas, arī atbalstīto un noraidīto projektu īpatsvars būtiski nav mainījies.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. septembra numurā.
 #kvards-20110908-01#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz