Par nevienlīdzību, kas Eiropas Savienības valstīs valda tiešo maksājumu sadalē, ir runāts ne mazums. Latvijai tur atvēlēta pati pieticīgākā daļa. Nedaudz vairāk saņem mūsu kaimiņi Igaunijā un Lietuvā, taču arī viņi nav apmierināti ar diskrimināciju. Pret to vairākkārt iebildis arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, taču viņa teiktais nav atradis dzirdīgas ausis. Tādēļ 18.novembrī grupa Baltijas lauksaimnieku plāno doties uz Briseli, kur paudīs protestu iedibinātajai kārtība.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes  priekšsēdētājs Armands Krauze “Kurzemes Vārdam” teica, ka 18. un 19. novembrī Briselē notiks Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru sanāksme, kurā paredzēts analizēt kopējās lauksaimniecības politikas reformas aspektus. Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki šo gadījumu nolēmuši izmantot, lai paustu savu neapmierinātību par nevienlīdzību tiešo maksājumu jomā, jo tāda kārtība viņus spiež strādāt nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar kolēģiem. Piedalīties protesta akcijā esot uzaicināti arī Igaunijas lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kas izteikuši gatavību piebiedroties, taču atbilde, vai viņi piedalīsies, vēl gan neesot saņemta.

 “Ja mēs aizbrauksim uz Briseli ar trim autobusiem, tad būsim ievērojama ļaužu grupiņa, kuru nevar nepamanīt,” sacīja lauksaimnieku organizāciju vadītājs. Viņš domājot, ka protesta akcija, kuras organizēšanā kā Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja aktīvi piedaloties arī Liepājas rajona pārstāve Ārija Jerumane, varētu ietekmēt kopējās lauksaimniecības politikas reformas gaitu un maksājumi Latvijai un citām Baltijas valstīm tiktu palielināti vismaz pēc 2013.gada, jo par to, kādi tie ir pašlaik, mūsu pārstāvji paši ir parakstījušies un savu piekrišanu devuši. Es neticu, ka tos vairs kāds pārskatīs,” – tā A.Krauze.

Runājot par to, kā Eiropas Savienības tiešie maksājumi ietekmē zemnieku saimniecību, Rucavas pagasta “Ventiņi” līdzīpašniece Natālija Zuļģe pastāstīja, ka lauksaimniekiem kaut ko nopelnīt, lai attīstītu ražošanu, mūsu dienās ir kļuvis neiespējami. “Eiropas Savienības maksājumi ir tie, kas mūs tagad paglābj no bankrota, jo par saražoto produkciju nekāda peļņa nesanāk. Piena cenas ir nokritušās un nav dzirdams, ka tās varētu tuvākajā laikā paaugstināt. Bet ar tiem 18 līdz 20 santīmiem, ko saņemam par izslaukto litru piena, pietiek tikai saimniecības uzturēšanai,” viņa atzina. Un piebilda, ka par konkurenci ar Rietumu kolēģiem vispār neesot ko domāt, jo tur taču ir pavisam citādi darbošanās apstākļi. “Ja arī mums saimniecībā valdītu tāda kārtība kā lauksaimniecības izstādē, kur viss ir perfekti sakārtots ražošanai, tad vēl varētu strādāt arī par šīm iepirkuma cenām. Taču dzīvē  nekad tā nav. Saimniecībā nemitīgi kaut kas ir jālabo un jāmaina, bet tam ir vajadzīga nauda. Un tur, kur tirgo kombainus, jaunus traktorus un sējmašīnas, par simtiem vairs neviens nerunā, tur prasa, lai maksājam tūkstošus,” sacīja N.Zuļģe.

 Arī Medzes pagasta zemnieku saimniecības “Baroni” īpašnieks Rolands Ekšteins uzskata, ka par savu pastāvēšanu ir jācīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem, jo apstākļi ir būtiski izmanījušies un ar katru gadu turpina pasliktināties, taču tiešie maksājumi netiek tiem līdzi. “Gados, kad dārdzība bija mazāka, zemnieki patiešām sajuta to atspaidu, ko sniedz Eiropas Savienības atvēlētā nauda, taču tagad tas vairs nav samanāms. Jo tehnika un minerālais mēslojums Latvijā tagad maksā tikpat, cik Rietumeiropas valstīs, bet dīzeļdegviela pie mums ir pat dārgāka,” viņš teica, pasūrojoties, ka situāciju valstī vēl sarežģījot mūsu ierēdņu pedantiskais prasīgums, kuri dažkārt ļoti nesaprotami tulko Eiropas prasības. Tad nu gadoties arī tā, ka applūdušas palienes pļavas kartē tiek iezīmētas kā dīķis, un līdz ar to jau tā zemie maksājumi zemes apsaimniekotājam tiekot vēl par kādu trešo daļu samazināti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”