Pirmajās simts valdības darbības dienās lauksaimniecība nav atradusies Ministru kabineta prioritāšu sarakstā – tā uzskata biedrības “Zemnieku saeima” aktīvākie dalībnieki. Biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Zuzāne presei izteikusies, ka neapmierinātībai ir pamats, jo, neraugoties uz daudzajiem solījumiem, līdz šim valdības darbības lokā nav iekļautas lauksaimniekiem pašas būtiskākās problēmas. Tādējādi novārtā atstāts ļoti aktuālais kokurētspēju veicināšanas uzdevums, neskaidrs joprojām ir nākotnes attīstības virziens, kā arī jautājums par to, kā laukos iespējams atrisināt cilvēkresursu deficīta problēmu.

Izstrādātie Lauku attīstības programmas 2007. līdz 2013.gadam dokumenti, ar kuriem tagad pagastos tiek iepazīstināti lauku ļaudis, lauksaimniekos vieš nopietnas bažas, ka nozares attīstībai atvēlētā Eiropas Savienības atbalsta nauda kārtējo reizi var tikt sadalīta pēc apšaubāmiem kritērijiem un nesasniegs mērķi. “Zemnieku saeima” atzinusi, ka pirmajās simts savas darbības dienās valdībā ir nepietiekami strādāts, lai atrisinātu galveno mūsu lauksaimniecības atpalicības cēloni, proti, uzlabotu tās konkurētspēju kopējā tirgū. Noskaidrots, ka Latvija ir valsts, kas saņem viszemāko atbalsta finansējumu Eiropas Savienības ietvaros. Maksājumi, kas pieejami mūsu lauksaimniekiem ir ievērojami mazāki arīdzan par tām summām, ko saņem zemes apsaimniekotāji kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Kāds tam ir iemesls?

Cukura nozare jau ir likvidēta. Cukurbiešu audzētāji spiesti pārprofilēties. Kas vispār sagaida mūsu lauku saimniecības nākotnē? Uz šo jautājumu, kā secinājusi biedrība “Zemnieku saeima”, Zemkopības ministrijas vadītāji kavējas sniegt izsmeļošu atbildi. Joprojām nav skaidri un gaiši pateikts zemniekiem, ka turpmākajos gados viņu saimniecības sagaida aizvien sarūkošāki ienākumi un līdz ar to trūkums. Pesimismu “Zemnieku saeimas” biedros vairojot fakts, ka cukurbiešu audzētājiem līdzīgs liktenis draud piemeklēt arī cietes kartupeļu ražotājus. Biedrības priekšsēdētājs Valters Bruss paudis atziņu, ka lauksaimniecības politikā nav vērojamas gaidītās izmaiņas.

Savu viedokli šajā sakarā vakar “Kurzemes Vārdam” izteica arī biedrības “Zemnieku saeima” dalībnieks Lažas pagasta zemnieks Andrejs Silenieks. Viņaprāt, runāt par simts dienām šoreiz ir gandrīz vai nevietā, jo gan ministru prezidents Aigars Kalvītis, gan zemkopības ministrs Mārtiņš Roze savos krēslos ir jau aizvadījuši ievērojami ilgāku periodu, un, ja lauksaimniecības politikā būtiskas pārmaiņas nav notikušas, tad atbildība par to gulstas tieši uz viņiem. Zemie maksājumi, ko salīdzinājumā ar kolēģiem saņem mūsu lauku apsaimniekotāji, iespaido arī lauksaimniecības produkcijas eksportu. Redzam, ka pie mums arvien vairāk produktu ieved, bet arvien mazāk tiek izvests. Tāda tirdzniecības bilance diemžēl attīstību neveicina. Andrejs Silenieks nosveras domāt, ka arī cukurbiešu audzēšanu, neraugoties uz cukura reformu, vajadzēja pacensties saglabāt, jo varēja taču nodarboties gan ar sīrupa, gan citas produkcijas izlaidi. Tagad cietēji nav tikai cukurbiešu audzētāji, bet tāpat arī bitenieki, kam pietrūkst, ar ko ziemas mēnešos piebarot saimes, lopkopēji, kas izmantoja mājdzīvnieku barošanai graizījumus, un citu nozaru pārstāvji, jo lauksaimniecība ir organisms, kurā viss cieši saistīts.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”