“Man kā ar mākslu saistītam cilvēkam plenēri, Mākslas dienas kopš skolas laikiem bija saistoši un aizraujoši. Plenēri Grobiņā agrāk ir bijuši, tos rīkojis mākslinieks Roberts Stārosts, tādi notikuši arī vēlāk, bet nu jau pagājis krietns laika brīdis, kopš šādu aktivitāšu nebija,” viņa stāsta.

Māksliniece bažījusies, kā būs, jo pirmo reizi rīkoja plenēru. “Taču viss aizgāja, pat tā kā plūda,” viņa nu atzīst. Palīdzējusi pašas ģimene, tai skaitā afišas un dalībnieku karšu darināšanā – vecākais mazdēliņš un mamma ķērušies pie krāsām un papīra, un daļa zīmējuma noderējusi. “Saņēmām Grobiņas novada domes finansiālu atbalstu,” priecājas I. Beihmane.

Vienpadsmit mākslinieki no Grobiņas, Medzes, Liepājas, Pāvilostas un Aizputes ielās, laukumos, tuvākos un tālākos stūrīšos radīja skaistus darbus, kurus, vakaram satumstot, varēja aplūkot Dzērves laukumā. Plenērā piedalījās Raimonds Gabaliņš, Gunta Krastiņa, Imants Ozols, Ginta Stavrovska, Aivars Kleins, Liene Bernāte, Sintija Gādiga, Monta Kurzemniece, Agnese Rudzīte, Laine Kinstlere un Terēze Marija Miltiņa.

“Gleznotājiem ļoti saistoša ir senā arhitektūra, kas Grobiņā saglabājusies. Piemēram, Aivars Kleins tik daudz šajā gleznā ir pateicis, tādā mazā gabaliņā parādījis vēsturiskās ēkas. Agnese Rudzīte bija kopā ar meitiņu, kurai tapis ļoti jauks darbs, kas attēlo tirgu. Gunta Krastiņa domāja, kur tad sev vietu atrast. Grozījās dārzā pie ziedošās ābeles, līdz iesaucās: “Bet es taču varu arī šeit!”,” pastāsta I. Beihmane. Gleznota arī Ālande, pilsdrupas, košie apstādījumi, bruģētā Dzirnavu iela.

I. Beihmanei daudz palīdzējis Raimonds Gabaliņš, kuru grobiņnieki jau sauc par savējo. Līdz pandēmijas ierobežojumiem Zentas Mauriņas piemiņas istabu mākslas galerijā bija skatāma viņa personālizstāde, no kuras viņš atstājis vairākus darbus plenēra izstādē. “Viņš piešķir izstādei pamatīgumu ar tēlniecības darbiem. Grobiņā ir gan pamatīgums, gan vieglums,” saka I. Beihmane.