Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 25. jūnijs

Vārdadiena: Maiga, Milija

Zentas Mauriņas piemiņas istabās atklās grāmatu un keramikas izstādi

Atslēgvārdi zentas mauriņas piemiņas istabas | izstāde | grobiņa | keramika | eseju krājums | zenta mauriņa | grāmatas atklāšana

Foto: Publicitātes

13.jūnijā pulksten 17 Zentas Mauriņas piemiņas istabās atvērs viņas eseju krājumu „Sirds mozaīka. Atbalsis” ar Vairas Vīķes Freibergas komentāriem, savukārt pulksten 18 atklās keramiķes Laimas Jaunskungas 70 gadu jubilejai veltītu izstādi „Derības uz mūžu”, informē piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava.

Krājuma atvēršanas svētkos piedalīsies apgāda „Jumava” vadītājs Juris Visockis, Zentas Mauriņas eseju fragmentos un Vairas Vīķes Freibergas komentāros iejutīsies aktrise Maija Arvena, dzeju rakstošā Nora Grēniņa un mūziķe Ieva Lapkovska (flautas solo).

Jau iepriekš apgāds „Jumava” izdevis Zentas Mauriņas Ziemsvētku eseju krājumu „Sākumā bija prieks”. Tikko izdotajā krājumā rakstniece turpina tēmu par prieku un tam pretī stāvošo ciešanu un sāpju neizbēgamību. Šī grāmata tapa 1947.gadā Detmoldā, kad Zenta Mauriņa kā daudzi latvieši bija spiesti meklēt patvērumu ārpus Latvijas. Kādā no Zviedrijas dienasgrāmatām viņa rakstīja: „Ja izkļūšu no šīs elles, braukšu pa pasauli un sludināšu prieka nepieciešamību.”

Šī nelielā grāmata ir pirmais latviešu rakstnieku darbs, kurš ar savu gara spēku ieguvis popularitāti pēckara Vācijā un izdots vairākos atkārtotos izdevumos. Šis krājums daudziem kļuva par sava veida „evaņģēliju”, tādējādi palīdzot pārvarēt kara laikā bezjēdzīgi radītās ciešanas. Z.Mauriņai – pirmā atzinība svešā zemē, kura vainagojās, saņemot Adenauera balvu 1971.gadā par vācu tautas saliedēšanu. Latviski tā izdota 1947.gadā Rasiņa apgādā nelielā skaitā un palika bez atbalss. Vēlāk to izdeva Dītricha apgāds Memmingemā un grāmata ieguva izcilu novērtējumu vācu presē. Latviešu valodā krājuma “Sirds mozaīkas” atkārtotā 1949.izdevuma priekšvārdā rakstīts: „Sirds mozaīka” ir Zentas Mauriņas credo . Tas ir tas, ko viņa izglābusi no uguns liesmām un kara drupām. Tajās jaušams latviešu tautas dziesmu, Jaunās derības un grieķu kultūras gars”. Krājumu papildina fotogrāfijas no Vairas Vīķes-Freibergas personiskā arhīva, Mūzikas un Rakstniecības muzeja un Zentas Mauriņas piemiņas istabu krājumiem.

Savukārt pulksten 18 Zentas Mauriņas piemiņas istabās visi aicināti uz keramiķes Laimas Jaunskungas 70 gadu jubilejai veltītas izstādes „Derības uz mūžu” atklāšanu. Izstādes nosaukumā māksliniece apliecina skaidri: derība ir ar Grobiņu, jo Grobiņa esot tā, kas nelaiž vaļā. Un Laima sevi turpina uzskatīt par grobiņnieci. Viņa savu radošo dzīve fiksējusi albūmā. Tādā veclaicīgā, ar ādu apvilktā, pelēkām lapām. Sieviete keramiķe, kura no agras jaunības pratusi palikt uzticīga savam aicinājumam, neskatoties uz dažādiem, varbūt no viņas, neatkarīgiem apstākļiem.

No 1965. līdz 1984. gadam mākslinieces radošās dzīves ceļš bija saistīts var „Latvijas Keramikas” Liepājas nodaļu Rolavā, tālāk keramiķe no 1984. līdz 1997.gadam Imanta Sudmaļa kolhozā. Grobiņas pusē pavadīti 32 gadi. Vēlākajos gados Laima Jaunskunga ar saviem darbiem priecēja Nīgrandes puses cilvēkus. Bet saikne jau paliek, veidojas tālāk un turpinās, piedaloties izstādēs gan Liepājas muzejā un citviet Latvijā, gan ārvalstīs. Nozīmīgākas izstādes Laimai bijušas 1997.gadā Maskavā, 1979.gadā Ungārijā, 1988. un 1990. gadā Čehijā un 1996. gadā Dānijā. Kopumā māls pie Laimas rokām pielipis 53 gadus, materializējoties traukos, vāzēs, krūzēs, kuri, tuvojoties Jāņu laikam, kļūst īpaši tuvi un mīļi. Tā kā māksliniecei patīk izgatavot arī dažādu formu ziedu traukus, tad ir vajadzīgs kāds, kuram patīk tos piepildīt – florists. Šoreiz ar Laimu tandēmā sadarbosies māksliniece Inita Beihmane.

Laimas Jaunskungas 70 gadu jubilejas svinēšanu iesāka Saldus Vēstures muzejā ar izstādi, kuras nosaukums bija „Smadzeņu brīvība”. Saldū keramiķes darbi bija skatāmi līdz 12.maijam.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!