Jūlijā ir rožu ziedēšanas kulminācijas laiks, kad puķu karalienes krāšņi uzplaukst dobēs gan pie piļu, gan būdiņu sliekšņa un, sacenšoties ar tām, mežmalās rotājas arī savvaļā augošie, bet ne mazāk cēlie mežrozīšu krūmi. Ne velti Salaspilī, Nacionālajā botāniskajā dārzā, šās nedēļas nogalē rīko Rožu dienas, kurās skatītājiem būšot iespējams iepazīt vairāk nekā pustūkstoša rožu šķirņu. Taču par ziedu karalienēm rūpējas arī mūsu rajona rožu audzētāji, kuru pulkā jau vairāk nekā trīsdesmit gadu ir “Lūšu” saimnieki nīcenieki Ritma un Voldemārs Kluči.

Par gaumi nestrīdas

Vaicāts, kādas rozes šovasar nākušas modē un ir visvairāk pieprasītas, audzētājs atbildēja, ka jautājums ir ļoti sarežģīts, jo cilvēku gaume grūti izprotama, turklāt galva reibst, jau iedomājoties vien, kāds šodien ir rožu šķirņu daudzums. Selekcionāri nav sēdējuši dīkā. “Kas patīk man, nepatīk klientiem,” par to viņš pārliecinājies ne vienreiz vien. Turklāt novērots, ka pircēju vēlmes nemitīgi mainās. Tādēļ nākoties atteikties no rožu šķirnēm, kas agrāk bijušas pat lielā cieņā, un meklēt jaunas, cerot, ka tām būs piekrišana.

Pēc rožu stādiem Voldemārs dodas uz Poliju, kur Varšavā bagātīgs piedāvājums. Taču pat tad gadoties kļūdīties un vēlāk sāpīgi kost sev pirkstos. Tā noticis arī iepriekšējā braucienā, kad nīcenieks nav uzklausījis tirgotāja ieteikumus, bet vairāk paļāvies pats uz savu izpratni un pieredzi. Varētu šķist, kāda gan vaina oranžajai “Combo” šķirnei? “Man personīgi liekas, ka tā ir ļoti glezna,” viņš sprieda. “Tomēr Pētertirgū šī roze iepatikās tikai zobārstei Veitai.”

Tāpēc tagad “Lūšos” nolemts no oranžajām rozēm atteikties. Tomēr droši vien tās tikšot saglabātas apstādījumos pie mājas, jo patiešām ir daiļas. Līdzīgs liktenis piemeklējis rožu šķirni, kas ziedējusi ar neparastiem zaļiem ziediem, jo arī tiem pietrūcis precinieku.  

Puķes prasa ziedoties

Voldemārs teica, ka viens no komponentiem, kas diezgan droši nosakot pieprasījumu rozēm, mūsdienās esot to spēja saglabāties skaistām pēc tam, kad ir nogrieztas un ieliktas vāzē. “Combo” ar tādu īpašību palepoties neesot varējusi. Turpretī “Primabalerina”, “Gold Milva” un “Merci Cheri” piederot pie izturīgākajām, kas, devušās projām no audzētavas, svaigumu saglabā divas nedēļas un ilgāk. Interesanti, ka arī šķietami būtiskais jautājums, kā smaržo rozes, šodien pircēju prātus vairs tik ļoti nenodarbina. Tā esot pagātnes elpa, kas izzūd. Audzētāji šo nostāju pamanījuši un tāpēc, izvēloties šķirnes, šai īpašībai īpaši priekšroku neizrādot. Tādēļ ir noticis tā, ka “Lūšu” siltumnīcās ar smaržu izceļas tikai viena rožu šķirne.

 Droši vien ziedu karalienes neattaisnotu savu nosaukumu, ja būtu viegli audzējamas. Pat sakot, ka tām jāvelta daudz pūļu, nebūšot izpausts tas ieguldījums, ko rozes prasa, uzskata Voldemārs, jo šīs puķes vēloties, lai audzētājs tām ziedojas pilnīgi. Nīcenieks neslēpa, ka mazākā neuzmanība varot būt liktenīga visiem gadu gaitā iekoptajiem stādījumiem. Esot tādi mazi, ar aci nesaskatāmi kukainīši, kuri spēj savairoties dažās stundās, un tad nedēļas laikā tie iznīcinot rozes, nograuž tām lapas tā, ka paliek tikai kāti. Nelaime meklējama arī apstāklī, ka Latvijas rožu kopējiem nav iespējas iegādāties visas kaitēkļu apkarošanai nepieciešamās ķimikālijas. To izvēle veikalos ierobežota. Tādēļ strādātājus nepametot nedrošība.  

Mērķis un satvars dzīvei

Voldemārs teica, ka, no rīta pieceļoties, viņš dodoties ar rozēm sasveicināties, bet vakarā, pirms likties gultā, ejot atvadīties. Tāpēc Kluču ģimenei rozes dodot dzīvei ne tikai pamatu, bet arī satvaru un mērķi. Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, kad Ritma un Voldemārs domājuši, kā veidot savu dzīvi un kam vairāk pievērsties, viņu kaimiņš, tagad pazīstamais literāts un dzejnieks Modris Zihmanis ieteicis nodarboties ar puķkopību. “Mēs uzcēlām nelielu siltumnīciņu un gudrojām, ar ko to piepildīt. Tad atnāca Modris un teica, ka tur jāstāda rozes. Kopš tā laika to arī nenogurdināmi esam darījuši,” pastāstīja “Lūšu” saimnieks. Un viņi ne mirkli nenožēlojot, ka tā rīkojušies, kaut gan audzētāji piedzīvojuši ne tikai veiksmes, bet esot saelpojušies gan ķimikālijas, gan sadūruši plaukstas uz dzeloņiem, gan cietuši prāvus zaudējumus. Tomēr labā bijis vairāk nekā sliktā.

Pašlaik lauku sētā sparīgi gatavojas Nīcas pagastā izsludinātajām Dārzu dienām. Tādēļ, sakopjot apkārtni un veidojot jaunus stādījumus, saimnieki ir nevaļīgi, viņiem svarīga katra minūte. Tomēr tas nenozīmē, ka par rozēm siltumnīcās būtu uz kādu laiku piemirsts. Arī tagad puķu karalienes bauda pilnīgi visu uzmanību, ko ir pelnījušas.  

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pazīt rozes Voldemārs Klucis māca arī savai mazmeitiņai Klintai.