Pagaidām nav iespējams precīzi nosacīt, kādi pēc kaprīzās ziemas, kad siltuma viļņus vairākkārt nomainījis aukstums,  pavasarī izskatīsies ziemāju un rapšu sējumi. Tāpat pāragri ir spriest par gaidāmo ražu.  Bet par to, kā Lejaskurzemē sējumi laika apstākļus izturējuši līdz šim, pastāstīja pieredzes bagātais agronoms, Kalētu pagasta lauku attīstības speciālists Jānis Lauva.

“Siltais ziemas sākums veicināja ziemāju augšanu. Dažviet, kur sēja bijusi agrāk, zelmenis sakuploja pat par daudz. Rapšiem un kviešiem tas nekādi netraucēja, taču rudzu pārziemošanai pārāk liels zelmenis var radīt problēmas,” savās atziņās vakar padalījās agronoms.

Jānis Lauva uzskata, ka zemes sasalums šobrīd esot pat ļoti normāls. Tas sasniedzot 20 centimetru un Lejaskurzemes apstākļiem esot pilnīgi pietiekams. Tāpēc turpmāk viss būšot atkarīgs no sniega segas biezuma un ātruma, ar kādu sniegs nokusīs pavasarī, kurš vairs nav aiz kalniem. Sacerojušos rudzu dzinumus zem sniega, temperatūrai paaugstinoties, varētu nomākt sniega pelējums, kurš attīstoties strauji, tiklīdz temperatūra paaugstinās virs plus viena grāda.

Agronoms mudināja sējumu īpašniekus pievērst uzmanību ūdens lāmām, kas tagad ir sasalušas ledū. Ar ūdeni vajadzējis tikt galā vēl tad, kad to bija iespējams aizpludināt. Bet tagad vajagot gaidīt brīdi, līdz to varēs izdarīt. Kvieši pret ūdens peldēm esot diezgan izturīgi, taču rudzi tos nespējot izturēt.