Trešdiena, 30. septembris Menarda, Elma, Elna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zilās govis audzē vairāk priekam nekā pienam

Zilās govis audzē vairāk priekam nekā pienam
30.08.2007 18:27

0

Atslēgvārdi

No šķirnes, kas padomju laikos bija gandrīz izzudusi, Latvijas zilā govs tagad ir kļuvusi tik populāra, ka daudzas saimniecības, kuras nodarbojas ar viesu uzņemšanu, parūpējušās par kāda eksemplāra iegādi. Iespējams, samērā dāsno subsīdiju dēļ tās savairotas arī lauku saimniecību kūtīs. Lai arī zilās govis nu vairs nešķiet nekāds brīnums, tās ieraugot, aizvien pārņem mazliet sirreāla sajūta un, protams, arī interese. Latvijas zilā govs ir ļoti reti sastopama šķirne, kam vēl nesen draudēja pilnīga izmiršana. Nu šie draudi novērsti, tomēr šķirne aizvien uzskatāma par retu. Ārzemnieki, šīs govis ieraugot, nereti noelšas aiz sajūsmas un pārsteiguma. Galu galā – zilganas krāsas lopiņi patiešām nav ikdienišķa parādība.

Mantojums no lībiešiem

Par Latvijas zilās govs izcelsmes vietu tiek uzskatīta Kurzemes jūrmala. Zilās govis sākotnēji piederējušas tikai lībiešu zemniekiem, taču ieraksti liellopu ciltsgrāmatās liecina, ka jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā tās bija sastopamas arī Vidzemē – Valmieras un Cēsu novadā. Zilās govis slavē par noturīgumu pret aukstumu, lietu un vēju, pieticību barības izvēlē un izturību pret kaitēm.

Padomju laikos zilās govis gandrīz izzuda, jo tām nepiemērotas izrādījās to laiku lielfermas, turklāt priekšroka tika dota Latvijas brūnajai govij.

Tikai kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus, kad ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības daļas finansiālo atbalstu tika īstenoti vairāki pasākumi zilās govs aizsardzībai un saglabāšanai, to skaits ir atsācis palielināties.

2002.gadā Jelgavas pilī tika nodibināta šķirnes saglabāšanas apvienība “Zilā govs”. Tās mērķis ir saglabāt Latvijas zilās govis un pilnveidot to populāciju.

Sākumā tūristu ka biezs

Rubežnieku ģimene Kalvenē bija viena no pirmajām, kas šajā pagastā sāka audzēt Latvijas zilo govi. “Tas bija pirms gadiem piecpadsmit. Tepat netālu vienā saimniecībā bija viena zilā govs, saimniekam tā īpaši nepatika, tad teicu: “Davai, es viņu vedu mājās!” Un tā arī izdarīju,” pastāstīja Alfrēds Arvīds Rubežnieks. Kopš tā laika viņa saimniecībā piedzimuši tik daudz zilo teliņu, ka visiem kūtīs nemaz nebūtu vietas. Rubežnieki arī iesaistījušies apvienībā “Zilā govs”, kur speciālisti nosaka, kuru govi ar kuru bulli drīkst sēklot, lai mazinātu tuvas radniecības risku.

Rubežnieku lopi lielu interesi izraisīja 90.gadu sākumā. “No malu malām brauca gan tūristi, gan no žurnāliem, fotografēja teliņus. Arī tagad, kad manas govis ir ganībās līdzās ceļam, bieži vien mašīnas apstājas un braucēji ķer pēc fotoaparātiem,” redzējis A.Rubežnieks.

Novērojām, ka tagad zilās govis redzamas daudzās Liepājas rajona saimniecībās, piemēram, Durbes novadā, Lažas pagastā, Nīcā, Kalvenē un citur. Apvienības “Zilā govs” valdes biedrs Ziedonis Grīslis pastāstīja, ka Liepājas rajonā reģistrēta gandrīz puse no visa Latvijas zilo govju skaita. Pirms 10 gadiem tika noskaidrots, ka Latvijā ir 89 šīs šķirnes govis, bet pērn apvienība “Zilā govs” reģistrējusi jau 612.

Maksā labas subsīdijas

Tagad Rubežnieku kūtī palikušas tikai piecas zilās govis. “Visas citas pārdevu. Arī brūnās. Gan bullīšus, gan telītes. Jo briesmīgi sarežģītus dokumentus tagad pieprasa. Ilgs laiks tad jāsēž pie galda un tikai jāraksta. Ko nu mums, pensionāriem, ar to aizrauties. Tad vēl jābrauc kaut kādu lauksaimnieka eksāmenu likt. Nu, kāds eksāmens vēl pensionāram, kam jau pāri sešdesmit!” nosmej A.Rubežnieks.

Šķirnes saglabāšanas nolūkos par katru zilo govi saimnieks saņem 138 latu lielu subsīdiju. “Zilās govis ir vērts turēt kaut vai subsīdiju dēļ. Lai arī izslaukums labs, piena iegūšana ir liels darbs. Mēs slaucam ar rokām. Arī cena mainās – te tāda, te šitāda. Nesen bija 15,5 santīmi par litru, tagad – 15 santīmu. Skatās it kā, lai nebūtu pārāk liels somatisko šūnu daudzums. Bet mēs jau īsti nezinām, ko tajā laboratorijā pēta. Lauciniekam jau var pateikti visu ko,” aizdomas radušas A.Rubežniekam. Bet pienu zilās govis dod daudz. “Vairāk par 4000 litriem gadā – tas nemaz nav slikti,” gandarīts ir saimnieks.

Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” sniegtajā informācijā redzams, ka, piemēram, 2002.gadā vidējais izslaukums Latvijas zilo govju ganāmpulkos bija 4552 kilogrami ar vidējo tauku saturu 4,38 procenti un vidējo olbaltuma saturu 3,28 procenti.

Tagad jau zilās govis esot arī vairākiem Rubežnieku kaimiņiem. “Nu, kāpēc lai neturētu, ja par tām labu naudu maksā,” nosmej A.Rubežnieks. Tiesa, ne visiem esot tīras zilās šķirnes lopiņi. Ja krusto ar citas šķirnes lopiem, zilganā krāsa pazūd un kļūst vairāk pelēcīga vai melna. Taču arī šādi lopiņi izskatoties pievilcīgi. “Man, piemēram, pēc zilās govs krustošanas ar melno, teļš iznāca pelnu krāsā. Arī smuks,” atceras A.Rubežnieks.

Piens nav citā krāsā

Zilo govju piens tiek nodots Kazdangas uzņēmumam “Elpa”. Tā direktors Gundars Sisenis pastāstīja, ka nav ne vajadzības, ne cita pamatojuma, lai zilās govs pienu nodalītu no pārējo gotiņu slaukuma. “Ja govs ir zila, tas nenozīmē, ka arī piens ir zils. Piens tām ir tikpat balts kā pārējām govīm, un tikpat balts arī iznāk siers. Atšķirības nav nekādas. Arī ražīguma ziņā zilās govis ir līdzvērtīgas pārējo šķirņu piena lopiem, tāpēc nav jēgas veidot atsevišķu zilo govju fermu. Valsts subsīdijas zilo govju saimniekiem maksā tikai tāpēc, lai saglabātu šīs šķirnes genofondu. Lai zilās govis neizzustu. Un viss. Cita iemesla nav,” norādīja G.Sisenis. Tiesa, no zilās govs piena produktiem papildu labumu varētu gūt tās mājražotājas saimniecības, kas uzņem viesus. Tūristiem varbūt būtu interesanti nogaršot zilās govs sieru vai rūgušpienu.

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” vadītājs Māris Petrēvics novērojis, ka vairākās saimniecībās ir redzama viena vai divas zilās govis. Taču šo lopiņu aizvien vēl ir ļoti maz, lai varētu runāt par šīs šķirnes lomu Latvijas piensaimniecībā. “Kā jau jebkurai šķirnei, arī Latvijas zilajai govij ir savi plusi un savi mīnusi. Cik zināms, tā ir izturīgāka sliktos laika apstākļos, taču izslaukums mazāks. Un atbalsts šai šķirnei tiek dots ne jau tāpēc, ka zilajai govij būtu paredzēta kāda loma lauksaimniecībā. Bez piena ražošanas ir arī citi iemesli, kāpēc zilās govis tiek audzētas. Pirmkārt, tāpēc, ka tās ir ļoti maz. Otrkārt, tā ir mūsu pašu Latvijā radusies šķirne. Savā ziņā nacionālais tēls,” teica M.Petrēvics.

Savukārt apvienības “Zilā govs” valdes biedrs Z.Grīslis atzina, ka ar zilās govs šķirnes saglabāšanu nemaz tik raiti neiet, kā gribētos. Problēmas sagādā vaislinieku trūkums. “Vaislinieki tā kā būtu, bet tiem ir pārāk tuva radniecība ar pārējām govīm,” norādīja Z.Grīslis. Tāpēc bijuši dažādi mēģinājumi sameklēt līdzīgu šķirņu dzīvniekus. Piemēram, Latvijas zilās govis krustotas ar Lietuvas gaiši pelēkajām. Tam bijuši samērā labi rezultāti, jo, kā zināms, zilās govis jau arī nav tīri zilā krāsā, bet gan diezgan stipri velk uz pelēcīguma pusi.

Neveiksmīgi bijuši mēģinājumi zilās govis krustot ar Tiroles pelēko bulli, kas ir gaļas šķirnes lops. Latvijas zilā tomēr ir piena govs.

Taču pilnīga izzušana Latvijas zilajai nedraud. “Ja Latvijas brūno sakrusto ar zilās šķirnes lopiņu, teļš gandrīz vienmēr būs zilā nokrāsā. Dažreiz – melnā. Tāpēc, lai arī neesam zinātniski pierādījuši, taču pieredzētais liecina, ka zilo govju gēns ir dominants, un tas saglabāsies arī citās paaudzēs,” skaidroja Z.Grīslis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Alfrēds Arvīds Rubežnieks pie savas saimniecības lepnuma – zilās govs.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz