Pagājušonedēļ deviņi savvaļas zirgi no Kandavas novada pārvesti uz Papes dienvidu daļā esošo aploku. Tagad par izdzīvošanu lopiņiem galvenokārt būs jārūpējas pašiem vai jāgaida, kad tie tiks pabaroti ar Dabas fonda pārstāvju atvesto sienu.

Saimnieks vairs netiek galā

Par galveno zirgu pārvešanas iemeslu Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis nosauc sociālekonomisko situāciju valstī: “Cilvēks, pie kā bija zirgi, mainīja profilu un pievērsās gaļas lopu audzēšanai.”

I. Mednis norāda, ka laukos esot grūti rūpēties par šādiem ainavu dzīvniekiem, jo valsts tam neatvēl līdzekļus. Zirgiem Kandavā neesot bijis pienācīgu apstākļu dzīvošanai, un slikto laika apstākļu dēļ tie pat pamanījušies izmukt no speciālā aploka un ganījušies blakus laukā, zina I. Mednis. “Četriem vecākajiem zirgiem šī ir otrā atgriešanās,” dabas fonda pārstāvis pastāsta, ka zirgi Kandavā savulaik nonākuši tieši no Papes. Klāt esot nākuši pieci jaunzirgi, kuri dzimuši nu jau agrākajās mājās.

Savvaļas zirgi “Konik Polski” pēc savas būtības esot tikai ainavas sakopēji un nav paredzēti izjādēm. Polijā šos kumeliņus izmantojot bērnu vizināšanai.

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka savulaik Pasaules dabas fonds aicināja pieteikties zemes īpašniekus, kuri vēlētos savās neapstrādātajās platībās izmitināt šos zirgus. Bijušā Liepājas rajona teritorijā šādu iespēju izmantojuši divi zemnieki Medzes pagastā.

Sumbri ir pārāk gudri

Tagad zirgiem sava dzīvesvieta un barības meklēšanas vieta, kas atrodas uz dienvidiem no Papes dabas parka, jau 1999. gadā izveidotā aplokā, būs jādala ar tur jau mītošajām savvaļas govīm un tauriem. Par zirgu izdzīvošanas un barošanās apstākļiem I. Mednis neraizējas, jo “zirgi ir gudrāki par govīm un tie paši prot izkašņāt sev barību”. Dabas fonda pārstāvis apliecina, ka zirgi arī tikšot speciāli piebaroti, lai papildu barība lopiņiem nebūtu jāmeklē ārpus tiem paredzētā aploka. “Svarīgi, lai viņi ir aplokos,” uzsver I. Mednis. Dzīvnieku pārvietošana neesot nekas ārkārtējs, un katru ziemu kāds tiekot pārvietots uz vietu, kur barības atrašanas iespējas ir lielākas. I. Mednis norāda, ka ziemā dzīvniekus ir vieglāk noķert, jo tos iespējams pievilināt ar barību.

“Kurzemes Vārds” jautā, vai tādējādi nav iespējams pievilināt un noķert arī sen no Papes dabas parka aplokiem paklīdušos sumbrus, taču, izrādās, ka tas neesot nemaz tik viegli. “Sumbri zina mednieku barotavas,” skaidro I. Mednis.

Kopš 29. decembra viņš neesot saņēmis ziņu par sumbru tagadējo atrašanās vietu.

Cik var ēst sniegu?

Rucavas Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bārdulis piekrīt, ka vasarā šie zirgi sniedz tikai labumu, jo tie apgrauž lieko zāli. Taču viņš uzskata, ka bargā ziemā dzīvniekiem varētu sagādāt nopietnu izdzīvošanas pārbaudījumu.

“Ziemā dzīvnieki ir jāpiebaro, un nevis reizi mēnesī, bet regulāri, jo citādi tā ir dzīvnieku mocīšana,” savu personīgo viedokli pauž J. Bārdulis un ir pārliecināts, ka tādā ziemā kā šī dzīvnieki nespēj paši sev sagādāt barību. “Pie šī jautājuma ir jāpiestrādā,” norāda J. Bārdulis. Un retoriski vaicā: “Pasakiet, kurš zirgs šodien var dabūt ūdeni? Sniegu ēd? Cik var apēst?”

Rucavas Novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Stendze norāda, ka pašvaldībai neesot iebildumu pret zirgu izmitināšanu vien tad, ja par tiem pienācīgi rūpējas. “Būtu jānodrošina, lai dzīvnieki neietu laukā no aploka un neizbradātu iedzīvotāju dārzus,” vienīgo nosacījumu pauž L. Stendze.

Dana France,
“Kurzemes Vārds” 

Savvaļas zirgi ir “dabiskā pļaujmašīna un ainavas sastāvdaļa”, norāda Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis.