Šovasar 17. augustā no Lietuvas robežas Nidā Līga Vilne ar Prīmu un Tīna Runce ar Dempsiju sāks ceļojumu pa Latvijas robežu zirga mugurā. Ceļojuma ideja nenozīmē tikai prieka pēc “vazāties apkārt ar zirgiem”. Tīna skaidro: “Mēs darīsim to, ko Latvijā neviens vēl nav darījis, un iepriecināsim citus cilvēkus.” Jāšana gar jūras robežu entuziastēm būs ceļojuma pirmais posms. Sauszemes robeža būs izaicinājums nākamajam gadam.

Līga ir arhitekte, Tīna – vācu valodas skolotāja un tulkotāja. Liepupes pagasta Tūjasmuižā viņas kopā savedusi mīlestība pret zirgiem. Tīna, īstajā vārdā Kristīna, ir vāciete, kas Latvijā dzīvo jau 20 gadus. Viņu šurp atvedusi mīlestība. Latvija vācietei kļuvusi ļoti tuva, viņa brīvi runā latviski, uzskata, ka šeit ir ļoti skaista daba un brīnišķīgi cilvēki, tikai paši to bieži nenovērtējot un skatoties, vai citur nav labāk. “Draudzene pagājušajā gadā teica, ka gribētu uz vairākām dienām kaut kur aizjāt, bet neesot kompānijas. Teicu: “Kāpsim zirgiem mugurā un jāsim!” Tā radās ideja jāt apkārt Latvijai,” Tīna pastāsta “Kurzemes Vārdam”.

No Tūjasmuižas Limbažu pusē līdz jūrai jāmēro 10 kilometri. Meitenes atklājušas, ka tas nemaz neesot nogurdinoši. Turklāt gandarījumu dod citu cilvēku prieks. Līga stāsta Vidzemes televīzijai, ka, ieraugot jātniekus zirgos, pat Latvijā cilvēki sveicina un smaida. “Eksperiments ar laimīgiem bērniem un pieaugušajiem jūrā peldoša zirga mugurā mums jau ir izdevies. Vēlamies popularizēt šo veselīgo, sportisko, skaisto cilvēka un zirga sadarbības modeli un parādīt Latvijas neskarto dabu un dažādos cilvēkus pierobežā no skatu punkta zirga mugurā,” ceļotājas raksta savā feisbuka kontā “Ceļojums pa Latvijas robežu zirga mugurā”. Pirmais posms šogad paredzēts no 17. līdz 31. augustam 498 km garumā pa Latvijas jūras krasta robežu. Otrais – 2020. gadā pa 1386 km garo Latvijas sauszemes robežu.

Izvēle pirmajā reizē jāt gar jūras robežu ir tāpēc, ka šis maršruts ir īsāks un ved pa apdzīvotām vietām, stāsta Tīna. Gar Latvijas sauszemes robežu ir lieli posmi, kur neviens nedzīvo, tur bieži ir purvains. “Tieši gar robežu nevarētu jāt, maršruts tāpēc ir daudz sarežģītāks, to grūtāk plānot un organizēt, kā arī jāveic daudz garāks ceļš. Tāpēc nolēmām ņemt posmu, kas ir īsāks un vieglāks, lai iesākumā gūtu pieredzi un saprastu, kas nākamgad būs nepieciešams, lai jātu garāku ceļu pa teritorijām, kur cilvēku bieži vien vispār nav,” viņa saka.

Kad meitenes feisbukā publicēja maršrutu ar iecerētajām apstāšanās un nakšņošanas vietām un lūdza atsaukties cilvēkus, kas var tās piedāvāt, atsaucība bijusi milzīga.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. maija numurā.

#kvards-20190522-04#