Vāks parakstus ceļa glābšanai

Otrdien un trešdien, 8. un 9. februārī veikta autoceļu V1188 un V1190 planēšana, ”Kurzemes Vārdam” stāsta VAS ”Latvijas valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova. Abiem  autoceļiem ir noteikta ,,C” uzturēšanas klase un atbilstoši arī turpmāk šie posmi tikšot uzturēti. Atjaunošanas vai pārbūves darbi uz šiem ceļiem tuvākajos gados nav plānoti.

Vaicāta, vai nu ceļš izbraucams, Ziemupes tautas nama vadītāja Daina Vītola vakar smagi nopūšas. ”Pirmo dienu viņi nobrauca pa tiem dubļiem, tas bija bezjēgā. Tai pašā dienā jau nevarēja redzēt, ka būtu braukuši. Šodien atkal nobrauca greideris. Varbūt jau ir jēga, jo ir sauss. Iepriekš nekādas nozīmes nebija,” viņa pastāsta.

Ziemupnieku mērs ir pilns. Par ceļa kritisko stāvokli, kas apdraud ciema izdzīvošanu, uzrakstījuši pieteikumu portālā ”Mana balss” un vāc parakstus, lai ceļu savestu kārtībā. ”Uz mūsu ciemu ved divi ceļi, kas ir apzīmējami ar vārdu ”bezceļš”. Līdz ar to Ziemupē nav iespējama normāla bērnu aizvešana uz skolu un pirmsskolas izglītības iestādi un normāla tikšana uz darbu Vērgalē, Liepājā un citur. Stipri traucēta, lai neteiktu – paralizēta, ir arī uzņēmējdarbība, jo mūsu ciemā ir daudz tūrisma uzņēmēju. Traucētas visa veida piegādes – pasts, kurjeri, citi piegādātāji. Stipri apgrūtināta ir ātrās medicīniskās palīdzības sniegšana. Ja cilvēks gluži nemirst nost, palīdzība atsakās braukt,” teikts iniciatīvā.

No citiem Dienvidkurzemes kultūras darbiniekiem viņa dzirdējusi mierinājumu, ka Dunikas pagastā esot vēl sliktāk. Rucavas un Dunikas pagastu pārvaldes vadītāja Agija Kaunese teic, ka par sliktā stāvoklī esošo valsts ceļa posmu runāts jau ilgi. ”Atbild, ka darot savu finanšu resursu robežās, brīžiem greiderē biežāk, nekā būtu noteikts. Ceļš ir purvainā vietā, ticis labots, grāvji rakti, bet stāvoklis neuzlabojas,” viņa atzīst. Šoziem esot kritiskāk nekā citus gadus, jo ūdens līmenis ir augsts, ir biežākas lietavas. Pavasaros un rudeņos ceļa posms parasti esot neizbraucams. ”Visam apakšā ir finansējums. Mēs varam gribēt, bet ceļu uzturētājus arī ietekmē degvielas un citu cenu kāpums,” saka pārvaldniece.

Ar gribēšanu nepietiek

Segas atjaunošana Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.–2023. gadam nav paredzēta nevienam valsts vietējam autoceļam Dienvidkurzemes novadā. Vietējo ceļu sakārtošanas programma līdz 2027. gadam vēl nav līdz galam izstrādāta, iepriekš intervijā ”Kurzemes Vārdam” teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Viņš arī norādījis, ka jaunajās novadu teritorijās ir pareizais brīdis paskatīties uz ceļu tīklu uzturēšanu, jo valsts esot ieinteresēta ceļu nodošanā pašvaldību pārziņā, līdzi dodot 1560 eiro par kilometru to uzturēšanai.

Dienvidkurzemes novada domes izpilddirektors Uldis Vārna pauž, ka konkrētu lēmumu par to, kurus ceļus pārņemtu pašvaldība, šobrīd nav. ”Ar mūsu gribēšanu vien tur nepietiek, mums ir vajadzīgs arī finansējums, kas dod pārliecību, ka varēsim šo darbiņu izdarīt ne sliktāk, kā šobrīd dara valsts, bet vēl labāk. Esam sākuši apzināt informāciju no ”Latvijas autoceļu uzturētāja”, cik dzīvē izmaksā šo ceļu uzturēšana, cik bieži atvēlētie līdzekļi atļauj tos greiderēt, apstrādāt pret putekļiem un grāvjus tīrīt,” viņš saka.

Konceptuāli pašvaldība būtu gatava to darīt, jo iedzīvotājiem nav no svara, vai tas ir valsts vai pašvaldības ceļš, viņi to reizēm pat nezina. ”Ja braucot zobi kratās un mašīnai riteņi krīt nost, visbiežāk zvana uz pašvaldību. Iznāk futbola spēlēšana – tas nav mūsējais, jāzvana ”Latvijas valsts ceļiem”. Tas padara cilvēkus divreiz dusmīgākus, jo viņi ir zvanījuši, mēģinājuši palīdzību rast,” saka U. Vārna.

Pa valsts ceļiem brauc arī  autobusi, skolēnu transports, tehnika lūst. Ar šādu ceļu stāvokli degvielas patēriņš ir pusotru reizi lielāks. No pārvaldības viedokļa labāk būtu, ja visiem ceļiem būtu viens uzturētājs, uzskata izpilddirektors. Tomēr teikt, ka uz pašvaldības ceļiem viss ir labi, viņš nevarot. ”Ir tāds gadalaiks, ka vairāk neko kā uzklausīt nevar. Pa nakti piesalst, pa dienu atlaižas, greiderēt nevar. Ceļu remonts jāveic sausā laikā, Ne tikai finanses mūs ierobežo, bet arī laika apstākļi,” skaidro U. Vārna.