Zosu šaušanas atļaujas saņem, bet izmanto maz
Iestājoties pavasarim, gaidāmi migrējošo zosu bari, kuri var nodarīt postījumus vietējām lauksaimniecības zemēm, tajās atpūšoties vai uzņemot barību.

Agnese Grīnberga
"Kurzemes Vārds"
Lai putnus atbaidītu, neļaujot tiem nodarīt kaitējumu graudaugiem un tauriņziežiem, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau ceturto gadu izsniedz atļaujas limitētai migrējošo zosu ieguvei jeb zosu letālajai atbaidīšanai.
Pagājušajā gadā nošauts vien neliels skaits šo putnu.
Tā kā pavasara migrācijas laikā Latvijā nav atļauts medīt nevienu zosu sugu, DAP šai gadījumā izsniedz speciālu atļauju zosu ieguvei ar medību ieročiem.
Jāņem vērā, ka atļauju skaits ir ierobežots, turklāt noteikts, ka zosu ieguve paredzēta tikai un vienīgi aizbiedēšanas, kultūraugu pasargāšanas nolūkos.
Ar atļaujām visā Latvijas teritorijā līdz 15. maijam kopumā iegūstamas ne vairāk kā 1000 zosis, no kurām 500 ir sējas zosis un pārējās 500 – baltpieres zosis.
“Letālo atbaidīšanu var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai. Atbaidīšanas laikā jāievēro visi nosacījumi un medības reglamentējošie normatīvie akti, kā arī ir aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu, un atrasties ar svinu saturošu gludstobra munīciju darbības veikšanas vietā.
Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc,” informē DAP.
Pieteikuma forma atļaujas saņemšanai atrodama tīmekļa vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Pakalpojumi” – “Kompensācijas”. To nepieciešams aizpildīt jau laikus, jo pēc pieteikuma iesniegšanas DAP atļaujas izsniedz mēneša laikā.
DAP pārstāve Elīna Ezeriņa norāda, ka pērn izdota 151 atļauja zosu šaušanai, taču sezonas laikā kopumā nošautas vien 12 zosis – trīs sējas un deviņas baltpieres zosis.
Savukārt Kurzemes reģionā pagājušā gada pavasarī neviena zoss neesot nošauta. “Iepriekšējais gads nebija zosu pārlidojumiem bagāts. Tās pārsvarā pārlidoja Latvijai pāri, tāpēc postījumu bija ļoti maz,” saka E. Ezeriņa.
“Tomēr veikto kontroļu laikā secināts, ka netiek ievēroti atļaujas nosacījumi, un vienā gadījumā izsniegtā atļauja lauksaimniekam anulēta,” viņa atzīmē.
