Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. augusts

+16°C
Vējš: Z 5.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Zvejnieka sēta gaida apmeklētājus  (5)

Atslēgvārdi vērgales pagasts

Piektdien pulksten 17 Vērgales pagasta Saraiķos atklās ekspozīciju "Kurzemes zvejnieka sēta". To savās dzimtas mājās izveidojusi "Zariņu" saimniece Ilma Ruduša. Lielākais darbarūķis esot vīrs Ignats, bet ekspozīcijas iekārtošana uzticēta interjeristam un Ogres Mākslas skolas direktoram Pēterim Aulmanim.

Vēl pirmdien darbi "Zvejnieka sētas" ekspozīcijas ierīkošanā ritēja pilnā sparā un tās veidotāji smēja, ka beigās vajadzēs strādāt arī pa naktīm. Ekspozīciju izvietos I. Rudušas tēva Ernesta Rača būvētajā šķūnī. "Šī ir manu senču zeme. Te ir divi hektāri. Savā laikā mammas vecāmāte viņai testamentā novēlēja. Tāpēc mēs esam šeit. Un man ir ļoti stabila sajūta, ka es esmu uz savas senču zemes pilntiesīgs pēctecis," uzsver I. Ruduša.

Šķūņa pievārtē izvietota trīs vai četru vīru zvejas laiva. "Visu laiku domāju, ka to ir būvējis meistars Reķis, jo tēvs par viņu ļoti daudz runāja. Bet, izrādās, meistars Reķis viņpus Liepājas bijis, un tēvs ir braucis tikai konsultēties," saraiķniece noskaidrojusi sarunā ar vecāko māsu. Viņa vēl atceroties, kā tēvs kopā ar brāli šķūnī laivu uzbūvēja. "Krievu laikos privātas laivas nebija. Sākumā vīri ar pleciem vilka pa ruļļiem līdz jūrai, bet te pielika ķegaču klāt un aizvilka uz jūras krastu, pēc tam – vēl kaut kur, un tā saplēsa. Un tā gulēja visus šos gadus, smiltīs ieputināta. Viena kaimiņiene teica: Ilma, tur ir tava tēva laiva," stāsta ekspozīcijas veidotāja. Tēvs Aizsaulē aizgājis 1993. gadā. "To, ka laiva vēl ir dzīva, zināju, bet tieši kur, nezināju."

Tēvs bijis klāt arī partijas Liepājas komitejas izklaidēs. "Protams, laivā reti kurš iekāpa, bet krastā plostoja. Deva vienu robežsargu ar plinti līdzi, mēs laivā stiepām tīklus kādus trīs vai četrus kilometrus no krasta, vedām zivis viņiem," stāsta I. Rudušs, kurš kopā ar sievastēvu gājis jūrā.

Laiva zvejā intensīvi izmantota pirmskara laikā. Kara laikā tā stāvējusi kādu māju šķūnī. "Pēc kara, atceros, viņam bija Kārlis, bija Arvīds komandā, gāja jūrā. No Liepājas brauca mašīna, kur visas zivtiņas nodeva. Bišķi iedeva, ko mājās uz pannas uzlikt," I. Ruduša atceras. Tā bijis līdz 1947. gadam, kad izveidots kolhozs un jūra pasludināta par slēgto zonu. Zvejniekiem piedāvāts pārcelties uz Nīcas pusi. Taču Ernests Račis tam nav piekritis, sakot: "Te es katru paksi esmu savām rokām uzcēlis, kāpēc lai es pārceltos."

Šķūnī izvietos ar zvejniecību saistītas lietas. Griestus rotā laivas milzīgā bura, turpat redzami vēl paša Ernesta sakarinātie tīkli. Savukārt uz podestiem rindojas grozi, svari un citi zvejniekam noderīgi rīki.

"Eksponātu ir ļoti daudz, tagad ir tas grūtākais – atlasīt, ko likt un ko nelikt," skaidro P. Aulmanis. Viņš bijis precējies ar I. Rudušas māsu, kura, vēl pavisam jauna būdama, aizgāja Mūžībā. Lai ekspozīcija nepārvērstos par vecu krāmu noliktavu, saraiķniece pazīstamo mākslinieku uzaicinājusi nākt palīgā.

Taču ekspozīcijā varēs apskatīt ne tikai zvejniecībā, bet arī lauksaimniecībā, galdniecībā, gaļas pārstrādē un apavu izgatavošanā izmantotus rīkus. "Īpaši pēc kara bija jāstrādā arī dažādi citi darbi," paskaidro P. Aulmanis. Bet I. Ruduša sajūsminās par senču talantu un vispusīgajām prasmēm.

Šķūņaugšā izremontēta telpa, kur būs sievas puse un vīra puse. "Ko darīja sieviete un ko darīja vīrietis. Taču jebkurā gadījumā, ja vajadzēja, mamma gāja tēvam palīgā, tēvs gāja mammai palīgā," atceras I. Ruduša. Pa ceļam uz šo telpu varēs apskatīt zvejnieka mēteli, zābakus un citu apģērbu. 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 19. septembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (5)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!