liepajniekiem.lv
JANVĀRIS: “Liepājas autobusu parka” valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns
Autobusu reisu atcelšana šoferu trūkuma un slimošanas dēļ kļuva par kaiti, kas, sākusies janvārī, no ”Liepājas autobusu parka” neatstājās gandrīz visa gada garumā un vasarā pēc pārvadājumu uzsākšanas Ogres un Aizkraukles novadā nonāca pat līdz Autotransporta direkcijas apsvērumiem lauzt līgumu.
Uzņēmuma vadītājs Leonīds Krongorns tos pilnībā noraidīja, uzsverot, ka problēma jārisina nozarē kopumā.
”Aizvadītajā gadā guvu kārtējo apliecinājumu, ka strādāju komandā ar izciliem kolēģiem. Sarežģītā situācija vasarā tika atrisināta, pateicoties mūsu kolektīvam. Tāpat esmu pārliecināts, ka tiksim galā ar jauniem izaicinājumiem arī turpmāk,” viņš pauž.
FEBRUĀRIS: Uldis Maisiņš protestos pret Krievijas agresiju
Krievijas ģenerālkonsulāta virzienā izstiepta roka, pirksti savilkti dūrē, padusē iespiests pašrocīgi zīmēts plakāts “Lenin+Stalin+Hitler=Putin”. Šādi daudzu atmiņā saglabājies liepājnieka Ulda Maisiņa tēls protesta akcijās Liepājā, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Vairākas dienas viņš pie ģenerālkonsulāta Liepu ielā protestējis arī viens.
“Kā varēja palikt malā? – jautāts, kas pamudināja iesaistīties protestos, viņš atbild ar pretjautājumu.
Vairākus gadus sekojis līdzi notiekošajam Ukrainā un jau februāra pirmajā pusē, kad vēl daudzi neticēja, ka Krievija uzbruks kaimiņvalstij, U. Maisiņš feisbukā ierakstījis: 22.02.22.
Viņš nekļūdījās – 22. februārī Krievija atzina pašpasludinātās Luhanskas un Doneckas ”tautas republikas” par ”neatkarīgām” valstīm, drīz sekoja pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
MARTS: Goda liepājniece Valda Dorša
Augstākais Liepājas apbalvojums piešķirts par mūža ieguldījumu pedagoģijā, mācot un aizraujot ar bioloģiju liepājniekus vairākās paaudzēs.
V. Dorša bija pedagoģe Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā – no 1963. gada un līdz aiziešanai pelnītā atpūtā, kopā izglītības iestādē aizvadot 57 gadus.
Šopavasar viņa apliecināja, ka darbs skolā nav no vieglajiem, taču:
”Ja tu gribi strādāt skolā, tad jāstrādā. (..) Ja ir atbildība par to, ka ir pamatīgi jāiemāca, tad laiku tas prasa.”
Skolotāja profesijas smagums bija sabiedrības uzmanības centrā arī septembrī, kad par mata tiesu izdevās izvairīties no masveida pedagogu streika – tikai divas dienas pirms draudu īstenošanas valdība un LIZDA vienojās par kompromisu attiecībā uz pedagogu atalgojumu un slodzēm.
Liepājā un Dienvidkurzemē streiku bija pieteikuši vairāk nekā 1300 pedagogu.
APRĪLIS: Uzņēmējs Gundars Sisenis
Kovida seku un energoresursu cenu kāpuma dēļ jau pavasarī apdraudēta bija kļuvusi SIA “Elpa” darbība. Uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, nespēja samaksāt nodokļu parādu 60 tūkstošu eiro apmērā, tāpēc drīz vien pārtrauca ražošanu un izsludināja maksātnespēju.
Nākamgad uzņēmums būtu varējis svinēt 30 gadu jubileju, taču tā īpašnieks un vadītājs Gundars Sisenis rudenī bija spiests atzīt, ka cīņu par uzņēmuma saglabāšanu viņš tomēr zaudējis, tā arī nesagaidot lielāku valsts atbalstu, uz ko krīzes apstākļos bija cerējis.
“Kad palīdzību vajadzēja visvairāk, mēs to nesaņēmām – nebija dzirdīgu ausu.
Es jau tad teicu, ka saprātīgs saimnieks nenokauj to vistu, kas dēj olas. Ir skumji un drūmi, jo uzņēmums man bija kā paša bērns. Visu laiku tam biju stāvējis klāt, bet tagad neko vairs nav iespējams izdarīt,” viņš sacīja.
MAIJS: Projekta “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” vadītāja Inta Šoriņa
Tieši Inta Šoriņa vadīja komandu, kas veidoja un starptautiskajai žūrijai vairākās kārtās aizstāvēja 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas projektu, un tieši ar viņu kopā visi iesaistītie varēja priecāties, kad Liepāja ieguva šo godpilno titulu.
I. Šoriņa lepojas ar savu komandu, kas paveikusi iespējami labāko.
”Mani pašu pārsteidza mans bezgalīgais miers, spēja rīkoties kritiskās situācijās un nebeidzama pacietība uzklausīt, sadzirdēt un komunicēt.
Atceros, ka pēdējā aizstāvēšanā Eiropas Komisijas žūrijai piegāju pie mikrofona un fiziski sajutu visas pilsētas iedzīvotāju, kultūras organizāciju, partneru ekspektācijas un milzīgo atbildību visu priekšā,” viņa saka.
Beidzamie divi gadi bijuši nenovērtējama dzīves skola, taču ar tagadējām zināšanām, ko tie prasīja, Inta otrreiz to nevēlētos atkārtot, tāpēc priecājas, ka nu visi var pāriet projektu īstenošanas stadijā.
JŪNIJS: Liepājas sociālās aprūpes centra “Rūre” vadītājs Kristiāns Dāvis
Pateicoties Kristiāna Dāvja entuziasmam un viņa komandas darbam, no jūnija Labraga ielā, kur Liepājā ilgus gadus atradās bērnunams, rosās mediķu un citu veselības un sociālās aprūpes speciālistu komanda. Tā aprūpē un uzrauga vecos ļaudis un sniedz palīdzību pacientiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe.
Viņš ir privātā pansionāta ”Rūre” valdes loceklis un viens no dibinātājiem. Izmācījies par ārstu, praktizējies ķirurģijā.
Kad pienācis brīdis, kad bija jāpieņem lēmums, kādu ceļu iet tālāk, vīrietis sapratis, ka kādam jāķeras klāt pie paliatīvās aprūpes un sociālās un veselības aprūpes sektora, un tieši to arī darījis.
K. Dāvis ir pārliecināts, ka veco ļaužu veselībai ir jābūt pirmajā vietā.
JŪLIJS: Nevienaldzīgais glābējs Marks Veinbergs
23 gadus vecais Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, kurš kādā jūlija dienā devās sērfot, kā to bija darījis daudz reižu iepriekš, pat nenojauta, ka viņam nāksies iesaistīties glābšanā un kļūt par vietējo varoni.
Pamanījis jūrā divas 13 un 16 gadus vecas meitenes, kuras straujie viļņi nesa mola virzienā, puisis piepeldēja un palīdzēja, apliecinot, ka galvenais ir rīkoties.
Pēc tam, kad viņam milzu pateicību veltīja izglābto ģimenes un uzslavēja gan pašvaldība, gan atbildīgie dienesti, drosmīgais puisis sacīja, ka nejūtas kā varonis, jo rīkojies tikai pašsaprotami. Taču šāda operatīva rīcība nereti ir vissvarīgākā, turklāt ne tikai Markam bija prieks, ka šis ir stāsts ar laimīgām beigām.
AUGUSTS: Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze
Sintiju amatā apstiprināja tikai šovasar, kad noslēdzās konkurss, lai gan viņa jau gadu pēc iepriekšējās vadītājas aiziešanas pildīja vadītājas pienākumus. Turklāt viņai ir jau vairāk nekā 20 gadu profesionālā pieredze dažādos viesmīlības jomas uzņēmumos.
Šī gada lielais pārbaudījums, kad bija nepieciešams sadarboties ar uzņēmējiem, bija seši kruīza kuģi ar 2500 viesiem, kam tika nodrošinātas ap piecdesmit grupu un individuālo ekskursiju.
”Kruīza kuģu ienākšana atver jaunu tūrisma nozares nišu un ir ļoti būtisks papildinājums mūsu tūrisma nozares uzņēmējiem.
Viss liecina, ka jaunajā gadā sagaidīsim vēl vairāk ceļotāju, kas ieradīsies tieši ar kruīza kuģiem,” saka S. Pusaudze.
SEPTEMBRIS: “Apvienotā saraksta” premjera kandidāts Uldis Pīlēns
Jaunā partiju savienība “Apvienotais saraksts” (AS) 14. Saeimas vēlēšanās sevi pieteica kā nopietnu pretendentu uz uzvaru, lielā mērā pateicoties sabiedrībā veiksmīga uzņēmēja reputāciju baudošajam arhitektam Uldim Pīlēnam, kurš nenoliedzami daudziem ir autoritāte gan politikā, gan biznesa vidē, labs stratēģis utt.
Viņš jau izsenis tika uzskatīts par pelēko kardinālu politikā, ir viens no krusttēviem un ideologiem kādreizējam Liepājas apvienotajam sarakstam, no kura kodola vēlāk dzima Liepājas partija.
Pēc tam, kad ”Apvienotais saraksts” iesaistījās valdības veidošanas sarunās ar citām Saeimas partijām ar lielāko vēlētāju atbalstu, daļa sabiedrības atzina, ka vīlušies U. Pīlēnā.
Viņš pats vēlēšanās nekandidēja, bet sarunās spēlēja nozīmīgu lomu.
Tomēr, dalot amatus un cīnoties par ietekmi, kaut kur pabālēja inteliģenta tēls un likās, ka personīgās ambīcijas tomēr prevalē pār sabiedrības interesēm.
OKTOBRIS: Maestro Imants Resnis
Liepājas operas simtgadē diriģents vadīja savu pirmo iestudējumu koncertzālē ”Lielais dzintars”, kuras Liepājā nebūtu bez viņa neatlaidības.
Publiskam aizkustinājumam maestro neļāvās, tomēr priecājās, ka Liepājas Simfoniskais orķestris no bedres skan labi.
Maestro ilgi gaidītā debija koncertzālē bija pilsētas un orķestra pateicība par diriģenta ieguldījumu koncertzāles izveidē Liepājā, uzsver ”Lielā dzintara” vadītājs Timurs Tomsons: ”Hektora Berlioza ”Fausta pazudināšanas” starptautiskais vēriens tikai pierādīja Rešņa ambiciozo garu, bez kāda nav iespējams realizēt tik apjomīgus projektus, kāds ir ”Lielais dzintars”.”
NOVEMBRIS: Aktieris Kaspars Gods
Novembra izskaņā Kaspars saņēma jau otro ”Spēlmaņu nakts” balvu par otrā plāna lomu – šoreiz par Pato atveidošanu izrādē ”Līnenas skaistumkaraliene”.
Aizejošais gads bijis tāds, kurā viss sagriezies kājām gaisā un sastājies pavisam citos plauktos.
”Tomēr stabilas šajos ne visai stabilajos laikos paliek pamatvērtības: miers, prieks, laime, draudzība, mīlestība.
Viss vienkāršais ir pamats, pie tā šogad centos pieturēties, bet izrādās, tas nemaz tik vienkārši nav! Nākamajā gadā gribētu novēlēt arī teātrim kļūt vienkāršākam un saprotamākam! Un, cik nu spēšu, tik šajā virzienā centīšos teātrim līdzēt,” saka Kaspars Gods.
DECEMBRIS: Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītājs Edvīns Striks pamet amatu
Līdz ar gada beigām Edvīns Striks atstāj gan Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu, gan nolicis deputāta mandātu Liepājas domē.
Ārstniecības iestādi viņš vadīja no 2010. gada, viņa aiziešana apbēdinājusi kolēģus, kuri uzsver, ka E. Strika vadības laikā mainījies uzskats par veselības aprūpi reģionos, ļoti daudz paveikts jaunu ārstu piesaistē Liepājai.
E. Striks bija domes deputāts no 2014. gada, pārstāvēja Liepājas partiju.
Nav zināms, kas konkursa kārtībā stāsies E. Strika vietā slimnīcā, taču domē ienāks viņa kolēģis traumatologs-ortopēds Jānis Vozņesenskis.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
