liepajniekiem.lv
Vietējā augstskola grimst neskaidrības miglā
Šogad Liepājas Universitāte (LiepU) netika pie jauna rektora. Šā brīža rektores Daces Markus pilnvaru termiņš ir beidzies, un otrreiz kandidēt viņa neplāno.
Vēlēšanās kandidātes bija divas – abas ar zinātņu doktora grādu, abas ar pieredzi augstākās izglītības jomā, taču neviena neieguva vajadzīgo balsu skaitu, un vistuvākajā laikā tiks izsludinātas atkārtotas vēlēšanas.
”Gaidu tās tāpat kā pārējie, turpinot godprātīgi strādāt,” par esošo situāciju saka D. Markus.
Savā ziņā gaidīšanas režīmā ir arī jautājums par to, kurā Latvijas augstākās izglītības ekosistēmā iekļausies LiepU. Ar kuru draudzēties – iekšienē viedokļi atšķiras: Satversmes sapulcei un Senātam šķiet, ka vadošais partneris drīzāk būtu Latvijas Universitāte, taču padome vērtē – jāizvēlas Rīgas Tehniskā universitāte.
Katra lēmējinstitūcija palikusi pie sava, un dibinātājam, kas ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), jāizlemj LiepU nākotne.
”Pats svarīgākais būtu nezaudēt to labo, kas šeit ir jau paveikts,” uzskata D. Markus.
Viņa atgādina, ka dažādu veidu konsolidāciju Latvijas augstākās izglītības jomā stimulē finanšu līdzekļi, kas būs iegūstami no Atveseļošanas fonda.
Bet IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors pastāsta, ka ministrija gatavo rīkojumu par LiepU reorganizāciju. Ministru kabinets to varētu izskatīt janvārī, bet, kurš uzņemsies augstskolas vadību, ir miglā tīts.
Būvēs tik, cik nauda ļaus
Liepājas centra akcenti arī jaunajā gadā paliks būvlaukumi. Kārļa Zāles laukuma rekonstrukciju cer pabeigt līdz gada beigām, savukārt Lielās ielas un tramvaja līnijas pārbūve ritēs visu nākamo sezonu un vēl pat 2024. gadā, stāsta Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš.
Sāksies Ganību ielas posma no Kungu līdz Salmu ielai pārbūve, līdz ar ko būs pilnībā sakārtotas maģistrālās ielas. Plānos ir Ziemupes ielas posmu pārbūve uzņēmēju vajadzībām. Grants ielu programmā sakārtota Bārtas iela, turpinās Vidusceļa ielas pārbūve, iecerēts Muitas ielas posms.
”Noslēdzies iepirkums Pļavu ielai, ceram, ka varēs asfaltēt arī Ābeļu un Noliktavas ielu,” viņš stāsta, bet tas atkarīgs no finansējuma pilsētas budžetā. Vēl ir citi objekti, kuru būvniecība saistīta ar fondu pieejamību.
Pavasarī noslēgsies Liepājas muzeja filiāles K. Ukstiņa ielā pārbūve. Gada vidū plānots pabeigt bērnudārzu Liedaga ielā, kuram jāver durvis septembrī, un tam blakus – jaunu ielu.
Maciņos būs jāskatās, jātaupa un jāpieraujas
Ja lasāt šīs rindas, tad, draugi, priecājieties, jo esat jau izvizinājušies ar cenu un tarifu straujajām Ziemassvētku kamanām šogad. Un palicis vēl izturēt Lieldienu cenu šūpoles nākamajā. Lai tad, iespējams, cenas gada griezumā sāktu samazināties un gada beigās tuvotos nullei.
Tas nozīmē, ka Ziemassvētku dāvaniņas nākamgad pirksim par tādu pašu cenu kā šogad…
Protams, daudziem arī tā nebūs laba ziņa, jo ģimenes budžets ir izlidojis ārpus kamaniņu trases jau Pasaules kausa izcīņas jaunās sezonas pirmajā posmā. Jātaupa un jāpieraujas. Apkures, gāzes, elektroenerģijas, degvielas cenas šobrīd ir ”nomierinājušās” pret straujo lēcienu, ko šogad piedzīvojām.
Minēto energoresursu cenu samazinājums komplektā ar valsts atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem gada nogalē ļāva izcept vismaz par vienu plātsmaizes pannu vairāk.
Tiesa, prognozēt nākamo gadu ir sarežģīti, jo dažkārt pat skaidrā prātā neizdomāsi, kāpēc cenas šūpojas uz augšu, uz leju un te strauji, te mēreni. Kur nu vēl Ziemassvētku karstvīna skurbumā.
Lūk, spilgts piemērs: kāds domāja, ka, jūrā uzspridzinot gāzes vadu, gāze Eiropai kļūs nepanesami dārga, bet – notika pilnīgi pretējais… Ko, nu, cariņ!
Cauri ērkšķiem līdz zvaigznēm
Līgumi, projekti, vienošanās, specifikācijas, nolikumi, pieteikumi – šie un simtiem citu dokumentu nākamgad būs jaunā nodibinājuma vadītāja un viņa veidotās komandas galvenās rūpes, lai Liepāja varētu veiksmīgi uzsākt savu ceļu uz 2027. gadu, kad tā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Pašvaldība konceptuāli ir gatava veidot nodibinājumu, kam uzticēs arī Liepājas 400. dzimšanas dienas svinību organizēšanu, vajadzīgs domes lēmums, lai tālāk meklētu valdes locekli, kam pavasarī būs jāvāc komanda un jāsāk praktisks darbs pie programmas precizēšanas, izpētes, līgumu slēgšanas, konkursu organizēšanas un citiem darbiem, kas būs nepieciešami, lai virzītos tuvāk programmas ieviešanai.
Reizē aizvien vairāk iespēju iesaistīties būs arī Liepājas kultūras cilvēkiem un nevalstiskajām organizācijām, kas varēs pieteikt savas idejas arī starptautiskos konkursos un krāšņot citu Eiropas kultūras galvaspilsētu programmas ar saviem priekšnesumiem.
Jācer, ka šīs dotās iespējas patiešām arī spēsim likt lietā, lai augtu paši un darītu spēcīgāku Liepāju.
Ja ir divas, drīz būs arī piecas
Īstenots Peldu iestādes pārbūves metu konkurss, atvērts ”Liepājas restaurācijas centrs”, vairākas vēsturiskas ēkas ieguvušas jaunu spozmi.
Pilsētas galvenais arhitekts Uģis Kaugurs saskata, ka Liepājā sāk darboties arvien vairāk uzņēmēju, kas spēj atjaunot vēsturisko apbūvi un saskata tajā biznesa iespējas.
”Ja sakārto divas trīs mājas, ir lielākas izredzes, ka būs arī ceturtā un piektā,” viņš saka.
Kaut arī pilsētas ieguldījums esot fragmentārs, tas tomēr palīdzot centram kļūt sakārtotākam.
Pieminekļu aizsardzības inspektore Ilze Bernāte stāsta, ka līdzfinansējumu kultūras mantojuma saglabāšanai pilsētā apgūstot veiksmīgi.
”Pieņemšanas stadijā ir vairāki restaurācijas projekti, daudzās ēkās notiek darbi,” viņa saka. Pabeigts uzsāktais Bāriņu ielā 21a, Ludviķa ielā 9a, Stūrmaņu ielā 6.
Liepājnieki izmanto arī iespējas mazo būvobjektu, piemēram, durvju, logu, restaurācijai. ”Process nav ātrs,” viņa uzsver, ”bet mums ir prieks par visu, kas iesākts.”
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
