Rīt ļaudis vārda svētkos sumina Annas. Šī diena īpaši nozīmīga ir arī Liepājas Svētās Annas baznīcai, jo tās draudze svin savas pastāvēšanas 500. gadu. Kā radusies šī draudze, kādi cilvēki tai pieder un kāda ir tagadējā situācija tajā? To pastāstīja draudzes priekšnieks Jānis Vilnītis.

Pirmā latviešu draudze Liepājā 

“Svētās Annas evaņģēliski luteriskā draudze ir vecākā Liepājā. Pirmā baznīca, kas saucās Annas vārdā, atradās Jaunliepājā, kur tagad kā liecība palikuši tikai vecie kapi. Faktiski tas ir izdemolēts rajons, tāpēc grūti noteikt, kur tieši agrāk bijis dievnams,” savu stāstījumu iesāk J.Vilnītis. Viņš stāsta, ka ar laiku draudze pārcēlusies tuvāk pilsētas centram, laukumā, kur blakus notikusi aktīva tirgošanās. “Jaunajā vietā, kur tagad atrodas Sv.Annas baznīca, sākumā bija uzcelta koka celtne. 1825.gadā baznīcai veikts remonts, jumta un torņa pārbūve. Baznīcas torni nācies pārbūvēt vairākkārt, jo tas kādreiz būvēts ļoti smails un ar gaili spicē, tiem laikiem tā bijusi sarežģīta konstrukcija. 1873.gadā jau pēc pilsētas arhitekta Berči projekta uzbūvēts pilnīgi jauns baznīcas tornis ar lilijas ziedu (krusta rozi) spicē, kādu mēs to redzam arī šodien. Vēl pēc 20 gadiem nojaukta vecā baznīca un uzcelta pēc tā paša arhitekta projekta jauna un 1893.gada 12.decembrī iesvētīta,” stāstīja J.Vilnītis.

Laikā, kad baznīcu pārbūvēja, draudzei vajadzējis kaut kur apmesties, tāpēc uzslieta pagaidu baznīcu Jaunliepājā, kur tagad atrodas akmens baznīca ar Lutera draudzi. Kad Sv.Annas baznīca pabeigta, lielākā draudzes daļa atgriezusies atpakaļ, bet daļa cilvēku palikusi tur. Vairums no tiem bijuši Jaunliepājas iedzīvotāji, kuri izdomājusī samest naudu un pasūtīt projektu, lai uzceltu jaunu dievnamu. Projekts īstenots. No Zviedrijas atvesti skaisti akmeņi, un uzcelta jauna baznīca. Tikai toreiz vēl tai neuzspēja uzbūvēt torni.

Bet akmens baznīcas Lutera draudze nav vienīgais atvasinājums no Sv.Annas baznīcas draudzes. “Vēl ir Brāļu draudze, kas pieder mazai baznīciņai Cenkones ielā. Agrāk tur bija Sv.Annas svētdienas pēcpusdienu saiešanas vieta, tur tikās atsevišķi draudzes locekļi, kuri vēlējās pabūt kopā ilgāk gan lūgšanās, gan dzejas lasījumos, gan vienkārši draudzībā. Pēc tam šo vietu izveidoja par atsevišķu baznīcu,” vēsturē ieskatās Sv.Annas draudzes priekšnieks.

Viņš uzzinājis, ka agrāk, tāpat kā tagad Dānijā, 80 procentu iedzīvotāju bijuši kristīti un piederējuši kādai draudzei. Ja vajadzējis datus par dzimusiem, mirušiem un salaulātajiem, droši varēts vērsties baznīcā. “Sv.Annas draudzē tolaik lielākā daļa draudzes locekļu, apmēram 5000, bija cilvēku no Liepājas, Grobiņas, kā arī no vietām, kas sniedzas līdz pat Nīcai,” ir noskaidrojis J.Vilnītis.

 1831.gada 23.augustā Sv.Annas baznīcā sācis kalpot mācītājs Rotermunds, kurš latviskās izcelsmes dēļ uzskatāms par pirmo latviešu mācītāju. Viņa laikā Sv.Annas vācu-latviešu draudze pārtapusi par pirmo latviešu draudzi Liepājā. Vācieši vēlāk izveidojuši savu draudzi un uzcēluši jaunu dievnamu – tagadējo Sv.Trīsvienības baznīcu. Rotermunds, kurš Sv.Annas draudzē nokalpojis vairāk nekā 50 gadu, ieviesa vairākus jauninājumus, tādējādi cenšoties atgriezties pie pirmbaznīcas un atmetot to, ko bija ieviesusi vāciskā baznīca. “Kādreiz bija tradīcija bagātākos draudzes locekļus apbedīt zem baznīcas grīdas vai dievnama teritorijā. Rotermunda laikā šie apbedījumi no baznīcas grīdas izcelti un pārapbedīti Līvas kapos, bet iepriekšējo draudzes mācītāju mirstīgās atliekas apbedītas kopējā kapā tagadējā altāra daļā,” stāsta J.Vilnītis.

Pārvietojot mirušos, atklājušies arī daudzi interesanti fakti. Piemēram, tas, ka Sv.Annas baznīcā kalpojis mācītājs, kuru, iespējams, varētu pieskaitīt pie svētajiem. “Altāra daļā pārapglabāja mācītājus. Kad atraka pirms septiņdesmit gadiem mirušo vācu mācītāju Rodi, izrādījies, ka viņa mirstīgāks atliekas nebija sākušās trūdēt. Tas ir aprakstīts Rotermunda hronikā, kuru viņš veidojis visu to laiku, kamēr kalpojis draudzē, aprakstot gan draudzes dzīvi, gan politiskās un saimnieciskās norises pilsētā un valstī . Mācītājs Rode pārapbedīts kopējā kapā altāra daļā,” izpētījis J.Vilnītis.

Jauninājumi ne visiem pieņemami

Pārmaiņas Sv.Annas baznīca pārdzīvojis ne tikai Rotermunda laikā. Tās ievieš arī tagadējais mācītājs Jānis Bitāns, neskatoties uz to, ka tās ne visiem ir pieņemamas. Dažs pat pārgājis uz kādu citu baznīcu, kur ir saglabājusies ierastā kārtība un tradīcijas. “Taču tā saucamie jaunievedumi, kas mūsu baznīcā notiek, patiesībā ir atgriešanās pie saknēm, pie tā, ko savā laikā Rotermunds sācis mainīt un kas definēts Svētajos Rakstos,” uzskata J.Vilnītis.

Viņš piebilst, ka mācītājam J.Bitānam piemīt laba īpašība – prasme ieviestās lietas loģiski un pareizi izskaidrot, kas palīdz cilvēkiem tās ātrāk pieņemt. “Ir reizes, kad viņam tas sanāk paskarbi, par ko, iespējams, kāds jūtas aizvainots un rodas rūgtums. Taču arī Kristus teiktais un sludinātais ne vienmēr bija cilvēkiem tīkams un ērts, bet mācītājs ir tikai viņa kalps, rokas un mute šeit un šobrīd,” uzsver J.Vilnītis.

Smagos brīžos pievēršas baznīcai

Savulaik Sv.Annas baznīca varēja lepoties ar piecus tūkstošus cilvēku lielu draudzi. Tagad to, kas regulāri apmeklē baznīcu, vismaz divreiz gadā iet pie dievgalda un nokārtojuši visus maksājumus, ir ap tūkstoti. Taču, ja pieskaitītu cilvēkus, kas Sv.Annas baznīcā kristījušies, svētījušies un salaulājušies, bet to aktīvi neapmeklē, tad skaits būtu vismaz trīs tūkstoši. “Mēs atšķirībā no katoļiem un pareizticīgiem pie draudzes locekļiem pieskaitām tikai tos, kas samaksājuši gada nodevu un ne retāk kā divas reizes gadā saņēmuši Svēto Vakarēdienu. Tam ir gan savs sliktums, gan labums. Daudzi cilvēki kristās, iesvētās, bet pēc tam pazūd. Viņi ir kā tādas mirušās dvēseles. Par aktīvajiem draudzes locekļiem mums Konsistorijai gadā jāmaksā noteikta summa, tāpēc neesam ieinteresēti turēt šīs mirušās dvēseles,” pamatoja J.Vilnītis.

Pēc draudzes vadītāja aprēķiniem, ziemā, neskaitot Ziemassvētkus un Lieldienas, kad baznīca ir ļaužu piebāzta, svētdienās dievkalpojumus apmeklē cilvēku 400. Vasarā to ir ap 250.

Jānis Vilnītis ievērojis, ka daudzi cilvēki pievērsušies vairāk baznīcai, iekļāvušies draudzē pēc tam, kad saņēmuši kādas patiesas un brīnumainas liecības no citiem. Liecības, kas parāda Dieva varenību un spēku, kas apliecina ticības nozīmi katra cilvēka dzīvē. Viņu stāsti, pierādījumi, ka Dievs uzklausa lūgšanas, ir ievietoti draudzes avīzītē, kas savukārt citus pamudinājis nākt uz baznīcu, šeit atrast domubiedrus un sirdsmieru, piemēram, pēc kādas personiskas traģēdijas vai pārdzīvojuma, ģimenes vai kāda cita mīļa cilvēka zaudējuma, nedziedināmas slimības.

Beidzot būs Sv.Annas svētbilde

Sv.Annas baznīca var lepoties ar daudzām lietām savā 500 gadu ilgajā vēsturē. Piemēram, 1918.gada 18.novembrī tieši šajā baznīcā noticis pirmais Latvijas brīvvalsts dievkalpojums, lai svētītu tās proklamēšanu. Bet līdz šim tai pietrūkušas taustāmas un redzamas liecības, svētbilžu, kas apliecinātu, kādā vārdā šis dievnams saucas. “Mēs gribam mainīt situāciju. Ceturtdien bija izlikta apskatei svētbilde, kas zīmēta un veidota, ievērojot visas kristīgās baznīcas tradīcijas un metodes, ko pareizticīgo mūki no Rīgas ar pareizticīgo metropolīta svētību pēc mūsu pasūtījuma zīmēja un izveidoja. Prieks, ka beidzot ikviens, kas ienāks mūsu baznīcā, varēs to aplūkot un apliecināt cieņu, godināt šo Svētās ģimenes locekli,” ir gandarīts draudzes priekšnieks.

Svētbildes parādīšana un iesvētīšana nav vienīgais Sv.Annas draudzes 500 gadu jubilejai veltītais notikums. Svētku sarīkojumi paredzēti trīs dienu garumā. Vakar bez svētbildes izrādīšanas vēl varēja piedalīties dievkalpojumā un noklausīties draudzes kori “Upe”, ko savulaik kā Liepājas Sv.Annas draudzes kori dibinājis Alfrēds Kalniņš. Šodien baznīca uzņems pirmos viesus, kuri kopā ar ikvienu interesentu pulksten 18 piedalīsies vakara lūgšanā un noklausīsies grupas “Jorspeis” uzstāšanos, kura šiem svētkiem izveidojusi speciālu programmu.

Rīt pulksten 15 sāksies galvenais notikums – Sv.Annas ikonas iesvētīšana, kurā piedalīsies liturģiskais koris, draudzes mācītājs Jānis Bitāns, Kurzemes diacēzes bīskaps Pāvils Brūvers, Grobiņas iecirkņa prāvests Ainārs Jaunskalže un, iespējams, arī arhibīskaps Jānis Vanags. “Jo vairāk mācītāju, Dieva svētītu vīru piedalās, jo labāk un svētīgāk,” pamatoja J.Vilnītis. Pēc tam paredzēta kafijas pauze baznīcas jaunajā kafejnīcā un svinīgā daļa atpūtas centrā “Libava”, kur aicināti cilvēki, kuriem Sv.Annas draudzes vadītāji un mācītājs vēlas pateikties. Starp viņiem būs Liepājas luterāņu draudžu mācītāji, arī katoļu un pareizticīgo mācītāji no mūsu pilsētas un Rīgas, ar kuriem Sv.Annas draudzei laika gaitā izveidojusies laba sadarbība.

J.Vilnītis sacīja, ka daudz jaunu draugu un domubiedru iegūts, veidojot raidījumu, kurā notiek diskusijas par aktuālām lietām, kas saistītas ar baznīcu, un kuru ceturtdienas vakaros reizi mēnesī var noskatīties televīzijā “Dzintare”.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Sv.Annas draudzes priekšnieks Jānis Vilnītis un mācītājs Jānis Bitāns vakar izlika apskatei svētbildi, kura turpmāk ļaudīm apliecinās, kā vārdā šis dievnams nosaukts.