“Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ziedu nolikšana vietās, kur iepriekš atradās nu jau demontētie padomju pieminekļi, tiks uzskatīta kā šo objektu un militārās agresijas slavināšana,” savlaicīgi brīdināja Valsts policija. Dažiem gan šī informācija tīši vai netīši bija paslīdējusi gar ausīm.

Krūmu un koku ieskauto zemes pleķīti Jaunajā ostmalā, kas iepriekš Liepājas aizstāvju pieminekļa dēļ kalpoja par centrālo Uzvaras dienas svinību vietu, nerotāja ne ziedi, ne vainagi. Pašvaldības policija uzmanīja, lai tiktu ievērots Saeimas pieņemtais likums “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā”.

Ar to noteikts, ka šajā datumā visā Latvijas teritorijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, kas vērsti pret valsts drošības interesēm, šķeļ sabiedrību, nepatiesi ataino vēsturi un apšauba solidaritāti ar Ukrainas tautu.

Tāpat arī no 9. maija sākuma līdz 10. maija pulksten 7 aizliegta pirotehnisko līdzekļu lietošana.

Otrā pasaules karā kritušos gan pieminēt un atzīmēt uzvaru pār nacismu nav liegts, noliekot ziedus un iededzinot sveces kapos.

To arī mudināja darīt Liepājas Krievu kopiena, aicinot izveidot “sveču un ziedu jūru” karā kritušo apbedījumos Centrālkapos, Līvas, Ziemeļu, Garnizona kapsētā, kā arī Šķēdes kāpās un Brāļu kapos Kapsēdē.

Tomēr daži ietiepīgi vakar devās uz krastmalu, cenšoties ziedus nolikt tur, kur agrāk slējās piemineklis Liepājas aizstāvjiem. Ar šādu mērķi vakar ap pusdienas laiku tur ieradās arī trīs kundzes, katra rokā nesa pa divām sarkanām tulpēm, novēroja “Kurzemes Vārds”.

Pašvaldības policisti viņām gan liedza nolikt ziedus, izskaidrojot likumu. Divas kundzes ar to samierinājās un devās prom, bet trešā dāma no sava nodoma tik ātri negrasījās atkāpties.

“Es nolikšu!” viņa apņēmīgi noteica, taču ziedi tā arī palika viņai rokās.

Policisti lūdza kundzi nosaukt savus personu datus.

Kundze, kura laikrakstam atklāja, ka viņu sauc Natālija, sākotnēji policistiem nosauca kļūdainu informāciju, tāpēc personu datu pārbaude nedaudz ieilga, līdz ar to sieviete nevarēja pievienoties savām draudzenēm, kas notiekošajā noraudzījās no droša attāluma – ielas pretējās puses.

“Par ko viņi mani aizturēja, es taču neizdarīju ko kriminālu!” viņa sacīja laikrakstam, pastāstot, ka ziedus 9. maijā pie pieminekļa Jaunajā ostmalā nākusi likt katru gadu. Tā kā nu vairs tas nav iespējams, viņa ar draudzenēm došoties “pie Dedajeva uz Centrālkapiem”. “Tur ir ļoti daudz ziedu,” viņa teica.

Kurzemē vakar, vismaz dienas laikā, nekādi pārkāpumi saistībā ar 9. maija atzīmēšanu netika konstatēti, taču Rīgā Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par to, ka Bolderājā naktī uz 9. maiju nezināmi vandaļi apķēpājuši zīmi “Bolderāja” ar uzrakstu krieviski “Ar Uzvaras dienu”.

Ziņu aģentūra LETA otrdien pēcpusdienā vēstīja, ka nojauktā Uzvaras pieminekļa vietā netiek novērota 9. maija svinētāju pulcēšanās. Teritorija, kurā savulaik slējās piemineklis Pārdaugavā, bija norobežota un gājēju un transporta kustība bloķēta vai ierobežota. Tur arī dežurēja plaši policijas spēki.

Samērā prāvi policijas spēki bija novirzīti arī Brīvības pieminekļa tuvumā. Vairākas ekipāžas dežurēja pie Krievijas vēstniecības, bet viena policijas patruļa uzturējās pie Puškina pieminekļa.

Maskavā tradicionālā 9. maija parāde bija pieticīgāka nekā citus gadus. CNN vēsta, ka tajā piedalījās tikai viens tanks – pirms 89 gadiem radītais T-34 modelis, bet lidmašīnas parādē vispār nepiedalījās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā runā kārtējo reizi vainoja rietumvalstis, apgalvojot, ka Krievija nevis pati sāka asiņaino karu Ukrainā, bet karš ir sākts pret Krieviju.

Tāpat V. Putins apsūdzēja Rietumus konfliktu provocēšanā, naida sēšanā, tradicionālo ģimenes vērtību graušanā.

Portāls novēroja, ka, neskatoties uz aizliegumu rīkot uguņošanu, 9. maija vakarā individuāli salūti bija vērojami vairākās vietās Liepājā, piemēram, Ezerkrastā, Dienvidrietumu mikrorajonā un Karostā.