Kopš Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) izveides, apvienojot trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošās profesionālās izglītības iestādes, ir pagājis vairāk nekā pusgads. Un jau šovasar studenti saņems pirmos Valsts tehnikuma diplomus.

Tās direktors Agris Ruperts uzskata, ka, kopumā ņemot, reorganizācijas mērķis ir sevi attaisnojis, un turpmāk konsekventi jāīsteno LVT attīstības stratēģijā noteiktie uzdevumi.

Sakārto vidi

Patlaban audzēkņiem mācības notiek trīs objektos: Vānes ielā 4 (ēku turpina dalīt ar RTU Liepājas filiāli), Ventspils ielā 51 (bijušās Tūrisma un tekstila skolas telpās, šeit atrodas arī tehnikuma galvenā mītne) un Klāva Ukstiņa ielā 17/23 (bijušās Būvamatniecības vidusskolas telpās).

“Neskatoties uz to, ka tehnikumā paredzēts īstenot ERAF projektus ēku renovēšanā un aprīkojuma modernizēšanā, daudz līdzekļu novirzām uz esošo telpu – Vānes ielā un Ventspils ielā – sakārtošanu, jo paredzēts, ka LVT darbosies tikai šajās divās adresēs,” norāda A.Ruperts.

Kā uzzinām, ir izstrādāts šo objektu renovācijas mets, iesniegti dokumenti IZM un Valsts izglītības attīstības aģentūrai apstiprinājuma saņemšanai, lai varētu izsludināt iepirkumu uz tehniskās dokumentācijas izstrādi, taču 28. decembrī IZM izdevis rīkojumu par to, ka visas darbības ERAF projektu īstenošanā jāpārtrauc. Kad renovācijas process ar ERAF līdzekļiem varētu turpināties pagaidām nav zināms. “IZM mājas lapā lasāma informācija, ka februārī, martā skolas tiks atkārtoti aicinātas iesniegt projektus, bet, cik skolas tās būs un kurās vietās, nav zināms,” norāda A.Ruperts.

Kā vēstīts iepriekš, visu trīs skolu apvienošana notiks pakāpeniski, sakārtojot telpas un mācību bāzi līdz 2013. gadam, šim mērķim piesaistot 3 miljonus latu ES un valsts finansējuma.

Jāatzīmē, ka ar šā gada1.septembri LVT ir to sešu Latvijas profesionālās izglītības iestāžu vidū, kuras ieguvušas kompetences centra statusu. Līdz ar to tehnikums spēj piedāvāt ne tikai sākotnējās profesionālās izglītības ieguvi, bet arī profesionālās pilnveides un neformālā ceļā iegūtās izglītības atzīšanas nodrošināšanu. LVT ir tiesības atzīt neformālā ceļā iegūto profesionālo izglītību 37 profesijās.

Galvenais – kvalitatāte

“Neskatoties uz organizatoriskajām un strukturālajām izmaiņām, cenšamies, lai šīs izmaiņas neietekmētu mūsu galveno uzdevumu – kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu,” saka A.Ruperts. Mācību process noritot normāli. Nu jau visi audzēkņi pieraduši pie jaunās kārtības, piemēram, pie mācību nodarbības ilguma, pie tā, ka mācības notiekot dažādās ēkās. To apstiprina arī apdares darbu tehniķa 2.kursā studējošais Jānis Ķesteris, sakot, ka pēc iestāžu apvienošanas nekādas būtiskas izmaiņas nejūtot, arī viņa kursabiedrus reforma nav satraukusi, šo tēmu neapspriežot. “Dzīvoju turpat netālu no savas skolas un, ja nākamgad mācības notiks citā ēkā, nāksies maksāt par sabiedrisko transportu,” lielākās izmaiņas savā ikdienā min puisis.

“Ar septembri esam uzsākuši visu sekmju un kavējumu uzskaiti e-klasē, kas bija liels jaunums visiem pedagogiem,” par reformām turpina pastāstīt tehnikuma direktors. “Patlaban šāda veida elektroniskā mācību sasniegumu uzskaite problēmas nerada, e-klases uzturētāji veic programmatūras piemērošanu mūsu specifiskajām vajadzībām.” Tiekot īstenotas arī bezdarbnieku apmācības programmas.

A.Ruperts atzīst, ka, uzsākot reorganizācijas procesu, bijušas bažas par to, ka no darba būs jāatbrīvo daudz pedagogu, taču realitāte izrādījusies citādāka. Pārsvarā visi mācībspēki turpina savu darbu. “Nācās uzteikt darba līgumu dažiem atbalsta personāla darbiniekiem – dienesta viesnīcas dežurantiem, vienam grāmatvedim. Pārsvarā tie bija pensijas vecuma cilvēki, kuriem darba alga nebija vienīgais ienākumu avots,” precizē A.Ruperts. Jāpiebilst, ka bijušās Tūrisma un tekstila skolas direktore Ērika Zīle turpina strādāt Liepājas Valsts tehnikumā un ir struktūrvienības vadītāja. Bet ar bijušās Būvamatniecības vidusskolas direktori Guntu Zalcmani darba attiecības IZM beidza ar 1. martu pēc viņas pašas iniciatīvas.

Fiziskas un emocionālas pārmaiņas

“Visi saprata, ka skolu apvienošana ieviesīs pārmaiņas, un ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas, jo tomēr katrā skolā bija savs vadīšanas stils un sava iekšējā kultūra,” savās pārdomās dalās kāda no Liepājas Valsts tehnikuma skolotājām, kas vēlējās palikt anonīma. “Šobrīd var teikt, ka esam tādā kā adaptācijas periodā – pierodam pie visa jaunā. Skolu apvienošana prasīja arī organizatoriskās struktūras pārmaiņas, līdz ar to aprodam ne tikai ar jaunajiem kolēģiem, bet arī ar jauno sistēmu, mēģinām pieslīpēties vienotā darba ritmā (skolā strādā ap 130 pedagogu) un cenšamies pārņemt labo praksi no katras skolas.” Viņa atzīst, ka daudzās lietās nepieciešami uzlabojumi – atsevišķas mācību telpas esot fiziski nolietotas un to stāvoklis – slikts. “Tomēr “cepuri nost” skolas administrācijai – daudzas lietas ir sakārtotas un ir ieviesti uzlabojumi,” paslavē pedagoģe, par piemēru minot sakārtoto apkures sistēmu darbnīcās Vānes ielā, ieviesto e-klasi, jauniegūto datornodrošinājumu. 

 Viņas kolēģe Ivita Pelnēna saka, ka šobrīd esot grūti atbildēt uz jautājumiem par reorganizāciju, jo emocijas un sajūtas vēl neesot “nosēdušās”. “Parasti pārmaiņas var izvērtēt pēc tam, kad tās ir beigušās, bet te jau vēl viss turpinās,” teic I.Pelnēna. “Ir grūti pierast pie amatu maiņām, jaunās organizācijas un kārtības. Ir grūtāk izprast, kas tagad ietilpst katras konkrētās personas pienākumos, bet pamazām viss ieiet normālās “sliedēs”.” Kā pozitīvo aspektu pedagoģe vērtē jaunos kolēģus ar savu pieredzi un zināšanām.

“Bet pamatā jau nekas nav mainījies, viss plūst savu gaitu. Domāju, ka nekas audzēkņiem arī tā īsti nav mainījies. Vienīgais bijušajiem Būvamatniecības vidusskolas un Tūrisma un tekstila skolas audzēkņiem ir mainījies stundu garums, kas varētu būt bijis grūtāk,” spriež I.Pelnēna.