Liepājas mēra Ulda Seska (Liepājas partija) mēģinājumi ar partijas “Saskaņa” vadību veikt pārrunas par iespēju veidot kopēju koalīciju Liepājā, apejot Liepājā ievēlētos “Saskaņas” deputātus, ir “diezgan savdabīgi”, uzskata “Saskaņas” Liepājas nodaļas valdes loceklis Valērijs Agešins.

Kamēr “Saskaņai” Liepājā notiek sarunas ar biedrību “Liepājnieki”, kas ar pašreizējo Liepājas domes opozicionāru Jāni Vilnīti priekšgalā vēlēšanās piedalījās kā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta pārstāvji, tikmēr Sesks vakar esot devies uz Rīgu, kur vēlējies runāt ar “Saskaņas” valdes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Urbanoviču un “Saskaņas” valdes locekli Nilu Ušakovu.

Ušakovam ar Sesku esot bijusi saruna, kurā viņš paskaidrojis, ka par iespējamo sadarbību Liepājā Seskam esot jārunā ar Liepājas domē ievēlētajiem deputātiem.

Agešins, vērtējot Seska rīcību, atzina: “Diezgan savdabīgi, ka Sesks, kurš, iespējams, vēlas būt par mūsu sadarbības partneri, brauc pie diviem maniem priekšniekiem un, apejot Liepājas domē ievēlētos deputātus, zem slepenības plīvura mēģina kaut ko sarunāt.”

Vaicāts, vai “Saskaņas” Liepājas domē ievēlētie deputāti varētu tikties un pārrunāt iespējamo sadarbību ar Sesku un Liepājas partiju, Agešins sacīja, ka to nevarot izslēgt, bet pašlaik sarunu neesot.

Savukārt vakar sāktās oficiālās sarunas starp Vilnīša pārstāvēto LRA un “Saskaņu”, pēc Agešina teiktā, turpināšoties šīs nedēļas otrajā pusē, bet konkrētu laiku viņš nevarot pateikt.

Ar Sesku aģentūrai LETA pagaidām neizdevās sazināties.

Kā ziņots, vakar sekmīgi noslēgušās pirmās sarunas starp iespējamajiem jaunās Liepājas domes koalīcijas partneriem – LRA un “Saskaņu”. Līdz ar to nav izslēgts, ka ārpus jaunās Liepājas domes koalīcijas varētu palikt ilggadējā Liepājas mēra Seska vadītā Liepājas partija.

Sestdien notikušajās pašvaldību vēlēšanās Liepājā visvairāk balsu ir ieguvusi esošā mēra Seska vadītā Liepājas partija, kā arī LRA. Liepājas partiju atbalstīja 31,26% vēlētāju, LRA – 29,15%. Tāpat domē iekļuvusi arī “Saskaņa”, par kuru nobalsoja 19,58% vēlētāju. Citas partijas 5% vēlēšanu barjeru nav pārvarējušas.