Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Agresiju izliek uz dzīvniekiem

Agresiju izliek uz dzīvniekiem
30.01.2011 07:06

Lielu sabiedrības sašutumu izraisa nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem. Braunu ģimene un jauniete Aija Jēkabsone dalījās atmiņās par notikumiem, kad piedzīvojuši nežēlīgu attieksmi pret dzīvniekiem, lai tādējādi dzīvniekus paglābtu no nežēlības jūga.

Dzīvniekus dzērumā sit un un nedod ēst

”Mums jau bija suns, bet bada un vardarbības nomocīto Reksi vajadzēja glābt,” saka Marina un Kārlis Brauni, atceroties laiku, kad no nežēlīga cilvēka rokām izglāba vācu aitas sugas suni. Izglābtais un mūžam pateicīgais suns jau divus gadus atrodas labākos medību laukos, taču viņi dalījās atmiņās par šausminošu stāstu ar laimīgām beigām.

Marinas draudzene Dzintra strādāja kāda Liepājas rajona pagasta veikalā, kura kādu reizi pastāstīja šausminošu stāstu.  ”Viņa sacīja, ka vietējais dzērājs nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem – viņam bija gan suns, gan zirgs. Agrāk par dzīvniekiem rūpējās viņa sieva, bet pirms pāris mēnešiem viņa nomirusi, tādēļ dzīvnieki nonākuši pie dzērāja, paliekot likteņa varā. Kad vīrietis bijis pārdzēries, viņš bijis spējīgs uz visu, izliekot emocijas uz abiem dzīvniekiem, kā arī nedeva ēst. Abi dzīvnieki dzīvoja piesieti šķūnī, kas bija zem katras kritikas. Palika skumji, jo klāt jau bija rudens, tuvojās ziema,” atceras Marina. Kad draudzene pateikusi, ka suns pa naktīm no bada gaudojot, viņai prāts vairs nav bijis mierīgs. 

Dzīvniekus samaina pret alkoholu

Tikmēr Dzintras meita Sandra  Braunu meitai Lienei bija paspējusi šo stāstu izstāstīt. ”Liene vienu atnāca no skolas un nostādīja fakta priekšā – suni ņemsim mēs, bet zirgu ņems klases audzinātāja,” smejoties turpina stāstīt Kārlis. Viss jau bijis sarunāts. Izvēles nebija, un arī apstākļi atļāva ģimenei uzturēt vēl vienu suni.

Ar dzērāja kaimiņiem notika konsultēšanās – kāda samaksa būtu vislabākā? ”Kaimiņi nosmējās un teica, ka viņš jau sen bija jautājis, vai nevēlas suni vai zirgu apmainīt pret puslitru šņabja,” saka Marina. Nākamajā dienā Marina un Kārlis, kā arī Lienes klases audzinātāja un arī pagasta vetārsts ieradās pie dzērāja ar blašķēm, lai dzīvnieki nonāktu labākās rokās. ”Skats no ārienes nebija iepriecinošs – sunim bija kliba un asiņaina kāja, uz muguras un purniņa bija sitienu pēdas. Zirgs bija klibs, jo vienā kājā bija iedūrusies nagla un apaugusi, viņš bija arī iebiedēts, uz muguras bija tādas kā grieztas brūces, ” turpina stāstīt Marina. Dzīvnieki bijuši nobadināti – kauli un āda. Kad dzērājam pārjautāts, vai drīkst abus dzīvniekus savākt, viņš atbildējis: ”Savāciet tos vellus, man viņus nevajag! Redzēt negribu!” Abi dzīvnieki nonāca labās rokās un nodzīvoja pienācīgu mūžu.

Spēlējas ar kucēnu dzīvībām

Aijas Jēkabsones (22) klasē mācījās divas meitenes no desmitbērnu ģimenes. ”Viņas bija atstumtas, jo pārējie skolasbiedri mēļoja, ka viņu mājās notiek visādas šausmu lietas. Visiem bija bail,” savu stāstu iesāk Aija. Ne viņa pati, ne viņas ģimene nebija saskārusies ar  šausmīgiem notikumiem, ja vien zināja to, ka kaimiņu mājās ir baisa atmosfēra, jo istabās tika turēti mājputni, kas bija viņu vienīgā iztika. Taču pati jauniete atzīst, ka drīz pēc tam, kad saskārās ar patiesību, nācās aiziet uz citu skolu, lai aizmirstu redzēto un saprata, kāpēc tā. ”Tā kā mūsu ģimene dzīvoja kaimiņos šai ģimenei, kādu dienu mamma izcepa pankūkas un lika aiznest. Viņi bija arī ļoti trūcīga ģimene, dzīvoja antisanitāros apstākļos,” turpina stāstīt Aija, kurai tad bija 13 gadi, un toreiz pie kaimiņiem gāja kopā ar vecāko māsu Ingu. Tuvojoties kaimiņu mājām, abas meitenes izdzirdēja šāvienu trokšņus. Ieejot mājā, meiteņu acu priekšā bija tāds skats, ko pat nekad neredzētu šausmu filmās. Visa ģimene sasēdusies virtuvē kā uz teātra izrādi un spēlēja spēles ar mazu, nesen dzimušu kucēnu dzīvībām.

Suņu bērni kā dzīvie mērķi

”Viņiem bija suns, kurai bija piedzimuši astoņi mazuļi. Protams, ja jau ģimene nevarēja uzturēt bērnus, kur tad vēl suni ar tik daudziem kucēniem. Taču tas neattaisno viņu rīcību. Kucēni bija salikti kā mērķi, un tēvs ar vecāko dēlu kucēnus pa vienam vien ar bisi tos nošāva, visiem redzot. Ja ar pirmo šāvienu tas nebija izdevies, viņi mocījās sāpēs un nonāca ūdens spainī,” ar šausmām atceras jauniete. Aija un Inga bija izmetušās no mājas ārā histērijā. Izstāstījušas redzēto saviem vecākiem, un viņi izsaukuši ātro palīdzību, jo meitenēm palicis slikti ar sirdi, bijis darbs arī psihologam. Savukārt par kaimiņu ģimeni tika ziņots pašvaldībai. ”Nekas jau toreiz, protams, netika izdarīts, jo ģimene solīja laboties – pēc tam vēl dzirdējām vēl šausmu stāstus par noslīcinātiem kaķēniem trīslitru burkā un to, ka bērni ar lielāko prieku piedalās lopu kaušanā.  Taču viņiem suns tika atņemts un nonāca pie labākiem cilvēkiem,” saka Aija, piebilstot, ka nekad mūžā redzētos skatus neaizmirsīs. ”Un nesaprotu, kas cilvēkiem liek tā rīkoties?”

Psiholoģe Iveta Leja – Andersone šīs situācijas komentēja šādi: ”Tas, ka cilvēks nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem ir saistīts ar zināmu, nerealizētu agresivitātes devu. Dzīvnieks ir neaizsargāts, atkarīgs no cilvēkiem. Nežēlība ir arī saistīta ar mīlestības trūkumu vai zaudējumu gan pret sevi, ga citiem, tādējādi rodoties priekšstatam, ka visa pasaule ir ļauna un naidīga. Agresija pret dzīvnieku ir apstiprinājums šim pieņēmumam, taču nežēlība pret neaizsargātām būtnēm, kas nevar aiztāvēties, norāda uz to, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā.” Agresijas izpausmes pret dzīvnieku norāda arī to, ka arī pašam cilvēkam savā laikā kāds darījis pāri, jūtas nesaprasts, pārsvarā šādiem cilvēkiem ir sociālo kontaktu trūkums.

Arī psiholoģe Iveta Gēbele šādas parādības neattaisno, jo mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām. ”Tās ir sekas notiekošajam visā sabiedrībā, simptoms, kas norāda uz sabiedrības veselību. Lai situācija uzlabotos, ir jāmainās, jāatveseļojas visai sabiedrībai, domāšanai, sociālajai situācijai,” saka psiholoģe.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz