Bērnu rotaļu laukumā sastapām divas māmiņas ar mazuļiem. Abas uzrakstu pamanījušas tikai tagad. Kas un kāpēc to uzlicis, nezinot, bet Ieva Siksna domā, ka kāds asprātīgi mēģina brīdināt tos, kas te mēdz apsēsties un atpūsties, ka nevajag barot kaijas. Vai arī tas esot kāds smalks joks zinātājiem.

Neesot manīts, ka kāds labsirdīgais tuvākā apkaimē mēģinātu barot klaidoni vārdā Aigars, kurš iecienījis konkrēto soliņu. “Visticamāk, ziņojums domāts cilvēkiem, kuriem patīk barot savvaļas putnus. Lielās un mazās kaijas pilsētā uzvedas vienkārši traki. Pat demolē atkritumu urnas, lai tikai no tām izvilktu kaut ko ēdamu. Maziem bērniem pielido klāt un no rokām rauj ārā ēdienu. Tas ir bīstami!” sieviete dalās novērojumos.

“Šogad badīgo kaiju ir īpaši daudz un tās uzvedas briesmīgi. Man šķiet, ka citus gadus tā nav bijis.”

“Uz šo skvēru ar bērnu nāku reti un uzrakstu redzu pirmo reizi,” atzīst Ginta Gūtmane. “Iespējams, kāds kādam putnam devis vārdu Aigariņš. Esmu kategoriski pret kaiju barošanu. Jo biežāk kāds tām pasviedīs ēdienu, jo biežāk tās būs pilsētā, kur tām nav jādzīvo. Pati esmu redzējusi, kā šie putni ārdās pa gružkastēm, meklējot ēdienu un aiz sevis atstājot netīrību.”

Skarbu un nesaudzīgu viedokli par putnu barošanu pauž liepājnieks Dainis, savu uzvārdu neatklājot:

“Es nesaprotu, ko domā tās vecenes un visi citi, kas grib sajusties kā žēlsirdīgie samarieši, pilsētā barojot putnus, it sevišķi kaijas.

Ja jau grib sajusties labāk un uzlabot savu karmu, lai baro klaiņojošos kaķus, nevis tos ķērcošos briesmoņus!”

Kungs turpina, neslēpjot dusmas: “Esmu aizrādījis tik daudzām tantēm, lai nebaro kaijas, bet viņas skatās man virsū naivām acīm un nesaprot! Putni taču apķēzī visu, arī tos soliņus, kur cilvēki grib apsēsties. Nē, es to lapiņu neesmu ne gatavojis, ne pie krēsla pielīmējis, bet tādas vajadzētu pie katra soliņa te Liepājā.”