Latvijā katru gadu apzina, cik bērnu paliek ārpus mācību iestādēm. Par pagājušo gadu noskaidrots, ka 12 481 skolas vecuma bērns nav atrodams nevienas izglītības iestādes sarakstā. Apzināts, ka 7674 skolēni izbraukuši uz ārzemēm, ka pašvaldībām nav informācijas par 3595 skolēnu skolas neapmeklēšanas motivāciju, pārējiem ir citi iemesli, kāpēc viņi palikuši ārpus izglītības speciālistu redzesloka. Redakcija apzināja, kāda ir situācija Liepājā.

“No mūsu klases neviens skolēns nav aizbraucis mācīties uz ārzemēm,” lepni pastāstīja Valsts 1. ģimnāzijas 9.b klases skolēni. Viņi klasē ir divdesmit audzēkņi, bet toties katram ir pazīstami cilvēki, kas devušies uz ārzemēm kopā ar visu savu ģimeni un skolasbērniem, viņu skaitā ir arī skolēnu draugi.

Dati uzrāda skaudru ainu: ģimenes ar bērniem turpina aizbraukt no valsts. Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību jautājumos Dace Liņķe paskaidroja, ka viņas uzdevums esot apzināt skolas vecuma bērnu atrašanos, noskaidrot, kur viņi ir, ja nav skolā.

Dace Liņķe vērš uzmanību uz to, ka ģimenēm vajadzētu just atbildību un ziņot skolai, kurā mācās viņu bērns, ka skolēns ir devies līdzi aizbraucējiem. Noteikumi ir tādi, ka vienu gadu bērnam saglabā vietu skolā, kurā viņš iepriekš mācījies.

Pērn dati par nezināmiem bērniem bijuši mainīgi. Gada sākumā skolas vecuma liepājnieku, kuru nav nevienas mācību iestādes sarakstā, bijis 462, vasarā viņu skaits krietni palielinājies un augusta sākumā bijis 613, bet 2011. gada oktobrī – 580. Dace Liņķe noskaidrojusi, ka 88 procenti no viņiem – tas ir, 513 zēnu un meiteņu – atrodas ārpus Latvijas.

“Tā ir viena vesela skola,” pievērsa uzmanību bērnu tiesību aizsardzības speciāliste. Par pārējiem esot dažādas ziņas.

Egona Zīverta foto

Amanda Astahova no pieredzes zina, ka Latvijas skolā iegūtās zināšanas ir dziļas un pamatīgas, salīdzinot, piemēram, ar Anglijas skolā mācīto.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 3. februāra numurā.

#kvards-20120203-08#