Ģirta kameras objektīvs nebija pavērsts pret ūdenslīdēju centru, tāpēc cilvēki, kas ar sevi neiepazīstināja, devās prom.

Taču ir bijušas reizes, kad liepājniekiem un pilsētas viesiem likts izdzēst attēlus, kas uzņemti līdzās militāriem objektiem.

Laikraksts nesen no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saņēma aizrādījumu par attēlu, kurā kanālmalā piefiksēti makšķernieki, kas copēja līdzās militārā kuģa piestātnei Vecajā ostmalā.

Šis ir objekts, kura dēļ iekritis ne viens vien liepājnieks un pilsētas viesis, kas vēlējies iemūžināt ostas ainavu šajā promenādes daļā.

Pirms pāris gadiem militāristi tur aizrādīja iedzīvotājiem, kas pasākumā ”Izgaismotā Liepāja” no šīs vietas vēlējās iemūžināt gaismu spēli kanāla pretējā krastā – Vecajos kapos Jaunliepājā.

Neveiklā situācijā iekļuvusi arī kāda valsts institūcijas darbiniece, kas bija ieradusies Liepājā darba vizītē no citas Latvijas pilsētas.

Sieviete fotografējusi kanālu, un, tā kā objektīvs bijis pavērsts uz militārā kuģa pusi,

piebraukusi militārā policija un likusi sievietei uzņemtos attēlus izdzēst.

Tajā pašā laikā mobilajā lietotnē ”Google Maps” šis militārais objekts ir labi apskatāms gandrīz no visām pusēm.

Ap valsts aizsardzības objektiem var tikt izveidotas aizsargjoslas, kuru minimālais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, bet maksimālais platums – 600 metru.

Latvijā ir ap pussimts valsts aizsardzības objektu, uz kuriem attiecas arī fotografēšanas aizliegums.

Liepājā bez saskaņošanas aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā dokumentēt četrus militāros objektus, Dienvidkurzemē – septiņus.

Taču ir arī kritiskās infrastruktūras objekti (tie ir būtiski valsts pārvaldībai, sabiedrības labklājībai un drošībai), kurus aizliegts fotografēt un filmēt.

Šo prasību ievērošanai modri seko līdzi Valsts drošības dienests.

Pilns šādu objektu saraksts ir slepens, taču par aizliegumu fotografēt un filmēt informē brīdinājuma zīmes.

Uzziņai

Valsts aizsardzības objekti, kurus bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā dokumentēt:

Liepājā

• Atmodas bulvāris 9
• Roņu iela 2
• Liepāja, Vecā ostmala 49
• Tobago iela 1

Dienvidkurzemē

• Nīcas pagasts, Jūrmalciema krasta novērošanas punkts
• Nīcas pagasts, Jūrmalciems, ”Jūrmalciema radiobāka”
• Pāvilosta, Ostmalas iela 2
• Vērgales pagasts, Šķēdes novērošanas postenis
• Sakas pagasts, ”Vigulīši”
• Sakas pagasts, ”Sīgas”
• Embūtes pagasts, ”Poligons”

Avots: Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem

Uzziņai

Aizliegumi militāro objektu aizsargjoslās

Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts:

• ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas, kā arī celt teltis un kurt ugunskurus;
• rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus; turēt dzīvniekus un nokraut materiālus;
• novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai.
• Papildus minētajiem ierobežojumiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā dokumentēt valsts aizsardzības objektu.
• Aizsargjoslā ap bruņoto spēku aviācijas bāzi Ķeguma novada Rembates pagastā papildus minētajiem ierobežojumiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts audzēt kokus.

Atbildība par aizliegumu neievērošanu militāro objektu aizsargjoslās

Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Savukārt par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju uzliek naudas sodu fiziskām personām no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu uzliek naudas sodu amatpersonām no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

Avots: Mil.lv