Nesen visu pasauli satricināja zviedru meitenes Grētas Tūnbergas uzstāšanās ANO klimata samitā, kas norisinājās Ņujorkā. Meitene ir sacēlusi pamatīgu vētru ar savu uzdrīkstēšanos un pārliecību. Vai mēs varam cerēt uz vietējām grētām un anšiem, kas mēģinās pievērst uzmanību vides jautājumiem? Vai mūsu jaunieši spēj ietekmēt savu ģimeņu un līdzcilvēku sadzīves paradumus par labu “zaļākai dzīvei”?

Martins Levuškāns, kurš pagājušajā nedēļā piedalījās sociālo inovāciju forumā Liepājā, ir dzimis Krievijā, repatriētā ģimenē. Jau vairāk kā desmit gadus ar ģimeni ir atgriezušies savā dzimtenē – Latvijā. Puisis brīvi jūtas kā latviešu, tā krievu kopienās, kā arī angliski runājošajā vidē, tāpēc viņam nav barjeru uzrunāt plašāku sabiedrības slāni.

“Mūsu ģimene sāka ar gružu šķirošanu jau ļoti sen,” stāsta 18 gadus vecais Martins. “Patiesībā to iesāka mamma. Viņai kā māksliniecei arī ir doma sakrāt visus atrastos plastmasas izstrādājumus un izveidot lielu instalāciju par atgādinājumu cilvēkiem, cik daudz var atrast izmestus plastmasas gabalus.

Es domāju, ka visiem ir svarīgi dzīvot tīrā vidē, tikai tas prasa iziet dažreiz no komforta zonas, tāpēc cilvēkiem nereti rodas pretreakcijas, protesti pret cilvēkiem, kas aicina dzīvot “zaļi”.

Visi tie pārmetumi, tie nicinošie komentāri portālos, kas saistīti ar Grētas uzstāšanos klimata samitā Ņujorkā, nav balstīti uz faktiem, tie ir tikai privāti vērsti aizvainojumi. Domāju, ka daudziem sabiedrībā negribas tik ļoti iedziļināties vides jautājumā, jo šī sfēra ir katastrofāla. Vieglāk ir izlikties neredzam, kas apkārt notiek.”

Jaunietis stāsta, ka viņš un visa ģimene jau sen ikdienā ir atteikušies no plastmasas maisiņiem, no plastmasas ūdens pudelēm, no salmiņiem, no plastmasas traukiem. Viņi vairāk cenšas iepirkties tirgū, pārvietoties ar sabiedrisko transportu, iet ar kājām, cik iespējams. Viņš ir arī jaunatnes parlamenta aktīvists, caur ko cenšas pievērst apkārtējo cilvēku uzmanību vides problēmām.

Martinam ir izdevies arī izveidot savu sekotāju pulku – cilvēki labprāt vēršas pēc padomā, kā labāk ikdienā pielietot mazāk kaitīgus produktus un izstrādājumus.

Svarīgi arī pievērst uzmanību apģērbam, ko valkājam. Martina ģimene jau sen kombinē jaunas drēbes ar lietoto preču veikalu piedāvātajām drēbēm.

“Vēl pirms neilga laika tas skaitījās kā nabadzības rādītājs – iepirkties second hand veikalos un pārvietoties ar velo vai sabiedrisko transportu, tagad jau cilvēki aizvien mazāk tā domā.”

Šajā diskusijā iesaistās arī zaļi domājoša jauna sieviete, “Jauniešu mājas” projektu vadītāja Laura Grudmane, kura papildina stāstu ar savu pieredzi: “Mēs dažādās akcijās sapērkamies nevajadzīgas mantas, kuras pēc tam vienkārši izmetam ārā. Kur tas pēc tam paliek? Es ierosinu izveidot sarakstu ar sev nepieciešamām lietām un produktiem, kurus regulāri lietojam, un tos arī pirkt, kad ir akcijas, ja ir vēlme vai nepieciešamība izmantot šo produkta cenas atlaides.

Mēs bieži samaksājam dubultā par to, kas nemaz nav nepieciešams. Tas, ko mēs izmetam pēc produkta lietošanas nekur nepazūd!

Mēs to noskalojam podos, izmetam gružos un visi šie atkritumi atkal turpina cirkulēt tepat. Viņi neizgaist. Mēs varam mainīt pasauli tikai sākot ar sevi.”

Jauniete ir pārliecināta, ka tas nav nedz naudas, nedz nezināšanas jautājums: “Mēs esam pieraduši pie ērtībām. Ja, piemēram, ir kāds grūti iztīrāms traips uz drēbēm, vieglāk ir aiziet uz “Drogām” un nopirkt jau gatavu ķīmiju, kas visu iztīra, bet atceramies mūsu vecmāmiņu metodes! Viņas jau izsenis zināja gan kā traipus iztīrīt, gan kā atkaļķot tējkannas, gan dažādu augu pielietojumu veselībai un skaistumam. Ja vien mēs nenoslinkotu un pamainītu paradumus, mēs saprastu, ka tas nav ne dārgi, ne grūti,” pārliecināta ir Laura.

Aizstāvot Grētu, Laura uzskata, ka daudzi cenšas novērst uzmanību no galvenā – no satura, ko Grēta pauž, vairāk pievēršot uzmanību pasniegšanas formai.

“Viņa ir ļoti drosmīga meitene. Sen pasaulē nav bijis tāda precedenta, kad visa pasaule tik padziļināti iesaistās kāda jautājuma apspriešanā. Protams, ka tam visam pamatā baumo par dažādām konspirācijas teorijām, bet nekas tā nav vienojis visus pasaules jauniešu, kā tieši Grētas zaļā kustība.”