Sarūgtinājuma pilnu mirkli saistībā ar Liepājas Autobusu parku piedzīvoja liepājniece Jautrīte Rezonga. Viņa 22. marta vakarā aizgāja uz autoostu, lai sagaidītu savu 27 gadus veco mazdēlu Gati Preisu, kurš ir neredzīgs 1.grupas invalīds. Lai gan Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šādi cilvēki autobusā gan paši var braukt bez maksas, gan arī bez maksas var braukt viens viņu pavadonis, vecmāmiņai nācās par braucienu samaksāt.

Nekas cits neatlika, kā maksāt

Gatis atgriezās no Rīgas, un Liepājas autoostā viņu sagaidīja vecmāmiņa, lai pavadītu līdz mājām, jo puisis ir akls. Tā kā autobuss pasažierus ved arī uz pilsētas centru, Jautrīte Rezonga iekāpa autobusā un informēja šoferi, ka ir aklā puiša pavadone, taču šoferis prasīja par braucienu līdz centram samaksu – 1,80 latu. “Man nekas cits neatlika, kā maksāt, jo Gatis viens pārvietoties nevar,” viņa sacīja. Taču Gata vecaistēvs Gunārs Rezonga uzskata, ka ģimene ir apkrāpta. Ja reiz noteikumi paredz akla cilvēka pavadonim braukšanu bez maksas, tad, viņaprāt, šie noteikumi ir jāievēro. “Mums arī 1,80 latu nav maza nauda,” viņš sacīja. 

Sazinoties ar Liepājas Autobusu parka Pasažieru pārvadājumu daļas vadītāju Ildzi Kržanoviču, un viņa paskaidroja: “Ja ģimene vēlas noskaidrot šo pārpratumu, vecmāmiņai ir jānāk pie mums un jāraksta sūdzība.”

Pavadonis drīkst braukt bez maksas

Uzzinot par notikušo, Liepājas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis sacīja: “Līdzīgi gadījumi ir ne mazums, lai gan šķita, ka pēdējā laikā situācija uzlabojusies.” Viņš pastāstīja, ka gadījies arī tā, ka autobusos kā pavadoņus neielaiž cilvēkus, kas nevar pierādīt radniecību ar redzes invalīdu, izvirzot prasību, ka pavadonis drīkst būt tikai mamma vai kāds cits tuvs radinieks. “Tā nav, par pavadoni neredzīgam cilvēkam var būt jebkura viņa izraudzīta persona,” sacīja M.Ceirulis. Bet, atgriežoties pie gadījuma ar Gata vecmāmiņu, biedrības priekšsēdētājs sacīja: “Pilnīgi noteikti viņai bija tiesības pabraukt to mazo gabaliņu mazdēlam līdzi un šoferim nebija tiesību prasīt no viņas samaksu. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr.677.”

Šo noteikumu 2.sadaļā, kurā minētas pasažieru kategorijas, kam ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, punktā 3.9. ir teikts, ka šajā kategorijā ietilpst arī 1. un 2. grupas invalīdi, kā arī personas, kas viņus pavada. Šo pašu noteikumu 5.sadaļā skaidri un gaiši ir pateikts, ka gan pašam invalīdam, gan viņu pavadošajai personai ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus pilsētas nozīmes maršrutā, reģionālajā starppilsētu nozīmes maršrutā un reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā.

M.Ceirulis vēl minēja, ka nepareizs ir šo noteikumu traktējums, ka akla cilvēka pavadonis drīkst braukt tikai no maršruta sākuma. “Viņš drīkst iekāpt arī jebkurā citā vietā pa ceļam, un arī tad viņam brauciens ir bez maksas,” precizēja biedrības priekšsēdētājs.

Atgūs tikai 40 santīmu

Pēc sarunas ar I.Kržanoviču tajā pašā dienā uz Autobusu parku devās Gata vecmāmiņa. Uzklausot notikušo, viņai ieteica uzrakstīt iesniegumu un tajā aprakstīt konfliktsituāciju, kā arī minēt vēlmi saņemt atpakaļ nepamatoti iekasēto naudu. To viņa izdarīja, taču naudu saņemšot tikai pēc tam, kad iesniegumu izskatīs. Jautrītei Rezongai paskaidrots, kas tas notikšot pēc tam, kad būs uzklausīta arī otra iesaistītā puse – autobusa šoferis. Telefonsarunā viņš I.Kržanovičai sacījis, ka Gata vecmāmiņa iekāpusi autobusā, kad viņš krāmējis bagāžu, un nav informējusi, ka ir redzes invalīda pavadone – tāpēc arī no viņas iekasēta maksa. J.Rezonga tam nepiekrīt – viņa esot gan šoferim to sacījusi.

Ja konflikts atrisināsies labvēlīgi Gata vecmāmiņai, viņai atkal būs jādodas uz Autobusu parku, kas atrodas Cukura ielā 8/16, kur varēs saņemt atpakaļ savu naudu – vienu latu un 80 santīmu.

Visticamāk, tā arī notiks, taču īsta pamata ģimenei priecāties tomēr nav. Ja Jautrītei naudu atdos, patiesībā ģimene atgūs tikai 40 santīmu no lieki iztērētajiem 1,80 latiem. Kāpēc tā? Ļoti vienkārša aritmētika. Lai no pilsētas centra nokļūtu līdz Cukura ielai, Gata vecmāmiņa turp un atpakaļceļam iztērēja 70 santīmu. Tikpat viņai vajadzēs tērēt, kad dosies saņemt naudu. Kopā ceļam, ko citkārt viņai nevajadzētu veikt, būs iztērēts 1 lats un 40 santīmu. Ja no atgūstamās summas – 1 lata un 80 santīmiem atņemam konflikta risināšanai iztērēto ceļa naudu 1 latu un 40 santīmu, kas paliek pāri? 40 santīmu!

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”