Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 20. novembris

Vārdadiena: Anda, Andīna, Vigo

Algām sola vēl 18 miljonus eiro, taču mediķi protestu neatcels  (18)

Atslēgvārdi mediķi | protesta akcija | algas pielikums | veselības nozare | valdība

Ilustratīvs
Foto: Ieva Čīka/LETA

Valdība mediķu algu palielināšanai nākamgad sola rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, tai skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro, otrdien pēc tikšanās ar medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atzina valdības pārstāvji.

Tomēr veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu un ceturtdien gaidāmo protestu neatcels. 2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka koalīcijas partneri vakar vienojās, ka 2020.gada budžetā varētu rast papildu līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers piebilda, ka

finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka koalīcija ir vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60 miljonus eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par 10%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka Finanšu ministrija sadarbojās ar citām ministrijām, izvērtējot to budžeta programmas, lai mediķu atalgojuma palielināšanai rastu vēl papildu finansējumu līdz 18 miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, pagaidām iezīmēti desmit miljoni eiro, bet līdz budžeta skatīšanai valdībā vai Saeimā tiks lemts vēl par astoņiem miljoniem eiro.

Plānots, ka papildus finansējums mediķu algām tiks rasts arī no Ārlietu ministrijas budžeta programmas, kas paredzēja vēstniecības atvēršanu Austrālijā. Līdz ar to vēstniecības atvēršana tiks atlika uz nenoteiktu laiku.

Tāpat valsts kapitālsabiedrības tiks lūgtas pārskatīt to dividenžu apmēru, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kā vienu no avotiem Reirs minēja arī Latvijas Banku.

Viņķele atzina, ka nozare ir gatava nepieciešamajām reformām un būtu grēks šo brīdi laist garām.

"Ceru, ka izteiktais kompromisa piedāvājums tiks sadzirdēts, bet mēs politiķi būsim guvuši mācību, ka likumā ietvertiem solījumiem ar konkrētiem cipariem pretī ir jānorāda arī finansējuma avots,"

teica Viņķele, piebilstot, ka likums būtu jāmaina, lai neiespējamie solījumi neturpinātos.

Viņķele atzina, ka pēc 2020.gada pieņemšanas Saeimā, ministre sāks diskusijas ar nozari par 2021.gada budžetu, pieturoties pie principa, ka papildus finansējums tiks paredzēts, norādot finansējuma avotu.

"Šobrīd nav jautājumi par kompromisiem, mēs esam stingri runājuši par šiem 20%, un pie tā mēs pieturēsimies,"

pēc tikšanās pavēstīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Tikšanās laikā abas puses pauda savu nostāju, atzīmēja Rācenis, piebilstot, ka pagaidām nav panākta nekāda vienošanās. Viņš apgalvoja, ka mediķu organizācijas jau pirms tikšanās esot zinājušas, ka tiks piedāvāts papildu finansējums, tāpēc šim priekšlikumam sagatavojās iepriekš.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka visām organizācijām ir jābūt vienotām. Viņa sacīja, ka situācija Latvijā ir kritiska - pietrūkst māsu, liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā un trūkst bērnu psihologu, piebilstot, ka, piemēram, Vidzemē 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Viņa akcentēja, ka akcijas turpināsies kā plānots.

Ārstu biedrība arī uzsver, ka augstu vērtē veselības ministres un valdības vadītāja centienus rast risinājumu, piedāvājot papildu vēl 18 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai. Tomēr biedrības ieskatā šīm sarunām ar nozari bija jānotiek daudz agrāk, tāpēc nozare plāno turpināt protesta akcijas.

Papildu komentārus mediķus pārstāvošās organizācijas atteicās sniegt.

Viņķele atzina, ka mediķu vēlme neatcelt plānoto protestu ir saprotama, jo tā rīkošanā ir ieguldīts liels darbs, kā arī ir mobilizēti cilvēki.

Vienlaikus ministre protestu nevērtēja kā kaut ko negatīvu, jo mediķi plāno paust viedokli ne tikai par atalgojumu, bet arī veselības aprūpes finansējumu kopumā. "Es protestā nesaskatu neko sliktu. Tas nenozīmē, ka saruna pēc protesta nebūs iespējama," uzsvēra Viņķele.

Šodien vēl paredzēta Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par veselības aprūpi Latvijā, tajā skaitā arī medicīnas darbinieku atalgojumam atvēlēto finansējumu nākamajā gadā.

Kā ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi ceturtdien rīkos protesta akciju "Viena diena bez ārsta", aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Šajā dienā pie Saeimas norisināsies arī protesta akcija.

Mediķi norādījuši, ka 2020.gadā paredzētie 42 miljoni eiro atalgojuma pieaugumam ir pretrunā ar iepriekš solītajiem 120 miljoniem eiro.

Patlaban nav zināms, no kādiem avotiem ņemt papildus finansējumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai 2020.gadā, bet finansējums tiks atrasts līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reirs stāstīja, ka patlaban stabils avots mediķu atalgojuma palielināšanai ir Austrālijas vēstniecībai iezīmētie līdzekļi jeb aptuveni 1,8 miljoni eiro, tomēr par pārējo nepieciešamu summu patlaban skaidrības nav.

"Mēs esam uzrakstījuši vēstules Latvijas Bankai un valsts kapitālsabiedrībām, tāpēc vēl jāgaida to izvērtējums. Patlaban atbildes neesam saņēmuši," piebilda finanšu ministrs.

Vaicāts, vai mediķi tiešām var rēķināties ar kompromisa variantu, kas paredz medicīnas darbinieku algām nākamgad novirzīt 60 miljonus eiro, Reirs norādīja, ka koalīcijas partneri sadarbības sanāksmē apņēmāmies, ka nauda ir jāatrod, nepalielinot nodokļus. 

  • Komentāri (18)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!