Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Āmulis apstiprina klimata pārmaiņas

Mūžam olīvzaļa, apaļa bumba augstu kokos Kurzemes skvērā, Kārļa Zāles laukumā, Jaunliepājas ielās un citur pilsētā – tas ir īpaši aizsargājamais augs, parastais āmulis. Pirms gadiem trīsdesmit tas bija atrodams pavisam reti, vien atsevišķās vietās Kurzemes un Latgales dienvidos, bet tagad sasniedzis gan Ziemeļkurzemi, gan Vidzemi, pa savdabīgā krūma eksemplāram tagad pamanāms visā Latvijas teritorijā.

Āmulis apstiprina klimata pārmaiņas
Kārļa Zāles laukumā, apstādījumos pie aptiekas āmuļi iejutušies labi. Biologs Ritvars Rekmanis uzskata – liepājnieki āmuli varētu izmantot pilsētas reklāmā, mārketingā un pat tūrismā. Āmulis gan jau no 1893. gada ir ASV Oklahomas štata simbols. (Foto: Zaiga Ļauduma)
17.02.2022 06:00

Nora Driķe

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Sēj zīdastes un strazdi

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Agnese Priede un biologs Ritvars Rekmanis uzsver – āmulis, izaugdams uz lapu kokiem drīz te, drīz tur, nekā ļauna nenodara nedz pilsētas videi, nedz savam saimniekaugam – kokam.

Dienvidkurzeme joprojām uzskatāma par āmuļu izplatības areāla robežu, taču tā virzās aizvien tālāk uz ziemeļiem. Āmuli var uzskatīt par klimata pārmaiņu indikatoru, līdzīgi kā mūžzaļo liānu – Baltijas efeju, stāsta A. Priede, tie abi ir ”klimata nācēji, jo maigākas ziemas, jo vairāk varam āmuli sagaidīt visā Latvijā”.

Āmulim ir ļoti neparasts dzīvesveids. To izplata putni – visvairāk āmuļa sēklas garšojot strazdiem un zīdastēm. Sēkliņas ieaug koku mizas plaisiņās vai ieķeras stumbra grumbās, un pamazām koka zaros izaug apaļš krūms, te viens, te otrs, te trešais. Krūms ir parazitējošs, sakņu vietā tas veido piesūcekņus un caur saimniekauga mizu sasniedz tā vadaudu sistēmu – tā aprakstīts Artūra Mauriņa un Andra Zvirgzda dendroloģijas enciklopēdijā.

Bez dzīva koka āmulis dzīvot nespēj. Āmulis iedzīvojas uz papeļu, liepu, ābeļu, kļavu, apšu, pīlādžu un citu lapu koku zariem, bet ļoti reti esot atrodams arī skujkokos. ”Kā visi parazīti, āmulis nav ieinteresēts nogalināt savu saimniekaugu,” stāsta A. Priede.

Tomēr, aizvien biežāk atrodot pelēkzaļās krūmu bumbas kokos, dabas speciālistu vidū ir diskusijas par sugas statusu. Latvijas zinātnieki pašlaik pārskata Latvijas īpaši aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu, arī izvērtē, kurām sugām saglabājams aizsardzības statuss, stāsta A. Priede un pieļauj, ka parastais āmulis varētu būt viena no sugām, kura savu aizsardzības statusu var arī zaudēt. Bet, vai tā būs, to redzēsim pēc pāris gadiem, kad pētnieki sugu sarakstu būs izvētījuši. Āmuļa izplatība pašreiz nav uzskatāma par pārlieku.

R. Rekmanis uzskata – ja sugai atņems aizsargājama auga statusu, tad var sagaidīt, ka kokus ar āmuļiem ”izcirtīs visi, kam nav slinkums, būs no vienas galējības otrā”.

”Drīzāk jāpiedomā, ko mēs stādām dārzos un kas no tiem izmūk laukā,” aicina A. Priede. Daži dārzbēgļi jau ar savām blīvajām audzēm izspiež no savām dzīvotnēm Latvijas dabai piederīgus augus, tas ir daudz briesmīgāk. ”Tādas niknas invazīvas sugas ir, piemēram, Kanādas zeltslotiņa un puķu sprigane – tām tiešām nevajadzētu ļaut izklīst dabā,” eksperte nosauc piemērus.

Tā kā āmulis ir īpaši aizsargājama suga, Latvijā likums to neļauj ne plēst, ne raut, ne vākt. Turpretī Eiropas valstīs uz dienvidiem no Latvijas tas ir ļoti izplatīts, tur tam nav retuma vērtības, bet ir cita – āmuli diezgan bagātīgi var izmantot tautas medicīnā. A. Priede piebilst – āmuļa ogas ir indīgas. Ja grib nozāģēt koku, kurā dzīvo āmulis, nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

Jādalās dzīves telpā

”Protams, cilvēki dažkārt uztraucas, ka āmuļa dēļ aizies bojā koks. Tāda iespējamība ir maza, tad kokam jābūt ar āmuļiem apsēstam viscaur. Pat ja ir desmit āmuļu, kokam no tā lielas skādes nav,” uzskata A. Priede, un tā vērtē arī R. Rekmanis, kurš saka – jābūt varbūt pat simtam āmuļu kokā, lai saimniekaugs to nevarētu izturēt. Viņš piebilst, ka pilsētvidē sāls lietošana un smagie metāli daudz vairāk kaitē kokiem nekā āmulis.

R. Rekmanis āmuļus pētījis savos bakalaura un maģistra darbos un pamanījis, ka cilvēki, kuri dzīvo blakus vietām, kur ir daudz āmuļu, pie tiem pieraduši un mierīgi ar tiem sadzīvo.

Āmuļiem kaitē liels pliksals un strauji vēji, arī šogad janvāra vētrās daudz bijis no kokiem norautu krūmu. Pētot āmuļu genofondu, noskaidrots, ka mūsu āmuļu senču dzimtene ir Dienvideiropa – Itālija, Balkānu zemes.

”Cilvēki pārmaiņas dabā mēdz pārspīlēt, viņiem šķiet, kaut kas ir briesmīgi, bet patiesībā tā nav. Un arī par āmuļu ienākšanu pilsētā nevajag satraukties. Tas ir līdzīgi, kā ir jāsadzīvo ar putniem, ar citām radībām. Ir jādalās dzīves telpā ar šo īpatnējo pilsētas iedzīvotāju,” saka A. Priede.

”Cilvēkiem traucē lietas, par kurām nav jāuztraucas. Grib padzīt no pilsētas kā sudrabkaijas vai krauķu kolonijas. Lapsa ienāk pilsētā, cauna parādās un āmulis – tas ir normāls process.

Cilvēks tomēr savā laikā dabai ir atņēmis vietu, veidojot pilsētu,” piebilst R. Rekmanis. ”Agrāk āmulis pilsētās bija ļoti rets. Vairāk lauku vidē, dārzos, alejās, kapsētās. Salīdzinājumā ar Gaviezi, Durbi, Bunku, Grobiņu, Liepājā āmuļu joprojām ir maz.”

Ar dabu nav jācīnās, un arī ar āmuļiem jāsadzīvo – uzskata pašvaldības ainavu arhitekte Margarita Teivāne un Komunālās pārvaldes dārzniece Alda Damberga. Arī viņu vērtējumā Liepājā āmuļu invāzijas nav, āmulis nav uzskatāms par traucēkli pilsētas apstādījumos, bet dažviet tas var izskatīties pat dekoratīvi. Āmulis ir gaismasprasīgs, spēcīgi augošs koks to var nomākt ar savu lapotni, komentē dārzniece. Viņas viedoklis – Dienvidkurzemē un Liepājā āmuli vairs nevajadzētu uzskatīt par aizsargājamu, vienlaikus uzsver, ka ”cīnīties pret dabu ir diezgan bezjēdzīgi un dārgi, nereti sāpīgi”.

INTERESANTI

Dzīvības un auglības simbols

Skandināvu mitoloģijā jaunības un skaistuma dievs ir Baldrs, bet viņa māte – laulības, auglības, mīlestības un pavarda sargātāja Friga. Uzzinājusi, ka dēlam draud briesmas, Friga liek visām pasaules lietām, dzīvniekiem un augiem zvērēt, ka tie viņas dēlam nenodarīs nekā ļauna. Zvērestu nav devis vienīgi āmulis, bet Friga to nepamana. Rotaļas laikā cits dievs, ļaunprātīgais Lokijs ieliek āmuļa atvasi aklā dieva Hēda rokās, un viņš, pats to negribēdams, Baldru nogalina. Friga par dēlu tik gauži raud, ka viņas asaras pārvēršas par baltām ogām. Tās nokļūst uz dēla brūcēm un atdod viņam dzīvību. Prieka pārņemta, Friga svētī āmuli un sola skūpstu ikvienam, kuram gadījies zem tā nokļūt.

Zaigas Ļaudumas foto
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz