Kā portālu informē komunikācijas konsultante Sabīne Zālīte, pēdējo trīs gadu laikā Latvijā 12 pacientiem
atklāta reta un bīstama slimība – akromegālija. Tā ir saslimšana, kurai
raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās pieauguša cilvēka
organismā. Saskaņā ar endokrinologu datiem, šobrīd Latvijā uzskaitē ir 88 šādi
pacienti, tomēr Eiropas valstu akromegālijas reģistra
dati apliecina, ka mūsu valstī varētu būt aptuveni 150 – 260 neatklāti
akromegālijas slimnieki. Speciālisti brīdina, ka neārstēta šī slimība var
izraisīt nāvi, bet savlaicīgas atpazīšanas gadījumā to ir iespējams apturēt.

Privātprakses endokrinologs Liepājā Anatolijs Lucenko stāsta: “Manā praksē tika apstiprināti divi akromegālijas saslimšanas
gadījumi. Diemžēl viens no pacientiem mira šīs slimības izraisīto komplikāciju
dēļ. Tas tikai vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir laicīgi konstatēt šo
saslimšanu, jo tikai tad ārstēšanai būs labi rezultāti. Tāpēc ir jāstrādā pie
sabiedrības un ģimenes ārstu regulāras izglītošanas par akromegālijas
simptomiem.”

“Vēl viena būtiska problēma ir speciālistu pieejamība, īpaši
reģionos. Slimības laicīgu pamanīšanu atvieglotu, ja endokrinologs būtu tiešās
pieejamības speciālists un daudzi simptomi, kā piemēram, pārlieku liela
krākšana, miega traucējumi, galvassāpes, specifiskas sirds kaites, izmaiņas
izskatā un citi akromegālijai raksturīgi simptomi būtu uzlūkoti tieši šīs
slimības kontekstā. Tad pacientu savlaicīgi varētu izmeklēt atbilstoši
diagnozei, par kuru ir aizdomas,” stāsta endokrinologs Anatolijs Lucenko. 

Pirmie
redzamie akromegālijas simptomi ir akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu
izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās atstarpes starp
zobiem, āda kļūst biezāka, balss rupjāka, rokas un pēdas kļūst lielākas.
Izmaiņas ārējā izskatā notiek ļoti lēni un cilvēks pats tās var nepamanīt.
Tādēļ ir pareizi, ja uz šīm pārmaiņām izskatā norāda līdzcilvēki vai ievēro
ģimenes ārsts. Pie biežāk novērotajiem simptomiem jāpieskaita arī jau pieminētā
krākšana, galvassāpes un plaukstu svīšana. Tos būtu jāatpazīst ģimenes ārstiem,
veicot speciālas asins analīzes un pēc tām nosūtot pie endokrinologa.

Akromegālija
būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti – 70% pacientu attīstās miega apnojas
sindroms, kad cilvēkam gulēšanas laikā uz brīdi apstājas elpošana, ir
pastiprināta krākšana; pēc 55 gadu vecuma ir lielāks resnās zarnas audzēja
risks, salīdzinot ar pacientiem bez akromegālijas. Ir pierādīts, ka 80%
neārstētu akromegālijas pacientu mirst no asinsrites sistēmas slimībām,
nesasniedzot pat 60 gadu vecumu. Akromegālijas pacientu paredzamais dzīves
ilgums ir par 10 līdz 15 gadiem mazāks.

Ja izmeklējumi pie ārsta apliecina, ka cilvēkam ir
akromegālija, ārstēšanas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana
asinīs. Atkarībā no situācijas, ārsti nozīmē ķirurģisku iejaukšanos, staru
terapiju, kā arī medikamentus, lai samazinātu šīs slimības izraisītās
komplikācijas un samazinātu mirstības risku.