Liepājā trūkst skursteņslauķu, – savi dūmvadu tīrītāji ir lielajiem namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, taču privātmāju īpašniekam ieteicams šo pakalpojumu pasūtīt laicīgi, jo var nākties gaidīt, “Rietumu Radio” atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas.

Viņš aicina iedzīvotājus pārliecināties, vai skursteņslauķim ir attiecīgs dokuments, kas apliecina viņa prasmes.

VUGD Liepājā un tās apkārtnes novados kopš pagājušās apkures sezonas beigām vēl nav reģistrējis sodrēju aizdegšanās gadījumus, kam iemesls ir netīrīti dūmvadi, taču iepriekšējā sezonā tas ir bijis viens no visbiežākajiem ugunsnelaimju izcelšanās iemesliem, atzina Andrijauskas.

“Acīmredzot Liepājas pusē gaisa temperatūra vēl nav tik zema kā citviet Latvijā, un apkures ierīces vēl intensīvi netiek lietotas,” sacīja VUGD pārstāvis, taču atzina, ka netīrīti dūmvadi ir problēma.

Kā informēja VUGD pārstāvis, pagājušajā gadā no kopējā ugunsgrēku skaita trešdaļa ugunsgrēku izcēlušies nepareizi izbūvētu vai netīrītu dūmvadu dēļ.

Sabiedriskajās ēkās, kur ir tā dēvētā malkas apkure, situācija, kā skaidroja Andrijauskas, ir salīdzinoši laba, jo apkures sistēmas pēc VUGD prasības tiekot pārbaudītas reizi gadā, taču “dzīvojamā sektorā kā ir, tā ir”. Krāsns apkure joprojām esot, piemēram, daudzās novadu skolās.

Kā ziņots, tuvojoties ziemai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina iedzīvotājiem par nepieciešamību iztīrīt skursteņus un pārbaudīt, vai apkures iekārtas ir ekspluatācijas kārtībā.

Kā liecina VUGD statistika, ar bojātām apkures ierīcēm vai to nepareizu lietošanu saistīto ugunsgrēku skaits ik gadu palielinās. Pērn ugunsdzēsēji izbrauca uz 598 gadījumiem, kad dūmvadā dega sodrēji, bet šā gada pirmajos mēnešos tika reģistrēti vairāk nekā 400 šādu gadījumu.

Pirmie izsaukumi uz namiem, kuru skursteņos aizdegušies sodrēji, jau saņemti arī šoruden, aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere.