Mēs par šī vēstījuma adresātiem acīmredzot kļuvām tādēļ, ka Pīlēns, tāpat kā viss “Apvienotais saraksts”, lielā mērā no Liepājas un no Kurzemes nācis.

Šajā novadā margrietiņas saplūca piektdaļu, bet Liepājā – trešdaļu balsotāju jāvārdu. Iznākums laikam likumsakarīgs, jo cilvēkiem patīk savējie – pazīstami politiķi – neatkarīgi no viņu piederības politiskajam spektram.

Spriežot no vēlētāja pozīcijām, tobrīd likās, ka divu politisko spēku duelis nevairo ne vienotību, ko savos nosaukumos cenšas uzsvērt abas apvienības, ne stabilitāti.

Pie savstarpējas cīņas abi spēki ķērās arī pirms prezidenta vēlēšanām, kas noslēdzās ar JV pārstāvja Edgara Rinkēviča ievēlēšanu amatā, kurā bijušais ārlietu ministrs stāsies rīt.

Pieredzējušu un savus konkurentus iepriekš apspēlējušu politiķu netrūkst abās vienībās, taču vismaz pirmajos divos politisko kauju setos “Jaunā vienotība” apliecināja, ka vietējā līmenī ir elites klases spēlētāja.

Uldis Pīlēns ap sevi radījis harismas, inteliģences un iedvesmotspējas auru.

Mani paziņas viņu tur augstā godā, citē, lasa viņa grāmatu zīdaiņiem, cenšoties iekodēt mazuļus uz panākumiem.

Pīlēna dzīves un veiksmes stāsts var būt iedvesmas avots, bez šaubām. Nācis no trūkuma, kļuvis par miljonāru.

Tie vēl bija skarbie deviņdesmitie, kad Andra Šķēles virzīšanu uz premjera krēslu pamatoja ar to, ka uzņēmējs sev naudu jau nopelnījis un tagad cels tautas turību. Kādā labklājībā tagad dzīvo tauta, bet kādi ir Šķēles panākumi biznesā pēc aiziešanas no politikas, lai katrs spriež pats.

Arī U. Pīlēna iespējamās prezidentūras kontekstā viņa prasme pelnīt un turīgums tika minēti kā priekšrocības. Latvijai vajadzīgi veiksmīgi uzņēmēji, kuri ar savu uzņēmumu panākumiem vairo valsts un iedzīvotāju labklājību.

Tomēr man subjektīvi miljonāri politikā ir sarkanais karogs.

Biznesā mērķis ir pelnīt, turklāt neapstājoties pelnīt aizvien vairāk, vairāk un vairāk. Tas šajā jomā ir tikai normāli un pareizi.

Valsts pārvaldē ideāli būtu politiķi, kuru DNS būtu ierakstīta vēlme vairot nevis savu, bet nācijas un valsts kapitālu.

Ņemot vērā dzīves dārdzību un sociālo nevienlīdzību, man subjektīvi gribētos, lai valsts vadošajos amatos nebūtu bagātnieku ar attiecīgu dzīvesveidu un dzīves uztveri. Viņi ikdienā trūkumu nejūt, viņi, visticamāk, trūkumu sev tuvumā neredz un droši vien, ka viņiem grūti saprast ikdienas tūkumu izdzīvojošus līdzpilsoņus.

“Bagātais nabago nesaprot,” skan banālā frāze.

Nav ne jausmas, vai saprast spēs E. Rinkēvičs. Ar Latvijas prezidentiem reizēm ir tā, ka lielas cerības pēc četriem vai astoņiem gadiem nokļūst samazgu spainī, bet nievājošu attieksmi nākas nomainīt pret cildināšanu par drosmi un valstsvīra vai valstssievas stāju.

Tikai laiks rādīs, cik spēcīgs būs jaunais prezidents, tomēr viņa darbi līdzšinējā amatā un publiskie izteikumi pēc ievēlēšanas dod iemeslus cerēt, ka Rinkēvičs varētu kļūt par vienu no šī amata izcilniekiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.