Kā rīkoties, ja esi vienīgais apgādnieks, pelni minimāli un kāds no ģimenes locekļiem saslimst? Kā sagādāt vakariņas savējiem?

Pēdējā laikā manāma jauna tendence – palīdzību lūgt internetā, turklāt anonīmi. Pirmajā brīdī tas šķiet mānīgi, tomēr, iepazīstot lūdzējus, izrādās, stāsti ir vienkārši, skaudri un īsti.

Palīdzēja tikai viens

“Labvakar, ceru, ka šeit ir kāds, kam sirds ir īstajā vietā! Varbūt kāds var palīdzēt ar pārtiku un piena maisījumu un piebarojumu mazulim. Esmu jau lūgusi biedrības palīdzību, bet vēl atbildes nav, noteikti svētku laika dēļ.

Vīram diemžēl ir sanācis saslimt ar kovidu, tādēļ šobrīd strādāt nevar, un nav vēl ienākusi alga – kavējas. Lūdzu, bez pārmetumiem, jo tiešām nezinu, ko darīt šobrīd.

Nekad neesam lūguši palīdzību, bet likšu anonīmi, jo tiešām ir ļauni cilvēki, kuriem patīk tikai ielīst citu cilvēku dzīvēs.”

Šis ir tikai viens no daudzajiem palīdzības lūgumiem feisbuka (FB) grupā, kurā apvienojušies daudzi liepājnieki. Gandrīz visi no tiem ir anonīmi.

“Esmu nokaunējusies un baidos no cilvēku pārmetumiem, tādēļ lieku anonīmi šo visu,” paskaidro kāda ieraksta autore, kura decembrī neilgi pirms svētkiem jautāja pēc padoma, proti, kur var vērsties pēc palīdzības, lai bērniem sarūpētu dāvanas un pārtiku.

“Vai arī kāds mīļš cilvēks vēlētos mūsu ģimenīti iepriecināt un palīdzēt šos svētkus nosvinēt!” rakstīja sieviete, norādot, ka ģimene palīdzību lūdz pirmo reizi un parasti tā pati citiem palīdz grūtos brīžos.

Šomēnes, skrullējot FB ziņu lenti, pamanām kārtējo palīgā saucienu. Arī tas ir anonīms, tomēr noprotams, ka lūdzēja ir sieviete.

Viņa stāsta, ka audzina trīs mazus bērnus un dzīves situācija ir spiedīga. Īsi pēc Ziemassvētkiem jaunākā meitiņa saslimusi ar elpceļu vīrusu, un, lai no tā veiksmīgi izārstētos, ārsts rekomendējis iegādāties inhalatoru, caur kuru  iespējams elpot izrakstītos medikamentus.

Kā ikviena mīloša māte arī šī sieviete pēdējos līdzekļus ieguldījusi bērna ārstniecībā, pārtikas iegādei pāri palikuši vien graši.

Viss, ko sieviete lūdza, bija palīdzēt ar pārtiku, kamēr ģimene saņem vēl kādu papildu naudu.

Viņas anonīmajam lūgumam komentāros atsaucās diezgan daudzi, vieni solīja paši ģimenei nogādāt ēdienu, citi vaicāja pēc pakomātu adreses, vēl kāds mudināja atsūtīt bankas kontu. Pēdējam gan sieviete ilgi tielējās, naudu ņemt negribot, tikai pārtiku.

Nedēļu pēc lūguma publicēšanas sazināmies ar sievieti, lai noskaidrotu, kāda ir situācija, vai kāds atsaucies un kā nu tā gadījies, ka pēc ēdiena jālūko internetā, turklāt anonīmi. Iveta (vārds mainīts) ir kurzemniece.

“Pirmo reizi prasīju internetā. Man bija ļoti liels kauns likt šo lūgumu, bet  nebija izejas. Divas iespējas – vai nu eju uz ielas prasīt, vai noskatos no citiem, kas FB līdzīgi prasa. Jā, daudzi atsaucās, prasīja, ko vajadzētu utt., bet vienīgā, kas palīdzēja, bija sieviete, kas ziedoja 50 eiro,” stāsta Iveta.

Sieviete neslēpj, ka šobrīd darba attiecību viņai nav, turklāt trīs bērnus audzina viena. Lielākais ir desmit gadus vecs, bet jaunākais augustā uzsāks bērnudārza gaitas.

Viņu satrauc arī, vai vasaras beigās izdosies atrast darbu. “Dzīvoju nelielā pilsētiņā, darba iespēju te ir maz,” viņa paskaidro un piebilst, ka labprāt mainītu visu – dzīvesvietu un arī pilsētu.

“Nu tā sanāca, ka divatā vēl varējām iztikt, bet dzīvesbiedrs visam atmeta ar roku, paliku viena. Nokārtoju trūcīgās ģimenes statusu.

Lielākoties pārtiekam no labdarības izsniegtajām pārtikas pakām.

Labi, ka skolnieks paēd skolā siltu ēdienu bez maksas. Elektrību, īri mēģinu nomaksāt no bērnu naudas. Bērnu tēvs alimentus nemaksā, iesniedzu viņu uzturlīdzekļos, bet tur man skaidroja, ka kādus 3–6 mēnešus jāgaida lēmums, arī malkas pabalstu tikko kā nokārtoju, tagad gaidām. Līdz tam mājās ir, kā ir,” Iveta skaidro.

Reizēm palīdzot arī brālis, tomēr pašam ar naudām nemaz tik labi neejot. Solījis februārī māsu vairāk atbalstīt.

Vaicāta, vai ir lūgusi atbalstu kādā no labdarības organizācijām, sieviete atbild apstiprinoši. Vienā no tām solīts drīzumā palīdzēt, bet citā, kurā Iveta vērsusies jau vairākkārt, palīdzība šoreiz atteikta.

“Trīs gadu laikā jau trīs reizes mums palīdzēja. Prasīja, kāpēc situācija nemainās? Protams, es saprotu, nevar visu laiku palīdzēt vienam un tam pašam,”

Iveta ir saprotoša.

Uz laikraksta jautājumu, vai pie vainas neesot kādas atkarības, Iveta saka – neesot gan. Izlūkojot FB profilu, manāms, ka iespēju robežās sieviete par sevi rūpējas, arī smaidīgu bērnu bilde tur redzama.

“Viss saprotams, daudzi neuzticas šādiem anonīmiem lūgumiem, pati arī droši vien neticētu. Ja iespējams, tad vajag cilvēku pārbaudīt pirms tam, varbūt aprunāties. Es atsaucos katram, kurš man privāti uzrakstīja, tie cilvēki varēja apskatīt manu profilu, bet palīdzēja tikai viena sieviete. Nezinu, varbūt izskatījās, ka man visa gana.”

Drēbes žāvē pie televizora

To, ka šāda tendence lūgt palīdzību internetā nav nekāds jaunums, liecina arī iepriekšējo gadu ieraksti ar līdzīgu problēmu loku.

“Vēršos pie jums pēc palīdzības. Esmu es un mans sešgadīgais dēliņš, kuru audzinu viena nu jau ceturto gadu. Cīnāmies ar grūtībām, bet šoreiz esmu bezspēcīga. Būtu ļoti pateicīga, ja kāds mums varētu palīdzēt ar malku.

Dzīvoklis auksts, istabu apsildu ar televizoru, jo mums ir veco laiku lielais televizors, bērna drēbes arī karinu, lai žūst pie televizora.

Ir reizes, kad ieslēdzu elektrisko sildītāju, bet tas nav risinājums, jo nespēšu samaksāt par elektrību. Sirds lūst, kad bērns saka: “Man patīk siltums.””

Nu jau pagājis gads. Laikraksts sazinās ar sievieti atkārtoti, lai noskaidrotu, vai situācija ir uzlabojusies. Viņa laipni atsaucas, tomēr atvainojas, ka nav īsti vaļas garām sarunām, dzīvesvietā šobrīd plīsusi krāsns un jātiek ar šo lietu galā nekavējoties.

Lai arī nedienas turpinās, viņa īsi pastāsta, ka toreiz cilvēki palīdzēja un atsaucās, malciņa tika sagādāta. Daudzi gan gribējuši vienkārši naudu ziedot, to gan sieviete neesot pieņēmusi, tas viņai šķitis nepareizi.

“Kāpēc anonīmi? Ziniet, publiski ir ļoti grūti to atzīt un prasīt. Toreiz arī no Sociālā dienesta nekādu palīdzību nevarēju lūgt, jo nebiju deklarējusies konkrētajā pašvaldībā.

Grūti gāja, ļoti grūti, esmu neizsakāmi pateicīga par atbalstu, ko cilvēki man toreiz sniedza.”

Kad sieviete laikrakstam atsaucās, tādējādi atklājot savu īsto vārdu, apskatījām arī profilā ievietotos foto. Sieviete ir jauna, ļoti skaista, kopta. Vai ticētu atklātam šāda veida lūgumam? Visdrīzāk pirmajā brīdī nē. Tomēr, izrunājoties ar cilvēku, rodas cita sajūta.

Reizēm piedāvājumu ignorē

Šomēnes FB bija lasāms arī kāda anonīma cilvēka lūgums ziedot malku vai briketes. “Nu ir sanācis, ka arī mūsu ģimenītei jālūdz! Malka beigusies, šogad to atļauties nevarējām” skaidroja palīdzības lūdzējs.

Daži cilvēki pauda gatavību ar kurināmo padalīties, tostarp liepājniece Antra. Taču ar viņu neviens tā arī nav sazinājies. To pašu pauda arī citi cilvēki, kuri vēlējās palīdzēt.

Vai nav bažas, ka aiz šiem aicinājumiem palīdzēt slēpjas krāpnieki? Antra teic, ka uz šādiem lūgumiem atsaucas reti, dažkārt viņa gan ziedojot organizācijas “Ziedot.lv” iniciatīvām.

Par krāpniekiem liepājniece ir kodolīga: “Zeme ir apaļa – viss nāk atpakaļ.”

Pagājušā gada novembrī FB līdzcilvēkus uzrunāja vēl kāda sieviete, arī anonīmi. Viņa klāstīja, ka izlēmusi iet prom no vīra, kādā pagastā atradusi dzīvokli, kur dzīvot ar bērniem.

Jaunais mājoklis esot jāiztīra un jāsakārto, tādēļ viņa lūdza palīdzību sarūpēt tīrīšanas līdzekļus, tāpat noderētu aizkari, gultasveļa.

Vairākām liepājniecēm, kuras atsaucās šim lūgumam, jautājām, kā šis stāsts beidzās. “Nekā!” skanēja atbilde, proti, ar viņām tā arī neviens neesot sazinājies.

Arī pieklājīgu teikumu: “Paldies, taču viss vajadzīgais jau ir sarūpēts,” – izpalīdzīgās sievietes nav sagaidījušas.

Trūkst arī strādājošajiem

Ir periodi, kad saucieni pēc palīdzības atskan biežāk, un ir mēneši, kad tādus dzird retāk. Uzplūdi ir tieši ziemas sezonā, kad iedzīvotājiem aktuāli kļūst maksājumi par apkuri, spriež labdarības organizācijas “Palīdzēsim viens otram” koordinatore Liepājā Inga Ābele.

Viņa pastāsta, ka visbiežāk cilvēki lūdz pārtiku, arī mēbeles. Dažkārt lūgumu kādai ģimenei palīdzēt sarūpēt mēbeles izsakot arī pārstāvji no Sociālā dienesta, kuri šādu vajadzību konstatējuši pēc klienta dzīvesvietas apsekošanas.

“Piemēram, viens no pēdējiem lūgumiem bija sarūpēt galdu, jo kādā ģimenē bērns spiests mācīties virtuvē.

Vai arī, piemēram, mainot dzīvesvietu, nepieciešama gulta,” stāsta “Palīdzēsim viens otram” pārstāve.

Pārtiku lūdzot gan cilvēki, kuriem nav darba, gan arī tādi, kuri strādā, taču viņu ienākumi, visticamāk, nespēj segt visas pamatvajadzības.

Lielākoties šie cilvēki sadarbojoties arī ar Sociālo dienestu.

Biedrība cilvēkus, kas vēršas pēc palīdzības, uz to arī mudina, jo “Palīdzēsim viens otram” mērķis ir panākt, ka palīdzības saņēmējs pats rīkojas, lai uzlabotu savu dzīvi, un spēj nodrošināt savas un savas ģimenes pamatvajadzības. 

I. Ābele: “Vienmēr sarunā ar cilvēku norādām, ka viņam pašam kaut kas jādara lietas labā. Mēs mēģinām sniegt ieteikumus, palīdzam atrast darbu. Pildām vairākus uzdevumus, ne tikai palīdzam ar pārtiku vai mantām.”

Taču situācijas ir atšķirīgas – reizēm sadarbība ar palīdzības saņēmēju esot ilgstoša, bet dažkārt cilvēkam atbalsts nepieciešams tikai vienreiz – kaut kādā pēkšņā krīzes brīdī. Piemēram, kādā ģimenē saslimis jaunākais bērniņš un tobrīd nav bijuši līdzekļi, lai iegādātos zāles. Biedrība tās sarūpējusi un ģimenei aizvedusi.

Ir cilvēki, kuri atzīstot – lūgt palīdzību ir grūti, taču ir arī tādi, kuri to prasot pastāvīgi. Iespējams, viņiem tas zināmā mērā kļuvis par dzīvesveidu.

Dažkārt organizācijā vēršas, cerot, ka tā izlīdzēs ar naudu, taču šādos gadījumos viņi saņem atteikumu.

“Mēs finansiāli nepalīdzam”,

norāda I. Ābele.

Kas attiecas uz palīdzības sniedzējiem, tad pēdējā laikā Liepājā ar to sokoties visai kūtri. Nesen divām ģimenēm meklēti skapji, arī gulta, taču atsaucība bijusi ļoti maza.

“Palīdzēsim viens otram” koordinatore prāto – iespējams, tas tāpēc, ka viņas pārstāvētā organizācija Liepājā nav tik ļoti zināma vai arī varbūt iedzīvotāju vēlmi ziedot ietekmējusi esošā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija.

“Pieļauju, ka cilvēki paši aktīvāk sākuši veidot uzkrājumus, jo mēs jau nezinām, kā Ukrainas kara dēļ situācija izvērsīsies pie mums. Tomēr ir cilvēki, kuri paši mums raksta, paužot vēlmi kaut ko ziedot.”

Pabalstam jāpiesakās

Pirmā iestāde, kur vēršas iedzīvotāji, kas saskārušies ar finansiālām grūtībām, ikvienā pašvaldībā ir Sociālais dienests, kur iespējams noskaidrot – kādu palīdzību var saņemt un kā to izdarīt.

“Vispirms vēlamies uzsvērt, ka

cilvēkiem nevajadzētu lūgt palīdzību anonīmi internetā, bet šādu problēmu gadījumā vērsties Sociālajā dienestā,

lai meklētu risinājumu un saņemtu palīdzību pēc iespējas operatīvāk. Lai saņemtu sociālo palīdzību, cilvēkam jābūt trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam (izņemot mājokļa pabalstu).

Kad statuss nokārtots, var saņemt Eiropas Savienības atbalsta pakas (no 1. janvāra mainīts ienākumu slieksnis, lai vairāk cilvēku varētu iegūt šo atbalstu). Liepājā pakas var saņemt Pirmās palīdzības vienībā un Sarkanā Krusta Liepājas organizācijā,” stāsta Liepājas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.

Dienesta darbinieki novērojuši, ka visvairāk pabalstus lūdz garantētā minimālā ienākumu sliekšņa nodrošināšanai un veselības aprūpei, arī mājokļa pabalsti ir pieprasīti.

Kāda tad ir pirmā palīdzība, ko cilvēks var saņemt Sociālajā dienestā?

“Kad cilvēks ierodas pirmo reizi, viņam tiek sniegta pirmā konsultācija par to, kādu palīdzību viņš var saņemt un kādi dokumenti tam nepieciešami.

Ja nevar izdzīvot, tiek vērtēts, kā pēc iespējas operatīvāk nokārtot atbilstošo statusu.

Ārkārtas situācijā ir krīzes pabalsts (piem., ugunsgrēka vai citu nelaimju gadījumā), kā arī pabalsts atsevišķu situāciju risināšanai,” skaidro G. Jākobsone.

Runājot par to, kā mainās pabalstu apjoms, G. Jākobsone norāda, ka katru gadu valsts paaugstina ienākumu mediānu, no kā atkarīgi arī minimālie ienākumu sliekšņi pabalstu saņemšanai (GMI, mājokļa).

“Minimālo ienākumu pašreizējie sliekšņi redzami Sociālā dienesta mājaslapā. Veselības pabalsts gan ir nemainīgs, to nesen paaugstināja līdz 150 eiro vientuļajiem senioriem,” viņa papildina.

Dzīvošanu no ziedojumiem nedrīkst uzskatīt par normu

Santa Krilova, biedrības “Patvērums ģimenei” pārstāve

Esam pamanījuši šos daudzos anonīmos lūgumus. Pieļauju, ka tas ir veids, kā panākt tūlītēju un reālu palīdzību.

“Patvērums ģimenei” bieži vien saskaras ar to, ka cilvēki nerisina situāciju, kurā atrodas.

Jā, krīzē mēs palīdzam, pat vairākas reizes, tomēr viņi necenšas izmantot savus resursus, lai no šīs situācijas izkļūtu.

Biedrības nevar katru mēnesi atbalstīt vienu un to pašu cilvēku vienā un tajā pašā situācijā. Ir jāvēršas pie sociālā atbalsta sistēmas, kas situāciju ļautu uzlabot. Sociālajam dienestam ir paredzēti līdzekļi šiem mērķiem, dažādi pabalsti.

Lai gan ir saprotams arī, kāpēc bieži vien cilvēki prasa biedrību atbalstu, nevis vēršas dienestos, – tas ir reaģēšanas ātrums. Dienestos tomēr jāiet cauri birokrātijas slogam, pie mums šo palīdzību var saņemt ātrāk.

Lielākoties cilvēki šo problēmu risina no otra gala un nemaz neizmanto palīdzību, ko viņam varētu sniegt pašvaldība, lai gan tur viņi varētu saņemt daudz vairāk nekā pārtikas paciņu, piemēram, atvieglojums par brīvpusdienām skolā utt.

Tāpat sociālais darbinieks ar šiem cilvēkiem varētu strādāt pilnvērtīgāk, lai ilgtermiņā novērstu pamatproblēmu. Bieži ļaudis nevēlas sasaistīties ar Sociālo dienestu, jo negrib lieku kontroli un to, lai kāds iejaucas viņu ikdienā.

Arī mēs kā biedrība reizēm palīdzības lūdzējiem atsakām. Tas ir  gadījumos, kad cilvēks cenšas izdzīvot no šīm palīdzības pakām, bet nekādi neizmanto savus resursus. Biedrību uzstādījums tomēr ir tāds, ka pašam kaut kas ir jādara, lai šādā situācijā nepaliktu ilgstoši.

Gadās, kad mums palīdzību lūdz ļaudis no otras Latvijas malas, jo turienes biedrības viņiem jau atsaka.

Situācijas ir dažādas, tomēr ierastu izdzīvošanu no palīdzības pakām padarīt par normu nedrīkst.

Izkontrolēt gan to nevar, piemēram, mums nav zināms, vai tie paši lūdzēji neprasa vienu mēnesi mums, otru mēnesi “Tabitas sirdij” un tad atkal mums, šāda caurspīdīguma nav.

Pieļauju, ka anonīmie lūdzēji ir tie, kuriem jau atteikts, jo palīdzība sniegta daudzkārt. No otras puses, ir labi, ka cilvēks lūdz palīdzību.

Šis patiesībā ir ļoti jūtīgs jautājums. Ir gadījies, ka ģimene nekādi nevar atlicināt mazuļa gultiņas iegādei, kad to sameklējam, pakaļ ierodas tētis, kurš smēķē. Tajā brīdī šķiet – protams, ja viņam nebūtu šīs atkarības, viņš varētu sakrāt gultiņai.

No otras puses, ko tad darīt – atstāt bērnu bez gultas, jo viņa tēvs smēķē?

Lūgt palīdzību nav viegli, īpaši, ja to dara pirmo reizi. Ir jābūt drosmei, jāapzinās situācija, kurā esi. Gadās, ka cilvēks pats nespēj atzīt un pieņemt, ka viņš ir nonācis lūdzēja situācijā. Aiz katra šī lūguma ir savs stāsts, un domājams, katram anonīmajam lūdzējam ir savi argumenti, kāpēc viņš to dara.

Līdzcilvēki metas palīdzēt, jo tas uzrunā emocionāli. Īpaši, ja tiek minēti bērni un sasaistām to ar savu pieredzi.

Fakti

2023. gadā sociālā palīdzība Liepājā:

• veselības aprūpes pabalsts izmaksāts 1108 ģimenēm jeb 1247 personām par kopējo summu 154 061 eiro;
• ārkārtas situācijās piešķirti 25 pabalsti par kopējo summu 9825 eiro;
• GMI pabalstu saņēmušas 870 personas par kopējo summu 243 663 eiro;
• mājokļa pabalstu saņēmušas 1723 personas par kopējo summu 65104,57 eiro.

Uzziņai

Pārtikas paku saņemšana

Biedrība-integrācijas centrs “Atvērtās durvis” liepājniekiem piedāvā saņemt pārtikas pakas labdarības iniciatīvas “Paēdušai Latvijai” ietvaros.

• Prioritāri sniedz atbalstu ar pārtiku ģimenēm ar bērniem, kurām nav piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās statuss. Atbalstu var saņemt, ja ģimenes ienākumi ir līdz 300 EUR uz personu.
• Izņēmums! Ģimenēs, kurās aug bērns (līdz 18 g.v.) ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, – ienākumi netiek vērtēti. Pārtikas paka tiek piešķirta neatkarīgi no ģimenes ienākumiem.
• Palīdzība var tikt sniegta arī senioriem un pieaugušajiem ar 1. vai 2. grupas invaliditāti (tajā skaitā arī ģimenēm, kurā dzīvo persona ar invaliditāti). Noteikumus sīkāk iespējams noskaidrot, sazinoties ar biedrību.
• Lai pieteiktos pārtikas paku saņemšanai, jāaizpilda pieteikuma anketa mājaslapā www.paedusailatvijai.lv.

Pārtikas pakas saturs

Atkarīgs no pieejamo ziedojumu sortimenta un apjoma. Tām nav standartizēta satura, taču ieteicamie produkti ir: eļļa, gaļas konservi, kviešu milti, manna, miežu putraimi, auzu pārslas, cukurs, makaroni, vistas buljons šķeltie zirņi, margarīns, rīsi.

Es domāju tā: Kā atšķirt patiesu palīdzības lūdzēju no krāpnieka?

Velga Liniņa – pavāre:

– Jābūt uzmanīgam, nevis lētticīgam. Ja palīdzību kāds lūdz feisbukā, internetā, tad jāizpēta konkrētās personas profils, bildes, kur dzīvo, kur strādā. Varbūt vajag lūdzējam piezvanīt, nevis akli uzticēties un tikai pārskaitīt savu naudu. Mani ir mēģinājuši apkrāpt telefonkrāpnieki. Vienu reizi pat teica, ka zvana no policijas, bija nepatīkami. Es esmu uzmanīga.

Karīna Borova – uzņēmēja:

– Var atšķirt, tikai pašam jābūt vērīgam un jāiedziļinās konkrētajā situācijā. Nevajag naudu pārskaitīt svešiniekam tūlīt, automātiski. Ja lūdz palīdzēt ar interneta starpniecību, jāizpēta cilvēka profils. Cilvēki ir labestīgi un atbalstoši, bet kļūt par krāpnieka upuri nav patīkami. Ja nepieciešams un prasa, es palīdzu tikai pazīstamiem cilvēkiem. Laba lieta uztaisīt sev slēgto profilu.

Skaidrīte Šēnvalde – liepājniece:

– Man ir personīgā pieredze. Pati pirms laika lūdzu palīdzību internetā, jo biju nonākusi ļoti smagos dzīves apstākļos, kad nebija nekā. Manuprāt, vislabākais, uzticamākais variants ir tāds, kādu es piedāvāju. Rakstīju, ka vajag palīdzību, bet esmu gatava strādāt un par padarīto saņemt atlīdzību. Prasu, bet esmu gatava dot arī pretim, strādāt jebkuru darbu. Tātad es neesmu krāpniece.

Velta Iesalniece – pensionāre:

– Paskatos konkrēta cilvēka profilu internetā. Kādas viņam bildes, kāda par viņu informācija. Zinu gadījumu, kad jauna sieviete stāstīja, cik viņa nabadzīga, bet pati dzīvoja trīsstāvu privātmājā. Vīrs internetā arī saskāries ar palīdzības prasītājiem, krāpniekiem. Reiz lūdza palīdzēt, jo it kā māja nodegusi. Manuprāt, visdrošāk, lai netiktu piekrāpta, palīdzēt dzīvnieku patversmēm, un es to daru.

Ēriks Hūns – liepājnieks:

– Ļoti delikāta tēma. Esmu saskāries, ka prasa ziedot un pat asaras birst, bet beigās atklājas, ka ziedotais tiek pārdots. Es ieteiktu dot vai nu tikai ar oficiālu ziedošanas organizāciju starpniecību, kas vispirms pārbauda palīdzības lūdzējus, vai arī ziedot pazīstamiem cilvēkiem, tādiem, ar kuriem ir kopēji paziņas. Ziedojot pilnīgi svešiem, ir liela iespēja tikt piemānītam, un tas ir ļoti, ļoti nepatīkami.