Apgūst Liepājas pieredzi vides pieejamības jautājumu risināšanā
Liepāja šobrīd ir priekšgalā Rīgai un citām lielajām pilsētām vides pieejamības jautājumu risināšanā, tā atzina Rīgas Būvvaldes un Rīgas Domes Labklājības departamenta speciālisti, kuri aizvadītajā nedēļā bija ieradušies mūsu pilsētā.
Rīdzinieki uzklausīja mūsu arhitektus, tikās ar izpilddirekcijas pārstāvjiem un devās ekskursijā pa pilsētu, lai apskatītu konkrētus vides pieejamības risinājumus. Sarunā Domes telpās piedalījās Neredzīgo biedrības pārstāvji no Rīgas un Liepājas.
”Kolēģi no galvaspilsētas atzina, ka mēs viņiem esam tālu priekšā un par šiem sasniegumiem viņi vēl tikai sapņo,” tikšanās iespaidus raksturo mūsu Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska.
Rīdzinieki bija atbraukuši mācīties. Vecliepājas arhitektes Guntas Šnipkes vadībā viesi apmeklēja tirdzniecības centru ”BAATA”, veco ļaužu dzīvojamo māju Ganību ielā, Sociālās palīdzības centra ēku Veidenbauma ielā un Liepājas Olimpisko centru. Visos šajos objektos Rīgas Neredzīgo biedrības pārstāvi priecēja lifti, kuros ir informāciju braila rakstā.
Viesu uzmanību izpelnījās stabu dzeltenais marķējums, kas atvieglo orientāciju vājredzīgajiem, slavēja liepājniekiem jau pierastos ”dziedošos” luksoforus, kādu Rīgā vēl nav, nobrauktuves ielu krustojumos un uzbrauktuves pie jaunajiem objektiem.
A. Kulvanovska uzskata, ka vides pieejamības ziņā Liepājā arī darāmā vēl ir ļoti daudz, taču no mums citas Latvijas pilsētas var mācīties pirmkārt, jau sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām, pašvaldības iestādēm, privātajiem uzņēmējiem un visiem pilsētas iedzīvotājiem, jo vides pieejamības uzlabošana reāli sākas tikai no kopējas vienošanās par šādu risinājumu nepieciešamību.
”Liepāja ir paraugs citām pilsētām, kā iespējams par nelieliem resursiem uzlabot vides pieejamību. Mums sadarbībā ar pašvaldību ir uzkrāta pieredze un to arī liksim lietā turpmāk,” uzskata Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis.
Tāpēc pašvaldība kopīgi ar Neredzīgo biedrību šobrīd gatavo Vides pieejamības rīcības programmu. To paredzēts apstiprināt vēl pirmajā pusgadā.
Turpmāk vides pieejamības jautājumu risināšana plānota trīs pamatvirzienos – tie ir sabiedriskie objekti – pašvaldības un valsts iestādes, uzņēmumi, veikali un citi objekti, kurus ikdienā izmanto daudz cilvēku. Otrs virziens ir pilsētas infrastruktūra – ielu renovācijas, krustojumu, luksoforu un citu pilsētas objektu izveidošanas laikā pašvaldība nodrošinās universālā dizaina jeb vides pieejamības prasības. Trešais pamatvirziens ir pilsētas sabiedriskā transporta pieejamība.
Šajā un tuvākajos gados pilsētā ir plānoti apjomīgi Eiropas struktūrfondu atbalstīti projekti. To plānošanas un ieceres stadijā ir ņemtas vērā vides pieejamības nodrošināšanas prasības
Uzziņai
Pilsētvides pieejamības labās prakses piemēri Liepājā
Ielu renovācija un rekonstrukcijas darbi:
– Jūras/Lielā iela, Jaunā ostmala, Tirgoņu, Peldu, Liepu, Dzintaru, Jūrmalas u.c. ielas;
– mikrorajonos – Jelgavas iela, Annas tirgus, Tirgus iela, 1905. gada iela, Brīvības, Klaipēdas, Dzērves, Piltenes, Celmu u.c. ielas;
Dzīvojamajās mājās:
– pacēlājs veco ļaužu mājā Ganību ielā;
– sociālā māja Kuldīgas ielā;
– jaunbūves un to apkārtne – ”Rietumu krasts”, ”Mēness nams”, ”Vītolu nams”;
– daudzdzīvokļu mājas pēc rekonstrukcijas – Ganību 133 un Daugavas 4;
Izglītības iestādēs:
– 8. vidusskola – latviešu un krievu plūsmas skola, kura kā pirmā pilsētā nodrošināja vides pieejamību vidējās izglītības iestādē.
– Katoļu pamatskola un bērnu dārzi;
– Liepājas Universitātes mācību korpuss Kūrmājas prospektā;
Tirdzniecības objektos:
– ”DEPO” Zemnieku ielā;
– ”Mitsubishi Hyundai” Brīvības ielā;
– ”Liepājas bode” Ezermalas ielā;
– trikotāžas veikals Rīgas 67;
– tirdzniecības ēka Tirgoņu 25;
– veikali Vītolu 1 u.c.;
– jaunais tirdzniecības centrs ”Baata”;
Ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas un citi objekti:
– ”Promenāde”;
– ”Kolumbs”;
– ”Villa Jana”;
– ”Fontaine” u.c.
Sporta būves
– Liepājas Olimpiskais centrs.
Aigars Štāls, sabiedrisko attiecību speciālists
Aigara Štāla foto
Pagājušajā gadā uzlabota vides pieejamība Jelgavas, Autoru un Rīgas ielas krustojumā. Te ir uzstādītas gājēju kustību organizējošas barjeras, jaunas ceļazīmes, apzīmētas pārejas, ietvju apmales veidotas ar pazeminājumiem, marķēti ielas stabi un veikti citi pasākumi.