Vaicājam viedokli ēkas apsaimniekotājam SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) un Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamentam.

Citiem nav jāmaksā, mums ir

“Par novembri un decembri saņēmām ierastos rēķinus, pēkšņi, sākot no janvāra, rēķini par apkuri mainījās – tajos tika ierēķināta lodžijas kvadratūra.

13. februārī rēķinā norādīts, ka apkure aprēķināta par 69,40 m², bet apkurei atbilstoša dzīvojamā platība ir 63,20 m², savukārt 6,20 m² ir lodžija, kas netiek apsildīta. Pirms tam decembra rēķinā apkure rēķināta kā visu laiku – tikai par iekštelpām, attiecīgi 63,20 m². Māja ir tikko nosiltināta.

Te man radās jautājums – kāpēc tā? Tā kā kolēģe strādā kādā Pierīgas apsaimniekošanas iestādē, domāju apjautāties, kā viņi rēķina to visu. Viņa brīnās, jo tā nevajadzētu būt. Rakstīju mūsu mājas apsaimniekotājam LNA, lūdzu paskaidrot, kādēļ patēriņa aprēķinā uz kvadratūru iekļauta lodžija, kas netiek apsildīta.

Manuprāt, LNA veiktais aprēķins neatbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Atbilde gan bija smieklīga – atsaucās uz MK noteikumiem un atbildē rakstīja: “Ja dzīvokļa īpašniekiem ir vēlme, lai siltumenerģijas patēriņš tiktu aprēķināts pēc citas metodikas, mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai ar balsu vairākumu (50%+1 balss) jāpieņem attiecīgs lēmums, norādot piemērojamo metodiku.”

To lasot, es sapratu, ka tiešām kaut kas nav kārtībā. Pirmkārt, mēs nekādas izmaiņas nebijām pieņēmuši, lai kaut kas tiktu mainīts. Atbilde man nav saprotama. Piesauc kaut kādu metodiku, kas pēkšņi mainīta vai jāmaina,” neizpratnē ir Inga.

Lai noskaidrotu citu vietējo apsaimniekotāju domas, sieviete sazinājusies ar SIA “Namu serviss Apse”, kuri atbildējuši, ka apkuri rēķina tikai pēc apdzīvojamās platības, jo normatīvos noteikts, ka apdzīvojamā platībā neietilpst ne lodžija, ne balkons.

Inga turpinājusi apvaicāt arī īpašnieku biedrības un arī tur pārliecinājusies par to pašu. “Nevarēju likties mierā, zvanīju uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), viņi ieteica vērsties tiesā. Neslinkoju un piezvanīju uz Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamentu, kāds no vecākajiem referentiem ieteica rakstīt oficiālu iesniegumu. Tā arī jautāju:

kāpēc visus iepriekšējos gadus lodžijas platība apkures aprēķinos nebija iekļauta, bet pēkšņi no janvāra bez īpašnieku informēšanas un parakstu vākšanas kaut kas mainījās?

Tur nav ne radiatoru, ne siltuma cauruļu. Vai tas ir likumīgi un tiesiski? Uzskatu, ka LNA patvarīgi paši izdomājuši interpretāciju šim likumam.”

Apkure jārēķina tikai par iekštelpām

Izskatot Ingas iesniegumu un uz to pamatojoties, EM atbildot satrauktajai iedzīvotājai apstiprina, ka būvju vispārējo prasību normatīva 3. punktā norādīts, ka balkoni un lodžijas pieder ārtelpām un attiecīgi par tām apkure rēķināta netiek.

Atbildes iesniegumā EM raksta: “Atbilstoši iesniegumā minētajai informācijai secinām, ka dzīvojamā māja tiek pārvaldīta, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, attiecīgi, nosakot kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, tiek piemēroti MK 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

MK noteikumu Nr. 1013 vēsturiskā redakcija, kas bija spēkā līdz 2019. gada 21. novembrim, 17.1. punktā noteica, ka par siltumenerģiju atsevišķā īpašuma apsildei (apkurei) – proporcionāli atsevišķā īpašuma kopējai platībai aprēķinu veic, atskaitot balkonu un lodžiju platību.

Šobrīd spēkā esošā MK noteikumu Nr. 1013 redakcijā minētais punkts svītrots un aizstāts ar Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 524).

MK noteikumu Nr. 524 5. pielikumā esošās metodikas 17. punktā noteikts, ka aprēķina maksā par dzīvokļa apkuri izmanto vērtības attiecībā uz konkrētā dzīvokļa iekštelpu platību (m²).

Tāpat arī Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 3. punktā terminu skaidrojumā ir noteikts, ka pie ārtelpām pieder tai skaitā balkoni un lodžijas. Līdz ar to

lodžijas nav uzskatāmas par iekštelpu platību, kas būtu iekļaujamas metodikā, pēc kuras tiek aprēķināta maksājamā daļa par siltumu konkrētam dzīvoklim.”

“It kā jau lielam satraukumam nav pamata, tie pieci eiro vairāk neko būtiski nemaina, bet, kad iedomājos, ka tādu kā mēs esam daudz, tas mani sadusmo. Tā darīt nevar. Sanāk – darām, kā gribam,” aizskarta ir Grīzupes ielas nama iedzīvotāja.

Aprēķina metodika deleģēta pārvaldniekam

LNA laikrakstam apstiprina, ka aprēķinus par siltumenerģijas patēriņu veic, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013, ja dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par citu norēķinu kārtību.

“Līdz 2019. gada 22. novembrim bija spēkā MK noteikumu Nr. 1013 17.3. punkts, kas noteica: “Par siltumenerģiju koplietošanas telpu apsildei (apkurei) – proporcionāli dzīvokļu īpašumu kopējai platībai.” 2019. gada novembrī MK noteikumos tika svītrots augstāk minētais punkts (17.3.) un aprēķina metodika deleģēta pārvaldniekam.

MK Nr. 17.’ nosaka: “Apmaksājamo daļu par siltumenerģiju nosaka atbilstoši pārvaldnieka izvēlētajai metodikai, ņemot vērā siltumenerģijas uzskaites (sadales) iespējas, kā arī dzīvojamās mājas apkures un karstā ūdens apgādes sistēmas tehniskās iespējas”,” skaidro LNA pārstāve Ita Cērmane.

2019. gada 30. decembrī tika apstiprināts nolikums “Siltumenerģijas piegādes pakalpojumu, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, apmaksājamās daļas aprēķināšanas metodika LNA pārvaldīšanā un uzturēšanā esošajās daudzdzīvokļu mājās”. 2.5. punkts paredz: “Par siltumenerģiju koplietošanas telpu apsildei (apkurei) – proporcionāli dzīvokļu īpašumu kopējai platībai.”

I. Cērmane papildina, ka ar informāciju par aprēķinu metodiku ikviens interesents var iepazīties LNA mājaslapā: http://www.lna.lv/lv/klientiem/likumi/.

“Ja dzīvokļu īpašumu kopējās platības aprēķinā ir iekļauts balkons/lodžija koeficients, tad, veicot siltumenerģijas koplietošanas telpu siltumu zudumu aprēķinu, samazinās apkures zudumu m² cena. Ja balkona/lodžijas koeficients tiek izslēgts pie aprēķina, tad palielinās apkures zudumu m² cena.

Līdz ar to aritmētiski maksājums izlīdzinās.

Ja dzīvokļu īpašniekiem ir vēlme, lai siltumenerģijas patēriņš tiktu aprēķināts pēc citas metodikas, mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai ar balsu vairākumu (50+1) jāpieņem attiecīgs lēmums, norādot piemērojamo metodiku,” to, kādēļ konkrētajā mājā palielinājušies apkures rēķini, skaidro I. Cērmane.

Apjukums manāms arī Valmierā

Inga Dukure, SIA “Valmieras namsaimnieks” namu pārvaldīšanas speciāliste

Pirms pāris dienām tieši par šo jautājumu diskutējām ar kolēģiem, sākām pētīt rēķinus un sapratām, ka īsti kaut kas neiet kopā, jo vadāmies pēc vēsturiskiem datiem.

“Valmieras namsaimniekā” pieņemts, ka par apkuri rēķina pēc dzīvokļu (iekštelpu) platības, bet pārvaldīšanas maksu rēķina pēc dzīvokļa platības plus koeficients, kas tiek noteikts lodžijām 0.5 un balkoniem 0.3, kā to nosaka MK noteikumi Nr. 408.

Pirms 2017. gada par pamatu tika ņemti MK noteikumi Nr. 1014, mēs kaut kā esam palikuši pie tā laika aprēķina metodikas par apkuri un pārvaldīšanas maksu. Skatoties esošajā situācijā, runājot par pārvaldīšanas maksu, apkurināmā platība nebūtu jāskatās, vadoties no šī paša konteksta.

Apkures platībai jābūt proporcionālai iekštelpu platībai.

Savukārt pārvaldīšanas maksu piemēro atbilstoši normatīvam regulējumam. “Ja nav zināma lietderīgā platība, tad jārēķina dzīvokļa kopējā platība, kas savukārt nozīmē iekļautu arī lodžijas un balkonu kvadratūru”. Pēc loģikas par balkonu un lodžiju apsildīšanu nebūtu jāmaksā, jo tos neapkurina.

Paši šobrīd diskutējam par to, kā būtu pareizāk, kā būtu jāmaina šī metodika. Ja vadāmies pēc MK noteikumiem Nr. 524, tur īsti nav atsevišķi atrunāta apkurināmā platība, ir tikai pārvaldīšanas maksa, daži to liek kopā, bet īsti pareizi tas nebūtu.

Laikam ejot, mainījušies gan noteikumi, gan metodikas, nevar salīdzināt to, kā bija pirms 10 gadiem, un kā ir tagad. Vairāki normatīvie akti ir zaudējuši spēku, kas regulē aprēķinu metodiku apkurei un pārvaldīšanas maksai.

Tāpat tagad ir publiski pieejama informācija, jebkurš var ieiet kadastrs.lv mājaslapā un apskatīt kopējo lietderīgo platību, tāpat tur redzami katra dzīvokļa dati – viss ir pieejams, līdz ar to šobrīd varētu pārskatīt platības un piemērot aprēķinu metodiku saskaņā ar normatīviem aktiem.

Līdz šim Valmieras iedzīvotāji šī jautājuma aktualizēšanu nebija rosinājuši, iespējams, tāpēc, ka viņi zina, ka mēs pielietojam šo koeficientu, pieļauju, ka arī pietiekami pārliecinoši to argumentējām, un jautājumus tas neradīja.

Šobrīd, kad esam pamanījuši, ka kaut kas jāmaina, tas noteikti tiks pārskatīts kā viens no primārajiem jautājumiem darba grupā, kur runāsim, kā strādāt tālāk, ko mainīt, lai būtu pareizāk.

Valmierā notiek aktīva māju siltināšana un renovēšana. Protams, siltumenerģijas patēriņš šādām mājām ir mazāks, skatoties kopainā. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki jau var noteikt mazāku karstā ūdens uzsildīšanas cenu un atlikumu var novirzīt apkurei.

Ja tiek uzlikti siltuma skaitītāji vai siltuma maksas sadalītāji (alokatori), var vadīties pēc tiem. Valmierā pārsvarā liekam alokatorus, vien dažām mājām ir siltuma skaitītāji.

Aprēķina metodika tieši uz apkures daļu ir attiecībā 30:70 renovētām mājām, kurām uzstādīti alokatori. 30% attiecas uz kopīpašuma daļu un 70% ir individuālais patēriņš.

Ziemas laikā 30% proporcionāli aiziet uz platību, savukārt vasaras periodā, kad apkures nav, tā iet uz dzīvokļu skaitu kā siltuma atdeve mājas iekšējos tīklos. Tas viss atkarīgs no patērētās siltuma enerģijas – kā tiek lemts to dalīt. Var uzlikt karstā ūdens uzsildīšanas cenu lielāku, attiecīgi uz apkures daļu aizies mazāk. Būtību tas nemaina.

Savukārt, ja grib ekonomēt, tad ir jāsaprot, no kā esam gatavi atteikties vai samazināt.

Piemēram, ir cilvēki, kuri dušu izmanto darba vietās un mājās patērē ļoti maz karsto ūdeni, protams, ka viņiem tad izdevīgāk ir, ka karstā ūdens uzsildīšanas cena ir daudz lielāka, bet par apkuri sanāk maksāt lētāk. Tā arī ir tā metodika, ko var mainīt un pielāgot atkarībā no dzīvokļa īpašnieka lēmuma.

Mājas iedzīvotāji izlemj un mēs mainām, ko varam. Tas, ko noteikti var izmainīt, ir jau minētais karstā ūdens uzsildīšanas tarifs, bet jebkurā gadījumā to aprēķinās pēc patēriņa. Galvenais jautājums ir tarifa lielums.

UZZIŅAS

Ko nedrīkst darīt uz balkona?

Aizsprostot evakuācijas ceļus balkonos, lodžijās un koplietošanas telpās.

Aizstiklot balkonus.

Žāvēt (izkārt) veļu un citus apģērba gabalus, novietot priekšmetus daudzdzīvokļu mājās uz balkoniem un lodžijām virs barjeras augstuma, ārpus balkona vai lodžijas, kā arī gar namu fasādēm.

Purināt drēbes vai citus priekšmetus pa logiem, no balkoniem un lodžijām.

Puķu podiem un lielgabarīta mēbelēm nevajadzētu konstrukciju pārslogot.

Daudzstāvu mājās balkonos ir iestrādātas īpašas lūkas, kas paredzētas evakuācijai ugunsgrēka gadījumā. Piekļuvi šīm avārijas izejām nedrīkst noslēgt. Uz tām nedrīkst ne novietot mēbeles, ne aprīkot ar slēdzenēm. Tas ir minēts Ministru kabineta “Ugunsdrošības noteikumos” Nr. 83 (3. un 42.7. punkts).

Uz balkoniem nedrīkst glabāt gāzes balonus, viegli uzliesmojošas vielas un šķidrumus (55.7 un 84.4 punkts).

Ugunsdrošības noteikumi tieši neaizliedz grilēt uz balkona, tomēr jāņem vērā, ka tā var radīt apdraudējumu sev un apkārtējiem iedzīvotājiem. Papildus jāņem vērā, ka dūmu un smaku izplatīšanās var radīt neērtības kaimiņiem.

Uz balkoniem un lodžijām smēķēt ir aizliegts – šis aizliegums attiecas arī uz elektroniskām cigaretēm. To paredz 2014. gada oktobrī pieņemtie grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”.

Patvaļīgi nav atļauts pārkrāsot lodžijas vai balkonus krāsās, kuras neietilpst ēkas projektā. Nevar savu balkonu pārkrāsot violetu ar sarkaniem punktiņiem, ja visi kaimiņu balkoni ir ar iedzeltenu apmetumu.

Turēt uz balkona dzīvniekus ir kategoriski aizliegts. Vienalga, vai tas ir liels suns vai mazs kāmītis. Piedevām nedrīkst pārvērst balkonus un lodžijas par mini trušu un vistu audzēšanas fermām. Dzīvnieku turēšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Dažādi avoti

​Es domāju tā: ​Kāpēc mājām ir balkoni un lodžijas?

​Žanete – pensionāre:

​– Tāpēc, ka ikvienam cilvēkam ir vajadzīgs malks svaiga gaisa neatkarīgi no tā, vai vasara vai ziema. Nu jau iedzīvotāji vairāk domā par estētisku izskatu un balkonus, lodžijas izmanto kā vietu, kur rūpēties par puķēm. Noliek galdu, krēslu un iedzer kafiju. Ja cilvēks savu lodžiju nosiltinājis un uz tā rēķina šo telpu pievienojis istabai, tad par apkuri gan jāmaksā. Citos gadījumos ne.

​Vineta Pole – pedagoģe:

​– Lai izietu no dzīvokļa un būtu laukā, baudītu dabas tuvumu. Var jau arī žāvēt veļu, bet tā, lai citi to neredz. Balkons, lodžija ir papildu telpa pie dzīvokļa. Tur var nolikt dažādas lietas, piemēram, turēt velosipēdus. Prasīt samaksu par slēgtas lodžijas apkuri, manuprāt, nav pareizi. Ja tur būtu piestiprināti radiatori, tad cita lieta.

​Stenlijs Matisons – liepājnieks:

​– Tos vajag puķu audzēšanai, pīpēšanai un lai būtu, kur paslēpties. Dzīvoju 250 gadus vecā ēkā un pats priekš sevis tai piebūvēju balkonu, izmantojot piebūvi, kas apakšā. Pirms gadiem uz balkona audzēju tomātus. Tagad tie aug dārzā. Šobrīd uz balkona man visādi hlami jeb tas, ko vairāk nevajag. Jaunie, savas mājas tīrot, arī šo to atnes, noliek, lai glabājas.

​Ilga Priedola – vecmāmiņa un vecvecmāmiņa:

​– Lai būtu vieta, kur nolikt galdiņu, krēsliņu, pasēdēt ārpus mājas, dabā. Savulaik man bija gara, gara lodžija un vienā tās galā audzēju tomātus, lociņus, dillītes. Otrā galā auga puķes. Vidū miniatūrs galdiņš. Man nešķiet loģiski prasīt maksu par apkuri, ja ir dzīvoklis ar lodžiju.

​Egita Cimara – maiņas vadītāja:

​– Nav ne jausmas… Varbūt, lai būtu vieta, kur iziet un uzpīpēt. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā bez balkona, lodžijas, un man tās nemaz nepietrūkst. Eju laukā un tur daudz staigāju. Ja prasa papildu maksu par apkuri lodžijai, tas izskatās, ka apsaimniekotāji vienkārši grib paņemt vairāk, vairāk un vairāk…