Tā vismaz uzskata liepājnieki, kuru maciņus jau iepriekš krietni tukšoja Latvijā viens no dārgākajiem siltumapgādes pakalpojumiem, un tagad, uzzinot, ka šosezon maksa par siltumenerģiju pilsētā būs lielāka vēl par 20 procentiem, cilvēki tuvojošos apkures sezonu gaida ar lielām bažām, varētu teikt – pat ar bailēm. Cerīgāka situācija šķiet tiem, kas paspējuši savus mājokļus nosiltināt, lai varētu dārgo siltumu sataupīt un maksu par apkuri samazināt. Pārējiem būs jāmaksā ragā arvien lielākas summas, bet tiem, kas nespēs – jāmēģina pretendēt uz pašvaldības pabalstiem. 

Makus vaļā – tarifi kāpj!

Jau rakstīts, ka Liepājā ar 1.oktobri par 20 procentiem palielināsies siltumenerģijas tarifi. Liepājas Sabiedrisko pakalpojumu regulators ir apstiprinājis diferencēto siltumenerģijas tarifu, kurā siltuma tarifi ir saistīti ar gāzes cenām. Tā kā akciju sabiedrība “Latvijas gāze” prognozē, ka gāzes cena oktobrī lielajiem patērētājiem būs 264,85 lati par 1000 kubikmetriem, tas nozīmē, ka megavatstunda siltumenerģijas maksās 58,37 latus. Kāpjot gāzes tarifiem, arī siltuma uzņēmumi palielina cenas.

Kaut arī “Liepājas enerģijas” pārstāvji apgalvo, ka Liepājā būs viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifa kāpumiem valstī, tomēr īpaši nav par ko priecāties. Jo Liepājā maksa par siltumu jau iepriekš bija viena no augstākajām, tāpēc, neskatoties uz samērā nelielo kāpumu, mūsu pilsēta joprojām paliks līderos dārgākās apkures ziņā.

Kāpēc tā?

Tikmēr liepājniekiem joprojām ir viena no dārgākajām apkurēm valstī. Vieni to skaidro ar smago mantojumu un ielaistajiem parādiem, citi – ar Liepājas ģeogrāfiski izstiepto veidolu, kura dēļ arī centralizētās siltumtrases stiepjas daudzu kilometru garumā un ir grūti apsaimniekojamas. Vēl kādi joprojām saredz dažādu spēku ieinteresētību gūt savu labumu no pilsētas apkures problēmām.

Savs skaidrojums dārgajai apkurei ir Liepājas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētājam Artim Rimmam: “Iemesli ir dažādi, kādēļ, piemēram, Rīgā apkures tarifs ir zemāks. Viens no tiem – siltumenerģijas ražošana koģenerācijas režīmā, kur pamatprodukts ir elektroenerģija, bet siltumenerģija ir tikai blakus produkts. Un vēl – pilsētās, kur tarifs ir augstāks nekā Liepājā, bet samaksa par siltumenerģiju mazāka, acīmredzot ir sakārtotas mājas un samazināts siltumenerģijas patēriņš.”

Tātad regulators problēmas risinājumu saskata māju siltināšanā un siltumenerģijas taupīšanā. Tāpat uzskata Pilsētas domes un “Liepājas enerģijas” vadītāji.

Siltināt un taupīt

Pašvaldība un siltumražotāji iesaka iedzīvotājiem lielāku uzmanību pievērst māju siltināšanai un siltumenerģijas taupīšanai, jo, pēc “Liepājas enerģijas” valdes priekšsēdētāja Anatolija Suškova pieredzes, mājās, kur veikta siltināšana un sakārtota siltumapgādes sistēma, siltumenerģija tiekot patērēta vismaz par trešdaļu mazāk, dažkārt pat uz pusi mazāk.

Savukārt pašvaldība apņēmusies piešķirt apjomīgu līdzfinansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektiem. Lai veicinātu daudzdzīvokļu māju siltināšanu, jau 5.jūnijā domes deputāti apstiprināja izmaiņas saistošajos noteikumos par līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, tādējādi paužot, ka pašvaldība ir gatava visādi atbalstīt māju siltināšanas un sakārtošanas projektu īstenotājus.

“Nosiltinot māju, iedzīvotājiem samazināsies maksa par patērēto siltumenerģiju, kuras izmaksas ar katru gadu palielinās, uzlabosies dzīvojamā fonda energoefektivitāte un kvalitāte, kas ļaus taupīt energoresursus,” uzskata pašvaldībā. 2008.gadā māju energoefektivitātes pasākumiem no pilsētas budžeta rezervēti 300 tūkstoši latu.

Arī siltumenerģijas ražotāji norāda, ka nav rokas klēpī turējuši, bet gan daudz darījuši, lai apkures sistēmu Liepājā uzlabotu. Pēc uzņēmuma datiem, pēdējo divu gadu laikā “Liepājas enerģija” ražošanas sakārtošanā, optimizācijā un modernizācijā ieguldījusi vairākus miljonus latu, tādējādi samazinot siltuma zudumus trasēs un siltuma ražošanas izmaksas.

Jāmeklē palīdzība

Pagājušajā apkures sezonā maksa par apkuri pilsētas namos bija ļoti dažāda – atkarībā no tā, kāds ir mājas tehniskais stāvoklis un cik daudz paveikts tās siltināšanā. Pēc “Liepājas enerģijas”  datiem, maksa par siltumu bijusi robežās no aptuveni 40 santīmiem līdz 1,64 latiem par kvadrātmetru. Tās gan ir galējās robežas, izplatītāka bija maksa no 50 santīmiem līdz 1,30 latiem par kvadrātmetru. Jaunajā apkures sezonā maksa attiecīgi palielināsies, piemēram, ja par apkuri bija jāmaksā ap 45 latiem mēnesī, tad šoruden jau jārēķinās ar visiem 55 līdz 60 latiem mēnesī.

Sagaidot apkures sadārdzināšanos, tam gatavojusies arī pašvaldība, kas plāno palielināt dzīvokļu pabalstu saņēmēju loku un pabalsta apmēru. Domē šovasar notikušas vairākas pašvaldības vadītāju un speciālistu diskusijas par iespējamām izmaiņām pabalstu sistēmā saistībā ar strauji kāpjošo apkures tarifu un energoresursu cenu pieaugumu valstī. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks situāciju raksturo šādi: “Mēs Liepājā nevaram iespaidot pasaules naftas un gāzes cenas, citus globālos ekonomiskos procesus, kuri ietekmē arī mūsu iedzīvotāju maciņus – īpaši palielinoties maksai par dzīvokli. Tāpēc laikus sākām gatavošanos rudens un ziemas sezonai. Tas vispirms nozīmē rūpīgu pašvaldības budžeta izdevumu plānošanu, vienlaikus domājot par pabalstiem un atvieglojumiem iedzīvotāju mazāk nodrošinātajai daļai.”

Tāpēc izstrādāti priekšlikumi, lai jau rudenī pabalstu varētu saņemt arī ģimenes, kurās darba spējīgs vecāks viens audzina vienu vai vairākus bērnus vai bērnu invalīdu. Paredzams, ka turpmāk uz pašvaldības palīdzību komunālo izdevumu segšanai varēs pretendēt arī personas, kuras ņēmušas kredītu sava vienīgā dzīvokļa privatizācijai. Paredzēts palielināt arī normatīvu apkurei, pēc kura aprēķina dzīvokļa pabalstu, tādējādi vienai personai vidēji dzīvokļa pabalsts varētu palielināties par 25–30 latiem. Ja izmaiņas noteikumos akceptēs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, izmaiņas noteikumos “Par dzīvokļa pabalstu” varētu stāties spēkā jau septembrī.

Vajadzīgs jauns enerģijas avots

Tomēr pabalsti un māju siltināšana neglābs pilsētu no arvien sāpīgākajām apkures problēmām. Lai tās atrisinātu kompleksi, Liepājā nepieciešama jauna, liela TEC, kas ražotu elektroenerģiju, un liepājnieki varētu saņemt lētāku siltumenerģiju, uzskata pašvaldība un tādēļ arī ar sajūsmu uzņēma Ekonomikas ministrijas ieceri šeit būvēt jaunu ogļu elektrostaciju.

Pavasarī Liepājā ieradās ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, kurš ar pilsētas vadītājiem pārrunāja elektrostacijas būvniecības iespējas un pat apskatīja iespējamo būvniecības vietu 11.novembra bulvārī.

U.Sesks uzsvēra: “Liepājai kā vienam no nozīmīgākajiem rūpniecības centriem Latvijā, kas turklāt piesaista arvien jaunus investorus un paplašina ražošanu, elektroenerģijas patēriņš neapšaubāmi palielināsies. Vēl jo vairāk, kad Liepājas lielākais ražotājs “Liepājas metalurgs” pāries uz elektrokrāsnīm, elektropatēriņš strauji palielināsies.” Bet galvenais, uz ko cer pašvaldība – ka elektroenerģijas ražošanas procesā iegūtā siltumenerģija varētu palīdzēt atrisināt Liepājas apkures problēmas un, iespējams, jūtami samazināt šā pakalpojuma tarifus.

Pašlaik gan runas par iespējamām jaunām elektroenerģijas stacijām Latvijā noklusušas, tomēr savas vizītes laikā ekonomikas ministrs izteicās, ka līdz 1.septembrim ir jāizvēlas cietā kurināmā elektroenerģijas stacijas būvēšanas vieta, un neslēpa, ka Liepājai, šķiet, ir vairāk izredžu projekta īstenošanai.

Uzziņai

Vidējais siltuma tarifs (Ls/MWh) iedzīvotājiem Latvijas pilsētās pagājušajā apkures sezonā. (Jāpieskaita PVN, kas fiziskajām personām tiek piemērots 5% apjomā.)
Liepāja 42,91
Rēzekne 40,00
Cēsis 37,09
Jūrmala 33,51
Daugavpils 33,04
Jelgava 32,78
Jēkabpils 30,90
Valmiera 28,50
Ventspils 28,28
Rīga 27,48

Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru dati.

Taupība atmaksājas

Mājās, kurās veikts pilns siltināšanas un energoefektivitātes pasākumu kopums, maksa par siltumu pagājušajā apkures sezonā nepārsniedza 0,60 latu par kvadrātmetru, bet tādu namu Liepājā ir nedaudz – 2 procenti.

Aptuveni 18,5 procentos namu ir veikti daļēji siltināšanas un sakārtošanas pasākumi, un tajos maksa par siltumu bija aptuveni 0,80 latu par kvadrātmetru.

Visvairāk – 46 procentos namu – ir veikti minimāli energoefektivitātes pasākumi, bet 24 procentos dzīvojamo māju nav nekas darīts.

Aptuveni 10 procentos māju, kur maksa par siltumu pārsniedza 1,20 latu par kvadrātmetru, ir jāaicina talkā speciālisti, jo mājai, visticamāk, ir lieli zudumi vai arī nepilnības siltumapgādes sistēmā.

SIA “Liepājas enerģija” ir izstrādājusi programmu, kā samazināt siltumenerģijas tarifu. Ja nemainītos gāzes cena, tad tuvāko piecu gadu laikā siltumenerģijas tarifs varētu tikt samazināts par nepilniem 30 procentiem. Lai samazinātu tarifu, ir jāuzstāda divi koģenerācijas bloki Tukuma ielas katlumājā un TEC Kaiju ielā ar jaudu 4MW katrs. Tāpat uzņēmums plāno piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus un nomainīt pilsētas maģistrālos siltumtīklus, modernizēt ražošanu un piesaistīt jaunus klientus.

Pēc SIA “Liepājas enerģija” materiāliem.