Sestdien, 19.janvārī, apritēs 100 gadi kopš pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām Latvijā, ziņu aģentūru informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

CVK skaidroja, ka pirmās demokrātiskās bija Liepājas pašvaldības vēlēšanas, kas norisinājās 1919.gada 19.janvārī, kad Latvijas teritorijā vēl notika Brīvības cīņas, Padomju Krievijas karaspēks tuvojās dabiskajai Ventas aizsardzības līnijai un nebija pārliecības, vai pēc mēneša nebūs ieņemta arī Liepāja.

Liepājas pilsētas domnieku vēlēšanās, kā tās tolaik sauca, balsstiesības bija 34 650 liepājniekiem, no kuriem vēlēšanās piedalījās 21 444 jeb 62%. Liepājas pašvaldībā tika ievēlēti 80 domnieki. Vēlēšanām tika iesniegti 12, bet reģistrēti 11 kandidātu saraksti, un visvairāk deputātu vietu – 43 – šajās vēlēšanās ieguva sociāldemokrātu saraksts.

Noteikumi par Liepājas pilsētas domnieku vēlēšanu kārtību un liecības par to norisi ļaujot secināt, ka šīs vēlēšanas var uzskatīt par pirmajām vēlēšanām neatkarīgajā Latvijā, kuras tika sarīkotas, ievērojot galvenos brīvu un demokrātisku vēlēšanu principus. Tās bija vispārējas, vienlīdzīgas, tiešas un aizklātas, norādīja CVK.

Vēlēšanas 1918.gada 14.decembrī izsludināja Liepājas Saimniecības pagaidu padome, un padomes apstiprinātie vēlēšanu noteikumi paredzēja, ka tiesības piedalīties vēlēšanās neatkarīgi no dzimuma ir visiem Liepājas iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 20 gadu vecumu un ir iekļauti oficiālajos vēlētāju sarakstos. Arī tiesības kandidēt bija Liepājas iedzīvotājiem no 20 gadu vecuma.

Vēlēšanās nedrīkstēja piedalīties un tikt ievēlēti ārzemnieki, atlaistie karagūstekņi un bēgļi, kas bija ceļā uz savu dzimteni un Liepājā tikai uzturējās. Piedalīties un kandidēt vēlēšanās bija liegts aizbildnībā esošām personām, personām, kas vēlēšanu dienā izcieta par krimināliem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, kā arī personas, kuras “kriminālnozieguma izdarīšanas dēļ bija sodītas ar tiesību zaudēšanu vai aprobežošanu”.

Kā norādīja CVK, vēlētāju sarakstu sagatavošanai un vēlēšanu sarīkošanai pilsētas pagaidu pārvalde iecēla vēlēšanu komisiju. Vēlētāju sarakstu izveidošanai tika izmantoti pašvaldības maizes karšu saraksti. Noteiktu laiku pirms vēlēšanām vēlētāju saraksti tika izlikti pilsētas pārvaldes telpās, lai iedzīvotāji varētu ar tiem iepazīties. Par atklātajām nepilnībām vai kļūdām vēlētāju sarakstos drīkstēja iesniegt sūdzības pilsētas pagaidu padomei, kurai sūdzība bija jāizskata 24 stundu laikā.

Kandidātu sarakstus varēja iesniegt ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām, un kandidātu sarakstā iekļauto kandidātu skaits nedrīkstēja būt lielāks par ievēlējamo domnieku skaitu. Lai kandidātu saraksts tiktu reģistrēts vēlēšanām, tas bija jāparaksta vismaz 50 vēlētājiem, un katrs vēlētājs drīkstēja parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu.

Sarakstā bija jānorāda kandidāta vārds, uzvārds, nodarbošanās un adrese. Kandidātu sarakstam bija jāpievieno kandidāta liecība par piekrišanu kandidēt. Katru kandidātu drīkstēja pieteikt tikai vienā kandidātu sarakstā. Apstiprinātie saraksti tika numurēti iesniegšanas secībā un publiskoti. Savukārt vēlēšanu komisijas noraidītos sarakstus pēc precizēšanas piecu dienu laikā drīkstēja iesniegt no jauna.

Vēlēšanu diena bija svētdiena, un balsošanai tika izveidoti seši vēlēšanu iecirkņi jeb biroji, kā tos tolaik sauca. Vēlēšanu dienā tie balsotājiem bija atvērti no pulksten 9 rītā līdz 21 vakarā.