Šogad aprit 50 gadu kopš 1967.gada 17.-18.oktobra vētras, kuras laikā Liepājā novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas jebkad reģistrēts Latvijā, – 48 metri sekundē (m/s).

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju 1967.gada oktobra vidū Eiropā valdīja lieli gaisa temperatūras kontrasti. Virs Norvēģu jūras atradās auksta gaisa masa, kas virzījās Lielbritānijas virzienā, savukārt uz dienvidiem no tās atradās šim laika periodam netipiski siltas gaisa masas, kā rezultātā 17.oktobra rītā pie Lielbritānijas austrumu piekrastes izveidojās spēcīgs ciklons, kas pārvietojās austrumu virzienā.

17.oktobra vakarā, kad ciklona centrs atradās virs Dānijas, tā priekšā izveidojās jauns ciklons, tādēļ turpmāk pāri Zviedrijas dienvidiem, Baltijas jūras centrālajai daļai un Somu līcim pārvietojās ciklonu pāris.

Zviedrijas dienvidos vētra visspēcīgākā bija Ēlandes salā, kur vidējais vēja ātrums sasniedza 40 m/s, kas ir lielākais novērotais vidējais vēja ātrums Zviedrijā ārpus augstkalnu reģioniem. Latvijas teritoriju vētra sasniedza naktī uz 18.oktobri.

Latvijā vētra pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā, vislielāko vēja ātrumu brāzmās Kurzemē sasniedzot naktī uz 18.oktobri, centrālajos rajonos visstiprākās brāzmas tika novērotas 18.oktobra rītā, savukārt austrumu rajonos – dienā. Vēlāk vētra pierima, bet Kurzemes rietumu piekrastē vētras stipruma brāzmas tika novērotas arī 19.-20.oktobrī.

Vissmagāk vētra skāra valsts dienvidus. Liepājā tika reģistrētas vēja brāzmas ar ātrumu 48 m/s, kas joprojām ir maksimālo vēja brāzmu rekords Latvijā, tikmēr Rucavā un Bauskā maksimālais vēja ātrums brāzmās sasniedza 40 m/s, daudzviet citviet bija brāzmas līdz 34 m/s.

Vētras ietekmē Baltijas jūras piekrastē bija plūdi. Ventspilī ūdenslīmenis sasniedza 148 centimetrus, Liepājā pat 174 centimetrus virs vidējā, un tas joprojām ir nepārspēts rekords šajās pilsētās, kur mērījumi tiek veikti kopš 19.gadsimta beigām.

Vislielākos postījumus vētra radīja mežsaimniecībai Latvijas dienvidu rajonos no Liepājas līdz Jēkabpilij, kā arī infrastruktūrai un citām tautsaimniecības nozarēm Kurzemes dienvidos, izmainot šī reģiona turpmāko attīstību un pat saimniecisko darbību.

Šīs vētras un 1969.gada vētras ietekmē tika palielināta piekrastes mežu aizsardzība, kā arī sākās piekrastes nostiprināšana pret turpmāko vētru postījumiem.

Otrā stiprākā vētra Latvijā plosījās 1969.gada 1.-4.novembrī, kad vislielākās brāzmas – 44 m/s – tika reģistrētas Daugavpilī. Par trešo lielāko vētru kļuva 2005.gada 8.-9.janvāra vētra, toreiz stiprākās brāzmas bija 40 m/s Ventspilī.