Ar šādu jauninājumu saskārusies arī liepājniece Biruta. Seniore nav ar mieru, ka no viņas pensijas tiek ņemta maksa par šo pakalpojumu, tomēr bez aprūpētāja arī nevar iztikt.

Biruta ir 87 gadus veca liepājniece, 2. grupas invalīde. Līdz šim sieviete izmantojusi “Aprūpes mājās” pakalpojumus četras reizes nedēļā, ik reizi uz 2 stundām. Pakalpojumu kundze saņēmusi bez maksas.

“Saprotu, ka pensija laika gaitā ir mainījusies un nemaz vairs nav tāda, kā toreiz, kad vēl bija lati, bet mainās arī visu citu pakalpojumu cena, pārtika, ikdiena, maksājumi. Šobrīd man pensija ir 530 eiro. Tagad man skaidroja, ja es vēl gribēšu izmantot aprūpētāja pakalpojumu mājās, man no pensijas noņems 80 eiro, tātad paliks 450 eiro.

Tā ir ļoti liela naudas summa, kas tiks noņemta, es to negribu. Tajā pašā laikā bez aprūpētāja man arī ir grūti,

jo kā tad es malciņu sagādāšu pati un visu pārējo?” saskumusi ir Biruta.

Sievietei nav skaidrs, kādēļ tādas pārmaiņas.

Portāls noskaidroja, ka no 1. jūlija stāsies spēkā pašvaldības šā gada 21. martā pieņemtie saistošie noteikumi “Liepājas pašvaldības sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”, kas nosaka arī pakalpojuma “Aprūpes mājās” samaksas kārtību.

“No jūlija būs arī jauns šī pakalpojuma sniedzējs, turpmāk tas būs ārpakalpojums.

Pagaidām gan nav zināms, kas šo pakalpojumu sniegs, ir divi piedāvājumi. Pieļaujam, ka šādas bažas paustas, jo šobrīd ir pārejas periods, kad birojs “Aprūpe mājās” veic izskaidrojošo darbu. Līdz šai dienai mājās apsekots un informēts 171 pakalpojuma saņēmējs, vēl palikuši 46 neapsekotie,” laikrakstam uzskaita Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone. 

Būtiskākās pārmaiņas ir jaunajā samaksas kārtībā – turpmāk, piešķirot aprūpētāju, vairs netiks vērtēti personas apgādnieka ienākumi, kā tas bija līdz šim.

“Nosakot samaksu par pakalpojumu, Sociālais dienests vērtēs personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, tajā skaitā arī personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana.

Kā arī tiks izvērtēts uztura līgumā noteiktais uztura apjoms, gadījumos, ja persona noslēgusi uztura līgumu.

Savukārt personas apgādnieka ienākumi, ko iepriekš izvērtēja, nosakot apgādnieka pienākumu maksāt par pakalpojumu, vairs vērtēti netiks,”

turpmāko kārtību skaidro G. Jākobsone.

Turpmāk persona, kas izmantos aprūpētāja pakalpojumu, par to maksās atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu.

“Tas, kas tiks ņemts vērā, – lai aprūpējamam uz rokas pēc pakalpojuma apmaksas nepaliktu mazāk par 480 eiro. Gadījumos, kad persona nevarēs samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, būs jāmaksā vien daļa no pakalpojuma maksas – starpību starp personas ienākumu līmeni, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, un normatīvajā aktā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā.

Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai segs Sociālais dienests,

nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus. Tas nozīmē, ka Birutai, kuras pensija ir 530 eiro, par pakalpojumu būs jāmaksā 50 eiro, pārējo summu segs pašvaldība,” detalizēti izskaidro Sociālais dienests.

Tiem aprūpējamiem, kuru ienākumi jau ir zem 480 eiro, pakalpojumu nodrošinās pašvaldība.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.