Daļa Krusta ielas 1. nama iedzīvotāju ir pilnīgi pārliecināta, ka SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) viņus cenšas apkrāpt, savukārt uzņēmums apsūdzību noraida.

Krusta ielas 1. nama iedzīvotāji mūs aicina uz sarunu neitrālā vidē, nevēloties atklāt ne vārdus, ne sejas, jo sakās jau iepriekš piedzīvojuši draudus no apsaimniekotāja puses.

”Ja iesniegsiet prasību tiesā, uz ielas varat nerādīties…”

piedzīvoto satraukti atstāsta viena no iedzīvotājām. Tomēr atstāt to tā nevarot, tāpēc nu lēmuši ķerties šim jautājumam klāt nopietni.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka LNA gadiem ilgi darbojas īpašā krāpniecības shēmā un izsaimnieko daudzdzīvokļu māju iekrājumus dzīvokļu īpašniekiem aiz muguras.

”Esam pamanījuši, ka LNA krāpšanai ir viens rokraksts visās mājās, tā pati noslīpētā shēma. Cik ilgi tas turpināsies?

LNA nevis saimnieko mūsu mājā, bet izsaimnieko mūsu naudu,” saka prāvs pulciņš iedzīvotāju un uzskaita vienu reizi pēc otras. Nu konflikts samilzis līdz tiesu darbiem.

Finanses nav saprotamas

”Pirmais, ko gribētos panākt, lai viņi vismaz darītu zināmu, kur mūsu mājas apsaimniekošanas nauda tiek tērēta. Kaut kādas atskaites nāk ar divu trīs mēnešu novēlošanos. Piemēram, pirms trīs gadiem ziemā (janvārī un februārī) nāca rēķini, kuros norādītas kaut kādas metāliskās konstrukcijas, kas izmaksājušas 800–900 eiro.

Ārā sals un sniegs, nekādi ārējie remonti nav iespējami, bet rēķini par metāla konstrukcijām pēkšņi tiek piestādīti, galvenais ir tas, ka mēs neko par to nezinām, neviens nesaka, nerāda, sapulču nav,” stāsta kāda no mājas seniorēm.

”Vairākkārtīgi pieprasījām LNA dokumentus, viņi neko neuzrāda, liek rakstīt kaut kādus iesniegumus, kas tikai mēneša laikā tiktu izskatīti, un tad mums ļautu ieskatīties dokumentos.

Tomēr tie ir dokumenti, kas attiecas uz mūsu pašu māju un naudu, kāpēc man jāgaida mēnesi, lai tos redzētu?

Esam iepazinušies ar likumdošanu, kas nosaka, ka ar mājas lietu esam tiesīgi iepazīties bez iesniegumiem, arī jurists, pie kura konsultējamies, to apstiprināja. Mēs esam tiesīgi uzreiz redzēt dokumentus, atskaites, kā arī drīkstam fotografēt vai palūgt kopijas.

LNA nepārtraukti cenšas uzstādīt kaut kādus savus noteikumus, likt šķēršļus, lai tikai mēs informāciju nevarētu saņemt. Tieši tas arī ir iemesls, kādēļ liela daļa mājas iedzīvotāju nemaz nezina un nesaprot, kas mūsu mājā notiek,” pārliecināti iedzīvotāji.

LNA pārstāve Ita Cērmane laikrakstam skaidro, ka ar informāciju, kādiem mērķiem izlietoti mājas uzturēšanas fonda līdzekļi, ikviens dzīvokļa īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona ik mēnesi var iepazīties ikmēneša faktisko ieņēmumu un izdevumu pārskatā pašapkalpošanās portālā “mans.lna.lv”.

“Detalizētāku un par ilgāku laika periodu ieņēmumu un izdevumu pārskatu var saņemt, vēršoties pie LNA namu pārziņa. Kā arī ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs iepazīties ar mājas lietu, iepriekš saskaņojot laiku ar namu pārzini,” skaidro LNA un noliedz, ka būtu lieguši iepazīties ar dokumentāciju.

Pašievēlēti mājas vecākie

Nākamais, kas, iedzīvotājuprāt, visu padara vēl sarežģītāku, ir komunikācija ar mājas vecāko. ”Viss būtu kārtībā, bet mēs, dzīvokļu īpašnieki, šo kontaktpersonu paši nemaz neesam ievēlējuši. Ja divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku kopības būtu par viņu balsojušas, viņa drīkstētu mūs pārstāvēt, bet mēs šādu pilnvarojumu neesam piešķīruši.

Kā tas cilvēks var saimniekot manā mājā, ja es tam nepiekrītu?”

nu jau dusmīgi vaicā cita iedzīvotāja.

LNA šādas runas kliedē, minot, ka 2018. gada 12. martā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma un iesniedza LNA lēmumu par piecu mājas kontaktpersonu ievēlēšanu, turklāt lēmums pieņemts pārliecinoši, ar 69% dzīvokļu īpašnieku balsīm.

Kopā sanākušie kaimiņi tomēr uzsver, ka reizēs, kad ir jāpieņem kāds lēmums, kas attiecas uz viņu māju, un jāsavāc paraksti, divas, viņuprāt, apšaubāmas personas apstaigā dzīvokļus un nepieņemamā veidā cilvēkiem izprasa parakstus.

”Pirmkārt, tās personas nepārvalda valsts valodu, otrkārt, tās neviens no mums nav pilnvarojis, treškārt, viņi šos parakstus nevis vienkārši vāc, bet diedelē dažādos veidos – ar draudiem, šantāžu, meliem vai sniedzot nepatiesu informāciju. Saka, ka vajag parakstīties par remontu, bet neuzrāda ne tāmes, ne projektus, ne izmaksas, neko.

Turklāt viņi dodas pie cilvēkiem gados, kas mīļā miera labad parakstās, un viss, kā arī parakstus izprasa dzīvokļu īrniekiem, kuri nav paraksttiesīgi, nevis īpašniekiem.

Protams, ka šādā veidā tiek savākts vajadzīgais 50+1 paraksts, un viņi saka – viss kārtībā, paraksti savākti. Neviens jau nepārbauda, vai paraksti ir īsti. Turklāt viņi sākumā mistiski savāc parakstus par kādu procesu, remontu un tikai pēc tam nosauc naudas summu. Kā mēs varam piekrist kaut kam, nezinot, cik tas maksās?” ar savām bažām un jautājumiem dalās iedzīvotāji.

”To, kādā veidā tiek iegūti paraksti lēmumā, LNA komentēt nevar. Saņemot lēmumu un skaitot balsis (paraksts pretī īpašnieka vārdam un uzvārdam), LNA nevar identificēt, kā paraksts tas ir. Īpašnieki ir informēti, ka jebkurā lēmuma pieņemšanā/nepieņemšanā var piedalīties tikai dzīvokļu īpašnieki vai viņu pilnvarotās personas (pilnvara ir jāpievieno lēmumam),” skaidro I. Cērmane.

Remonts sākas tagad

Viens no sasāpējušiem jautājumiem esot nesenais kāpņu telpas durvju remonts. ”Par to, ka tiks mainītas kāpņu telpas durvis, lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku uzzināja dienā, kad durvis sāka mainīt. Kad sākās iebildumi, visiem sameta pastkastītēs izmaksu uzmetumus, norādot, ka tās ir tāmes.

Pirmkārt, tur tika norādītas ļoti paaugstinātas cenas. Bijām vairākos arhitektu birojos, lūdzām speciālistu konsultācijas, kuri mums apstiprināja, ka tās nav tāmes, bet uzmetumi, kas ļauj manipulēt ar cilvēku uzticību.

Kad cilvēki ieraudzīja, ka vienas durvis maksā 3,5 tūkstošus, bija šoks.

Pieprasījām apstādināt remontdarbus. Pamatojoties uz jauno dzīvokļu īpašnieku likumu, rakstījām Valsts policijai un būvvaldei. Protams, ja mums jautā – vai piekrītat, ka tiks mainītas durvis, mēs piekrītam, kāpēc gan ne, ja reiz tas ir vajadzīgs. Bet, pirms tiek patvaļīgi uzsākti darbi, ir jāvienojas ar mājas iedzīvotājiem par to, kādas tieši durvis mēs vēlamies, galu galā tā ir mūsu māja, tam jābūt mūsu lēmumam,” iedzīvotāji pauž neizpratni.

LNA norāda, ka lēmumu par mājas ārdurvju nomaiņu dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma 2023. gada 19. maijā. Lēmums tika pieņemts ar 55% dzīvokļu īpašnieku vai viņu pilnvaroto personu balsīm.

”Kad tika mainītas lodžijas, atkal notika tas pats. Toreiz devāmies uz vairākām vairumtirdzniecības bāzēm, lai pārbaudītu, cik varētu izmaksāt šie materiāli. Secinājām, ka uzmetumā visas norādītās materiālu cenas ir vismaz trīs reizes dārgākas, attiecīgi – vienas lodžijas izmaksas tolaik maksimāli bija 250 eiro, LNA prasīja 750 eiro par vienu lodžiju.

Kad pētījām firmas, kuras šīs lodžijas taisīja, ar kurām LNA it kā slēdza līgumus, uzņēmumu reģistrā nemaz nebija atrodamas.

Paņēma naudu un pazuda. Ja vēl būtu labi sataisījuši, bet tagad tur krājas ūdens, tek apakšā dzīvojošiem kaimiņiem uz galvas. Materiāli izmantoti visparastākie un lētākie. Tas pats attiecas uz durvīm – kvalitāte nekāda, bet cena visaugstākā.

LNA mums apgalvoja, ka visi dokumenti ir būvvaldē iesniegti, bet, kad devāmies uz būvvaldi, mums apliecināja, ka nekas tāds par mūsu māju nav iesniegts. Man tas ir ierakstīts, lai vajadzības gadījumā varētu to apliecināt,” saka Krusta ielas ilggadēja iemītniece.

Tomēr LNA paliek pie sava un skaidro kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi. ”Lai veiktu vērienīgus darbus mājā, par tiem jānobalso lielākajai daļai dzīvokļu īpašnieku (vismaz 50+1%). Balsojumā var piedalīties tikai dzīvokļu īpašnieki vai viņu pilnvarotās personas.

Saskaņā ar noslēgto pārvaldīšanas līgumu darījums, kura summa nepārsniedz 1000 eiro, LNA jāsaskaņo ar mājas kontaktpersonu; darījums, kura summa pārsniedz 1000 eiro, – tikai ar kopības piekrišanu.

LNA patvaļīgi darbus neveic.

Ja runājam par durvīm, pēc lēmuma pieņemšanas atsevišķu dzīvokļu īpašnieki gan rakstiski, gan klātienē vērsās pie LNA speciālistiem ar pretenzijām par ārdurvju nomaiņu. Īpašnieki iepazinās ar dokumentiem, kā arī viņiem vairākkārt tika izskaidrots, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem ir saistošs vairākuma (vismaz 50+1%) dzīvokļu īpašnieku pieņemtais lēmums,” paskaidro LNA pārstāve.

Vēlas atbrīvoties no apsaimniekotāja

Lai cik LNA censtos atspēkot pret viņiem vērstos apvainojumus un aizrādījumus, var redzēt, ka iedzīvotāju mērs ir pilns, jo viņiem ir atkal un atkal jauni stāsti, kurus likt pretī.

”Pagājušā gada vasarā pāris 5. stāva dzīvokļos sāka tecēt ūdens un vajadzēja nomainīt vienu trubas posmu, LNA atrunājās, ka viņiem neesot instrumentu, ar ko var nomērīt to vietu, kur tek ūdens, tāpēc viņi divās trepju telpās izrāva labas čuguna rores, izņēma ķieģeļus un vietā ielika plastmasas trubas un kaut kādus nekvalitatīvus, trauslus ķieģeļus.

Kur palika čuguna rores – neviens tā arī nezina, lai gan nav noslēpums, ka tās maksā lielu naudu.

Arī toreiz rakstījām policijā iebildumus, tad pārējās trepju telpas vismaz no tā procesa bija pasargātas. LNA jau saka, ka viņi darbus neturpināja, jo tur ūdens netecēja… Viena vienīga atrunāšanās,” atminas kaimiņi.

”Jumta remonts ir atsevišķs stāsts. To taisa bezgalīgi, no 2008. gada. Mums ir aizdomas, ka viņi apzināti to jumtu remontē pa gabaliem, lai atstātu sev iespēju vajadzības gadījumā atkal un atkal norakstīt naudu, sākot it kā jaunus remontus.

Saprotiet, jo vairāk remontē to mūsu māju, jo sliktākā stāvoklī viņa paliek. Tagad viss mājas uzkrājums ir iztērēts, un nu viņi mums piedāvā ņemt vēl kredītu. Tas ir neiedomājami! Uzskatu, ka mūsu mājā dzīvo nelietīga LNA atbalstītāju grupa, kuri par to, ko dara LNA vārdā, saņem atlīdzību.

Tā ir smalka manipulēšanas shēma, un viņi labprātīgi apkrāpj savus kaimiņus.

Esam vērsušies tiesā ar šo visu, vēlamies, lai beidzot šis apsaimniekošanas monstrs tiktu atmaskots, visi saprastu, cik liela krāpniecības shēma tā ir, un mēs beidzot varētu savākt parakstus un tikt no viņiem brīvi,” savu gala lēmumu pauž Krusta ielas 1. nama iedzīvotāji.

Gluži kā izklaidējoties, apsaimniekotāja un dzīvokļu īpašnieku argumenti tiek likti vieni pretī otriem, un noteikt to, kurā pusē ir taisnība, tik virspusēji uzklausot abas puses, ir teju neiespējami.

Kad pārjautājam LNA par to, kā viņiem šķiet, kādēļ vairāku namu iedzīvotājus māc šaubu ēna par apsaimniekošanas procesiem, LNA skaidro, ka noteikti palīdzētu tas, ja iedzīvotāji aktīvāk piedalītos rīkotajās dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs.

”Piemēram, 2022. gada 13. aprīlī notikušajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē piedalījās 21 dzīvokļa īpašnieks no 75 dzīvokļu īpašumiem. Diemžēl, bet kopsapulcēs nav kvoruma, un līdz ar to kopsapulces nav lemttiesīgas un kopsapulču laikā lēmumus pieņemt nav iespējams.

Tāpat, lai kliedētu bažas par būvniecības procesiem, varu minēt, ka, sākot ar 2023. gada 1. martu, dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja reģistrēties Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kurā var iepazīties ar dokumentāciju un aktuālo informāciju, kas saistīta ar attiecīgās mājas pārvaldīšanu,” mudina I. Cērmane.

99% apsaimniekošanas problēmu tiek mierīgi atrisinātas

Mārtiņš Tīdens, Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks (īpašumu jautājumos)

Par apsaimniekošanu var runāt arī kā par uzņēmējdarbību. Ja uzņēmējdarbībā krāpjas, piemēram, vilto parakstus – tā ir kriminālsodāmība.

Ja raugāmies uz to no otras puses, jāteic, ka, par laimi, dzīvojam demokrātiskā valstī, kur lēmumu pieņemšana, tajā skaitā dzīvojamās mājās, notiek ar balsu vairākumu, turklāt balso paši dzīvokļu īpašnieki.

100% gadījumu reti notiek tā, ka visi vienbalsīgi vienojas.

Ko lai dara apsaimniekotājs, ja mājai ir kādas konkrētas vajadzības, bet starp dzīvokļu īpašniekiem izcēlies strīds? Atstāt pusratā nevar, tad nu parakstu daudzums nosaka to, kāda rīcība sekos.

Visbiežāk tā iedzīvotāju daļa, kas paliek mazākumā, izsaka savas aizdomas, sazvērestības teorijas, pretenzijas, tādējādi metot šaubu ēnu uz apsaimniekotāju, kurš, viņuprāt, veicis negodprātīgas darbības.

Ja tādas aizdomas ir, protams, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, var vākt pierādījumus, ar kuriem vēlāk var vērsties tiesībsargājošās instancēs.

Nevaru apgalvot, ka neviens neko nav pārkāpis, tomēr jāsaprot, ka krāpšanas shēmu plānošana nav apsaimniekotāju ikdiena.

Bieži vien par strīdus jautājumu kļūst šī parakstu vākšana. Jā, precedenti bijuši arī iepriekš, un tad juristi skatās, vai tikusi ievērota visa noteiktā procedūra, ja kaut kas nav ievērots vai arī otra puse uzskata, ka patiesība jebkurā gadījumā ir viņiem, jautājums ir izskatāms tiesā.

Dažkārt valda uzskats, ka to var atrisināt pašvaldībā, tas tā nav.

Apsaimniekošanas jautājumu regulējums nav no vienkāršākajiem.

Daudz līdzētu tas, ja dzīvokļu īpašnieki varētu tikties šajās sapulcēs un konstruktīvi izrunāt būtiskos jautājumus vai vismaz vienoties par gala rezultātu. Ja objektīvi iedziļinās, uzklausa visu pušu viedokļus, pie kopsaucēja var nonākt.

Vissarežģītāk ir tajās mājās, kur iedzīvotāji sadalās precīzi uz pusēm, vienu nedēļu uz pašvaldības pieņemšanu atnāk viena puse un otru nedēļu otra.

Absolūto taisnību mēs tur atrast nevaram, kādam aizvainojums paliks vienmēr.

Jāsaprot, ka apsaimniekotāja darbības tiek kontrolētas, tiek veiktas iekšējās revīzijas, nāk neatkarīgs zvērinātais revidents, kas seko līdzi procesiem un dod savu atzinumu, ka naudas plūsmas ir uzskatāmas un iegrāmatotas.

Apsaimniekotājs nekādus maksājumus neveic skaidrā naudā, kā tas, iespējams, bija senāk.

Par slikto runā vairāk nekā par labo, tāpēc šķiet – sūdzība uz katra stūra, patiesībā 99% apsaimniekošanas problēmu tiek mierīgi atrisinātas un tikai tas 1% nonāk līdz tiesvedībai.

Manā praksē nav bijuši tādi tiesas lēmumi, kur tiešām būtu konstatēts tas, ka apsaimniekotājam būtu jāsamaksā par kādu milzīgu kļūdu vai pārkāpumu.

UZZIŅAI

Citas sūdzības par SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs”

– LNA acīmredzot strādā palīgskolu nebeiguši darbinieki, kuri to tik dara kā izkrāpj naudu. Īsumā – gadiem ilgstoši (vairāk kā 10 gadu garumā) iekasē naudu par kanalizāciju, kura nemaz neeksistē dzīvoklī.

– Lielāku krāpnieku kantori ir grūti saskatīt Liepājas pusē. Pie tam kantora darbinieki sēž uz nodokļu maksātāju naudas, saņemot algas, kā arī veicot krāpnieciski pretlikumīgas darbības, gadiem ilgstoši iekasējot no daudziem iedzīvotajiem samaksas par pakalpojumiem, kuri netiek sniegti vai lietoti no iedzīvotāju puses.

– Nevienam neiesaku izvēlēties par namu apsaimniekotāju SIA ”Liepājas namu apsaimniekotājs”. Negodīga kompānija, kura apzog savus klientus, piestādot rēķinus par pakalpojumiem, kuri nav saņemti. Ņirgājas par klientiem, kad jāskaidro kādi jautājumi par apsaimniekošanas izmaksām.

– Vajadzētu piestrādāt pie komunikācijas problēmām ar klientiem! Absolūti nepieņemami izteikumi attiecībā pret klientiem.

– Kļūdainas informācijas sniegšana par nekustamā īpašuma statusu. Nepareizās personas informēšana par parādu. Nespēja komunicēt laicīgi, radot finansiālus zaudējumus kādreizējam klientam. Neprofesionalitāte un nespēja atbildēt uz specifiskiem jautājumiem pa telefonu. Par “parādu”: atbilde “mēs piedzīsim parādu”, nepaskaidrojot, kā var rasties parāds par dzīvokli, kas jau sen pārdots citai personai.

Avots: sudzibas.lv

Strīda ar namu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju gadījumā patērētājs var vērsties:

• vietējā pašvaldībā;
• tiesā;
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas strīdus starp patērētāju un apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju neskata, bet sniedz palīdzību atbildes saņemšanai no komersanta.

Attiecībā uz komercpraksi namu apsaimniekošanas jomā PTAC:

• nerisina ar individuālu strīdu saistītas situācijas;
• uzraudzību veic atbilstoši noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot esoša vai iespējama pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm. Saņemtajās sūdzībās sniegto informāciju PTAC ņem vērā uzraudzības darba plānošanā un veikšanā.

Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

11Skatīt galeriju