Trešdiena, 22. septembris Maigurs, Mārica, Māris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Apspriež jūras telpiskā plānojuma izstrādi

Apspriež jūras telpiskā plānojuma izstrādi
Foto: Egons Zīverts
15.07.2015 13:31

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Šodien Liepājas domē
iedzīvotāji un dažādu ar jūru saistītu nozaru eksperti iepazinās un apsprieda
jūras izmantošanas scenārijus, kas tapuši Jūras telpiskā plānojuma izstrādes
gaitā. To Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā
izstrādā Baltijas Vides forums, piesaistot ekspertus no dažādām valsts
institūcijām, kā arī Lietuvas un Igaunijas ekspertus. Plānojumu paredzēts
izstrādāt šā gada laikā, uzklausot gan nozaru pārstāvjus, gan sabiedrību un
tajā tiks aplūkoti jūras izmantošanas attīstības virzieni līdz 2030.gadam.

“Ideja ir tāda, ka tiek
iesaistīti pēc iespējas dažādāku sektoru pārstāvji, lai mēs varētu saprast
sabiedrības noskaņojumu un viedokļus. Tālāk šis plāns tiks komunicēts valdībā
un tad šie viedokļi kalpos kā argumenti. Ja nebūs atbalsta no nozarēm, tad
valdībā apstiprināt šādu dokumentu ir diezgan neiespējami”, portālam norādīja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas
departamenta direktore Ingūna Urtāne.

Jūras
telpiskā plānojuma izstrādes vadītāja Kristīna Veidemane uzsvēra, ka šis ir pirmais šāda veida plānojums Latvijā. “Lietuva
savējo izstrādāja pagājušajā gadā, Igaunijā šāds dokuments top pašlaik, arī
Zviedrijā. Būtībā tie ir tādi jauni procesi – plānot ne tikai uz sauszemes
notiekošo, bet arī to, kas notiek jūrā”, portālam skaidroja plānotāja.  

Šobrīd tapuši četri radikāli
atšķirīgi scenāriji, kuri atspoguļo iespējamos jūras izmantošanas virzienus, un
to veidošanā ņemti vērā dažādas attīstības prioritātes, piemēram, ekonomikas
izaugsmi, sociālo labklājību, stabilu jūras ekosistēmu. Ar scenārijiem var
iepazīties http://jurasplanojums.net/dokumenti/planosanas-dokumenti/. Tie
palīdz diskutēt par dažādām attīstības iespējām nākotnē un nonākt pie
sabiedrībai pieņemamākā jūras izmantošanas risinājuma.

“Uzdevums ir sabalansēt
dažādas intereses, lai jūras resursus izmantotu pēc iespējas veiksmīgāk.
Liepāja ir viena no trim lielajām ostām, tai ir savs attīstības plāns un mēs
skatāmies, kā to salāgot ar citām interesēm. Būtiski ir sasaistīt sauszemes
infrastruktūru ar to, kas notiek jūrā. Prāmju un kruīza kuģu līnijas ir
saistītas ar ostu darbību, bet būtībā tā ir tūrisma nozare, kur svarīgi, kādus
pakalpojumus var piedāvāt pilsēta,” skaidroja
K.Veidemane. 

I.Urtāne atzina, ka pašlaik
koncentrētā veidā pateikt, kā tas ietekmēs katra iedzīvotāja dzīvi, nav
iespējams, jo topošais dokuments ir diezgan sarežģīts. “Pirmo
reizi kopā tiek saliktas vides lietas un sektoru intereses, ostu pārstāvju un
vēju parku attīstītāju ambīcijas. Tās ir jāmēģina salāgot tā, lai neciestu
vide, jo tas mums pašiem ir svarīgi, tas ir svarīgi tūrismam”, sacīja Telpiskās
plānošanas departamenta direktore.

Vaicāta, vai vispār ir
iespējams salāgot, piemēram, ostu attīstītāju un tūrisma nozares intereses,
I.Urtāne atzīst, ka vienmēr ir jāmeklē kompromisi. “Vai
arī uzvar stiprākais. Ideālu plānu neviens vēl nav uztaisījis. Ideālie plāni ir
tādi, kas ir par visu un par neko. Ostas šobrīd ir pats svarīgākais sektors,
tam seko zvejniecība, tūrisms – lielajās pilsētās: jā, ārpus tām tam nav tik
liela nozīme ekonomikā. Liepājai noteikti vajadzētu pateikt, ka tā savai
pilsētai tik tuvu nevēlas vēja parkus. Pēc mūsu konsultantu ieteikumiem tos
būtu jāaizbīda pietiekami tālu no teritoriālās jūras. Savukārt derīgo izrakteņu
ieguve Latvijā jūrā šobrīd nenotiek, un nevarētu teikt, ka mums satiksmes
intensitāte jūrā būtu tik liela kā citur Eiropā, kur nav kur apgriezties.”

I.Urtāne prognozē, ka līdz Ministru kabinetam šie
scenāriji varētu nonākt 2017.gadā. Savukārt K.Veidemane norādīja uz plānotāju ciešo
sadarbību ar pašvaldībām, lai parādītos iedzīvotāju viedoklis, jo tas ir
nacionāla mēroga dokuments. “Līdz šim mums nav
bijušas radikālas viedokļu atšķirības ar Liepājas pašvaldību, kura sadarbībā ar
mums ir pietiekami atsaucīga,” sacīja K.Veidemane. 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz