Kā aģentūru LETA informēja “Mēness aptiekas” pārstāve Līga Ribkinska, aptaujas rezultāti rāda, ka iedzīvotājiem ir dažādi paradumi, lai ieelpotu svaigu gaisu. 2% iedzīvotāju atzinuši, ka aukstajā gadalaikā telpas vispār nevēdina, bet vispopulārāk ir svaigu gaisu telpās ielaist tikai no rīta un vakarā – šādu variantu apstiprināja 28% respondentu.

Pasaules Veselības organizācija apstiprināja Covid-19 izplatību aerosola veidā, tāpēc telpu vēdināšana ieguvuši lielāku svarīgumu, nekā sadzīvē joprojām vērojams, atzīmē uzņēmumā.

26% aptaujāto norādīja, ka logu atver pāris reizes dienā uz dažām minūtēm, un šāda metode populārākā ir 18 līdz 29 gadus jauno cilvēku vidū, bet vismazāk šādi rīkojas cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem. 23% no aptaujātajiem par šo jautājumu īpaši nedomā, logu atver tikai dažreiz. Savukārt 21% respondentu telpas vienmēr izvēdina tieši no rīta, bet 20% mazliet pavērtu logu tur vaļā arī ziemā, norāda Ribkinska.

Rīta un vakara vēdināšana populārākā ir 60-74 gadu vecuma grupā, kurā to izvēlējušies 34%. Arī 40-49 gadu vecuma grupā šī izvēle bijusi gandrīz vienlīdz populāra – 32% šīs grupas respondentu apstiprināja, ka telpas vēdina no rīta un vakarā, liecina aptaujas rezultāti.

Šī metode pieņemamākā ir Rīgas un Vidzemes iedzīvotājiem, un katrā no šīm grupām rīta un vakara vēdināšanu kā populārāko atzīmējuši 30% respondentu. Reizē arī Rīgā vismazāk – tikai 17% respondentu – norādījuši, ka par vēdināšanu nedomā vispār. Telpu vēdināšanas jautājums visneaktuālākais izrādījies Latgalē, kur 31% respondentu atbildējuši, ka nedomā par telpu vēdināšanu, atzīmē “Mēness aptiekas” pārstāvji.

“Vēdināt telpas ir svarīgi arī aukstajā laikā, turklāt logu vai balkona durvis vajadzētu uz desmit minūtēm atvērt pilnībā – puspavērtā stāvoklī gaisa pieplūde nebūs pietiekami laba. Telpās, aizvietojot piesārņoto gaisu, svaigam gaisam būtu jāienāk reizi divās stundās. Vēdinātās telpās organisms saņems vairāk skābekļa, kas nozīmīgi visām paaudzēm, īpaši tiem, kuriem ir paaugstināta smadzeņu noslodze – jāmācās, jāstrādā,” ģimenes ārsts Ingars Burlaks.

Ārsts norāda, ka pētījumi liecinot, ka, atrodoties vidē, kur ogļskābās gāzes līmenis ir virs 1500 ppm, cilvēka kognitīvās spējas samazinās divas reizes. Vēdināšana svarīga arī svētkos, kad vienā telpā ilgstoši uzturas vairāki ģimenes locekļi.

“Skābekļa trūkums telpās veicina sliktu pašsajūtu un arī dažādas slimības – var sākt sāpēt galva, rasties nogurums, saasināties alerģijas,” skaidro Burlaks.

“Mēness aptieka” iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.