Skolēnu mācību uzņēmums (SMU) “Wild Beard” jau vairākkārt guvis panākumus, turpinot kāpt augstāk. Uzņēmumu izveidojis Liepājas Valsts tehnikuma audzēknis Dāvids Kokainis ar draugiem Maiju Ziemeli un Rūdolfu Kronlaku no Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas. Nupat SMU komanda atgriezušies no pieredzes brauciena Amerikā, Sietlā, ko ieguva kā īpašo ASV vēstniecības Latvijā balvu.

Viņi izveidojuši produktu līniju vīriešiem ar kosmētiku un piederumiem vīriešu bārdas un ūsu kopšanai, kā arī skūšanai klasiskajā amerikāņu stilā. Ar biznesu gūtie panākumi jauniešiem daudz ko iemācījuši un pavēruši lieliskas iespējas, tostarp pilnībā apmaksāto pieredzes braucienu.

Kopumā projektā piedalījušies astoņi dalībnieki no Latvijas un Lietuvas, kā arī viņu skolotāji. Ar liepājniekiem uz Sietlu kopā devās arī Liepājas Valsts tehnikuma skolotāja un uzņēmuma mentore Linda Kravcova.

Tā kā lidojums bijis agri no rīta, liepājnieki nakšņojuši Rīgā, kad jau bijusi iespēja iepazīties ar pārējiem brauciena dalībniekiem no Lietuvas un kopīgi pavadīt laiku. “Tā kopš pašiem uzņēmuma pirmsākumiem bija pirmā reize, kad mēs, kā komanda, izgājām kopā kaut kur atpūsties. Aizgājām vakariņās un pirmoreiz nosvinējām uzvaru, jo iepriekš nebija iespējas,” stāsta uzņēmuma izveidotājs Dāvids Kokainis.

Viņš atceras, ka gaišs bijis visa ilgā lidojuma laikā, jo sekojuši saulei un pēc tam priekšā bijusi visa garā diena. Jau lidostā viņus sagaidījusi organizācija “FIUTS”, kas plānoja un koordinēja viņu ceļojumu.

“Pirmās dienas mitinājāmies Vašingtonas Universitātes teritorijā. Mums tika dota diena, lai iejustos, iekārtotos,” stāsta Dāvids. Abus uzņēmuma puišus interesē fotografēšana un filmēšana, un viņi jau pirmajā vakarā devušies izpētīt universitātes teritoriju, lai to iemūžinātu bildēs un video. Tā kā Dāvids aizraujas ar fotografēšanu, par lielu ieguvumu viņš uzskata pieredzi. Tagad ar uzņemtajām bildēm un video materiāliem dalās savos sociālajos tīklos.  

Viņi stāsta, ka teritorija bijusi ļoti liela.

“Domās jāsaliek kopā Liepājas centra un Ezerkrasta rajoni, lai saprastu, kāda ir aptuvenā Vašingtonas universitātes teritorija,” skaidro Dāvids. Tajā ir gan stadions, veikali, kopmītnes, gan skolas ēkas.

Pirmajā naktī gan grūtāk bijis ar gulēšanu, jo pirmajā naktī visi agri gājuši gulēt, taču pamodušies jau pēc dažām stundām. Rūdolfs pamodies 2 naktī, Dāvids 4. “Bija tā, it kā gulētu diendusu – dažas stundas miega un atkal jau jūtamies labi. Kad bijām devušies ļoti agrās brokastīs, izmantojām viesnīcas velosipēdus, lai padziļinātāk iepazīstos ar teritoriju. Izstaigājām skolas, iepazināmies ar daudziem cilvēkiem – gan tiem, kas studēja, gan tādiem, kas studijas jau beiguši.”

Kuram labāka viesģimene?

Nedēļas nogali gan katrs no viņiem pavadījis kādā viesģimenē. Dāvids smej, ka pēc brauciena vēl nav izrunājuši sīkumus par katra piedzīvoto, taču visi jaunieši no viesģimenēm saņēmuši daudz. Reizēm pat diskutējot par to, kuram bijusi labāka viesģimene.

Rūdolfs un Maija viesģimenēs dzīvojuši kopā ar lietuviešu skolēniem, taču Dāvids, kā pats vēlējies, dzīvojis viesģimenē viens. Viņš par savu viesģimeni saka tikai labu. “Viņi no rīta man teica, lai pasaku jebko, ko Latvijā ēdam brokastīs un viņi man pagatavos labākās latviešu brokastis, kādas būšu ēdis. Es viņiem teicu:”Ne jau es šeit atbraucu, lai ēstu latviešu brokastis. Dodiet, lūdzu, man amerikāniskas brokastis.” Tā viņi mani iepazīstināja ar amerikāņu ēdienkarti,” atceras Dāvids.

Viesģimenes ļoti interesējušās par jauniešu interesēm un vēlamajām nodarbēm ceļojuma laikā.

“Viesģimene uzreiz teica, lai saku, ko Sietlā vēlos redzēt un viņi bija sagatavojuši, ko gribēja parādīt man. Viņi bija ļoti atsaucīgi. Ja radās kādas problēmas, visu palīdzēja atrisināt,” atceras puisis.

Viņš apmeklējis gan tipiskās tūristu vietas, gan pirmo izveidoto pasaulslaveno kafejnīcu “Starbucks”, taču galvenai Dāvida lūgums bijis, lai ģimene aizved viņu uz vietām, ko paši Sietlas iedzīvotāji ir iemīļojuši.

“Pati pirmā vieta, kur viņi mani aizveda, bija restorāns pie okeāna ar skatu uz kalniem. Kad bija jāpasūta ēdiens, viņi vaicāja, ko ēdīšu. Paskaidroju, ka man ļoti garšo gaļa – tā viņi izlēma, ka man jāpasūta steiks. Vidēji apceptu, viegli ceptu? Sapratu, ka uzticēšos viņu ieteiktajam. Teicu, lai dod tādu, kāds garšo vislabāk! Mana pirmā steika pieredze bija tiešām pozitīva,” smej Dāvids. Viņš atklāj, ka bijis pārsteigts par porciju lielo izmēru, kas bijušas visai treknas. Arī ēdienkartes piepildītas ar dažādiem neparastiem ēdieniem, kā arī dažādu veidu burgeriem, kas bijuši ļoti liela izmēra.

Amerikāņu vecāki bijuši ļoti zinātkāri. “Mums ļoti ātri izveidojās draudzīgas attiecībās, varējām runāt par visu un jokot,” stāsta Dāvids: “Viņi veda mani uz vietām, kur bija veduši savus bērnus. Radās ļoti ģimeniskas sajūtas. Ar tēti metām akmentiņus, skaitot, kuram vairāk reižu atsitīsies pret ūdeni.”

Katram bijusi citāda pieredze. Rūdolfs bijis ārpus pilsētas centra, reģionā, ko paši dēvē par “Microsoft” pilsētu, jo tur dzīvo tie, kas strādā uzņēmumā. Rūdolfam bijusi iespēja redzēt vairāk dabas skatu – ūdenskritumus, ainavas. 

Negaidīta bijusi iespēja uzzināt vairāk par Amerikas latviešiem. “Zināju, ka kādreiz daudzi latvieši aizbēga uz Ameriku, taču nezināju, ka tas joprojām ir aktuāli. Tur darbojas daudz dažādu latviešu kopienu, kas joprojām piekopj mūsu tradīcijas. Viņiem ir sava “Lāču maize”, “Rīgas melnais balzams” – viņi uztur to latviskumu arī esot tālu prom.”

Dāvida viesģimenei bijusi pazīstama sieviete, kuras vecāki arī savulaik aizbēguši uz Ameriku. “Viņa nekad nav dzīvojusi Latvijā, taču viņa perfekti runā latviski. Protams, viņa ir atbraukusi uz Latviju apskatīt vecāku dzimteni, taču Sietlā svētdienās gājusi latviešu skolā, lai saglabātu valodu. Viņa mani pārsteidza, sākot runāt latviski. Pat akcents nebija īpaši jūtams. To varēja pamanīt tikai dažos vārdos. Tas radīja pārdomas, kā esot tālu prom, viņi izkopj latviešu tradīcijas un mācās mūsu valodu.”

Sarunai atveras pat bezpajumtnieki

Jaunieši atzīst, ka cilvēki pilsētā bijuši ļoti sirsnīgi un atsaucīgi – katrs uz ielas bijis gatavs aprunāties. Daudzi sarunu uzsākuši, jo jaunieši gājuši ar fotokamerām, tātad varot amerikāņus nobildēt. 

Gūstot izpratni par ekonomisko stāvokli pilsētā, Dāvids vēlējies apmeklēt arī bezpajumtnieku rajonu. “Bezpajumtnieku bija ļoti daudz, taču visi tik sirsnīgi un atvērti sarunai. Sietlā šobrīd ļoti aktuāla ir informācijas tehnoloģiju sfēra. Sapratu – ja tu neesi IT speciālists, visticamāk tu dzīvosi zem tilta. Cilvēkiem var būt sešu valodu zināšanas, trīs darba vietas, taču dzīve Sietlā ir tik dārga, ka ar to bieži vien ir par maz.”

Darba dienās jaunieši guva dažāda veida pieredzi. Organizācija “FIUTS” viņus veduši uz dažādiem vietējiem biznesa inkubatoriem un uzņēmumiem. “Klausījāmies dažādos pieredzes un veiksmes stāstos, lika stāstīt pašiem par mūsu darbību, nākotnes plāniem. Deva mums dažāda veida padomus un idejas. Tikāmies ar žurnālistiem, kas stāstīja par esošo situāciju pilsētā, valstī.”

Jaunie uzņēmēji pildījuši arī organizācijas sagatavotos uzdevumus. Viens no tiem bijis atbilžu meklēšana. “Mums iedeva lapu ar jautājumiem un mums bija jāuzzina atbildes, ieejot kādā uzņēmumā. Iegājām antīko priekšmetu veikalā, kur viss bija vests no Ķīnas. Iegājām kā svešinieki, taču uzreiz mūs apsēdināja, bija gatavi runāt par visu, kas mums interesēja, izrādīja teritoriju.”

Vienu no dienām jaunieši aizvesti uz “Chinatown” jeb Ķīnas pilsētiņu, kas bijusi kā pilsēta pilsētā. “Šķiet, ka šķērsojot krustojumu, ieejam pavisam citā valstī,” piedzīvotajā dalās jaunieši.

Pats projekts veidots, lai dotu ieguldījumu viņos ar iespēju apskatīt vienu no straujāk augošajām pilsētām pasaulē. “No iegūtās pieredzes ir sajūta, ka esam bijuši tur mēnesi un atgriežoties domājām, cik forši būtu bijis palikt ilgāk un satikt viesģimenes vēl vairāk. Katra diena bija ļoti piepildīta. Paši vadījām rītu tikšanās, izrādot savu iniciatīvu un darbojoties paši, ne tikai gaidot, kad mums visu iedos,” tā jaunieši.

34Skatīt galeriju