Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Stāties pretī dabai ir neiespējamā misija, bet – vai tikpat bezcerīgi ir mainīt savu rīcību un ieradumus, lai mazinātu riskus, ka nākotnē uz mūsu planētas izdzīvot būs grūti?
Tuvojas lūzuma punkti
Ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā pasaulē Eiropas Parlaments (EP) izsludināja jau 2019. gada nogalē, tomēr īsta progresa siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā diemžēl nav.
2023. gads bija siltākais novērojumu vēsturē, vidējā temperatūra pieauga par vairāk nekā 1,5°C.
“Tas ir viens no kritiski svarīgajiem robežmērījumiem, atbilstoši pirms gandrīz 10 gadiem pasaules valstu parakstītajam Parīzes nolīgumam, kā
mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2°C,”
atgādina EP deputāte Dace Melbārde (Eiropas Tautas partijas grupa) .
Daļa pētnieku apgalvo, ka plus 1,5°C grādi vēl nenozīmē kraujas slieksni, kad klimata pārmaiņas kļūst nekontrolējamas.
Citi pētnieki brīdina, ka neizdosies noturēt globālo sasilšanu zem 2°C un ir jādara viss iespējamais, lai novērstu tuvošanos 3°C.
“Temperatūras celšanās tuvina klimata lūzuma punktu sasniegšanas risku, kas radītu straujas, neatgriezeniskas sekas.
Pieci no tiem jau ir ļoti tuvu, piemēram, Grenlandes ledāji kūst simt reizes ātrāk, nekā sākotnēji tika prognozēts.
Nīderlandes zinātnieki nesen publiskoja pētījumu, ka, Ziemeļatlantijas straumei sabrūkot, tieši Eiropa izjustu vissmagākās sekas – gaiss atdzistu par 10 līdz 30°C, bet dienvidu puslodē temperatūra paaugstinātos,” riskus iezīmē deputāte.
Neviens nezina, vai un kurš no šiem klimata lūzuma punktiem iestāsies pirmais un kādu domino efektu izraisīs. Tomēr strauja pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu potenciāli novērstu nelabvēlīgāko scenāriju – sasilšanu par 4°C.
“Mūsu darbībām ir liela ietekme, tāpēc mums ir jāturpina strādāt pie klimata katastrofas novēršanas,” viņa uzsver.
Atkarības saites
Kāpēc savu rīcību mainām tik gausi, ka mērķi arvien no mums attālinās?
D. Melbārde atzīst, ka klimata mērķu sasniegšanu kavē politiski un sociāli apsvērumi, ģeopolitiskā situācija, tostarp tādi lieli globālie spēlētāji kā Ķīna, un arī finanšu nepietiekamība ekonomikas transformācijai.
“Enerģētika ir piemērs, kur visi šie faktori saslēdzas, un īpaši iezīmējas politiskās atbildības faktors. Runājot atklātu valodu,
daudzus gadus Krievija korumpēja augsta ranga Eiropas politiķus un ierēdņus, lai panāktu pēc iespējas lielāku Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.
Pats zināmākais vārds ir bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders,” viņa stāsta.
Nu saite ir pārcirsta, taču atkarības gadi nav palikuši bez sekām – enerģijas ražošana un izmantošana kopumā ir atbildīga par 75% ES siltumnīcefektu gāzu emisiju. Un esam pametuši novārtā jomas, kur bijām līderi.
Tagad Ķīna izvirzījusies vadošā vietā pasaulē saules paneļu ražošanā, bet mums pieaugusi atkarība no tās “zaļajām” tehnoloģijām.
“Konkurence saules paneļu, elektroauto un citu tehnoloģiju ražošanā ir negodīga.
Ķīnas Komunistiskā partija ļoti būtiski subsidē savas “zaļās” nozares, zināms, ka Ķīna ne tikai neievēro pamata darba drošības normas, bet izmanto piespiedu darbaspēku,” pauž deputāte.
Tā kā Ķīnas tehnoloģijas arī var tikt izmantotas spiegošanai un hibrīduzbrukumiem, EP vienojusies par likumu Eiropas tīro tehnoloģiju atbalstam, kas paredz līdz 2030. gadam 40% saules paneļu, vēja turbīnu, siltumsūkņu un elektrisko bateriju ražot Eiropā.
“Ļoti svarīgi uzsvērt, ka zaļais kurss nenozīmē Eiropas deindustrializāciju, bet gan industrijas pārkārtošanos. Eiropai ir jāiegūst vadošā loma pasaulē tīro tehnoloģiju jomā, dodot jaunas darba vietas un attīstot vietējo ražošanu,” norāda D. Melbārde.
Liepāju piesārņo privātais transports
Liepāja izvēlēta par vienu no Eiropas Savienības simt klimatneitrālajām un viedajām pilsētām līdz 2030. gadam, tādējādi izvirzot augstus mērķus gaisu piesārņojošo gāzu samazināšanai.
Kopš 2006. gada pilsēta jau samazinājusi kaitīgo izmešu daudzumu par 45%, kas ir būtiski, lai padarītu vidi veselīgāku iedzīvotājiem, stāsta projektu vadītājs klimata pārmaiņu un energoefektivitātes jautājumos Kārlis Beihmanis.
Pilsētas attīstības dokumentos iekļautie pasākumi iedalīti divās grupās – vieni ir ar mērķi samazināt negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām, otri vērsti uz pielāgošanos tām.
“Lielākais izaicinājums kaitīgo izmešu samazināšanā ir gaisa piesārņojums no privātā transporta, kas veido 46% no kopējām pilsētas piesārņojošo gāzu emisijām,”
viņš norāda.
Pielāgošanās ziņā Liepājas iedzīvotāji jau izjūt siltuma viļņus un ekstremālus laikapstākļus. Kā piejūras pilsētai Liepājai jārisina jūras līmeņa pieauguma sekas, aizsargājot cilvēkus, vidi un infrastruktūru.
“Katrs mēs atstājam aiz sevis kādu kaitīgo izmešu daudzumu, tāpēc katram ir iespēja piedalīties klimata mērķu sasniegšanā, uzlabojot sabiedrības veselību un saudzējot vidi. Visi varam padomāt, kā racionālāk tērēt enerģiju, dot priekšroku videi draudzīgākam pārvietošanās veidam, šķirot atkritumus,” saka K. Beihmanis.
Liepāja jau ir viena no līderēm Latvijā daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā, velosipēdu lietošanā ikdienā, kā arī biomasas izmantošanā siltumapgādē, kas ir būtiski virzībai uz nākamajiem mērķiem.
Nevajag neizpildāmas prasības
Daudzi Latvijas iedzīvotāji pauž nostāju, ka mēs neesam tie lielākie klimata pārmaiņu raisītāji, bet no mums sagaida būt līderiem to novēršanā.
Pirmkārt problēma ir ar pašiem klimata mērķiem, uzskata EP deputāts Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa).
Viņaprāt, Latvija daudzās sfērās ir vēsturiski bijusi krietni klimatam draudzīgāka nekā attīstītās Rietumeiropas valstis.
“Tā vietā, lai lielākie piesārņotāji, kas ir arī ekonomiski spēcīgāki uzlabot savu saimniecisko politiku, rādītu priekšzīmi,
“zaļās jostas” tomēr jāsavelk visiem.
Mērķiem ir jābūt nevis deklaratīviem, bet katrai dalībvalstij sasniedzamiem, lai nozares attīstībai nezustu konkurences priekšrocības, kas savukārt ļautu turpināt pakāpeniski virzīties tālāk, tai skaitā klimata politikas nākamo mērķu sasniegšanai,” viņš pauž.
Klimata pārmaiņu sekas diemžēl skar gan lielākos piesārņotājus, gan visnabadzīgākās valstis, atzīst D. Melbārde.
Tomēr klimata politikai jābūt saprātīgai, nevar visi pēkšņi pāriet uz elektroauto, jo tam nav atbilstošas infrastruktūras un labu mašīnu par pieejamu cenu.
“Vienlaikus nebūtu prātīgi sēdēt rokas klēpī salikušiem tikai tāpēc vien, ka esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā.
Būtiski izmantot atbalstu tīro tehnoloģiju attīstīšanai, lai atrastu savas nišas, kuras mums ir aktuālas, lai varam kļūt par daļu no Eiropas zaļās industrijas līderiem,” uzsver deputāte, “vienlaikus ļoti svarīgi izmaiņas ieviest pārdomāti, piemēram, īpaši atbalstīt lauksaimniekus, nevis uzlikt mūsu reģionā neizpildāmas prasības, jo pārtikas ražošana ir ne tikai būtiska Eiropas dzīvesveida daļa, bet tas ir mūsu drošības jautājums.”
Latvijai būtu jāfokusējas uz jomām ar vislielāko ietekmi uz klimatu, piemēram, ēku energoefektivitāti, jo ēkas patlaban rada vairāk nekā vienu trešdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Ir pieejams ES finansējums, un ieguvēji ir visi – kvalitatīvi siltinātās daudzdzīvokļu mājās samazinās apkures rēķini, pieaug dzīvokļu vērtība un samazinās ietekme uz vidi.
“Ar ieguldījumiem, kas iedzīvotājiem tiešā veidā ir izdevīgi, varam tuvināties klimata mērķu sasniegšanai,”
uzsver D. Melbārde.
Vairāk nekā trešdaļa ES budžeta finansējuma ir paredzēta zaļajai transformācijai. Tomēr vajadzības ir daudz lielākas, tām būtu nepieciešami ap 300 miljardi eiro gadā.
“Eiropas Komisija ir apņēmusies piesaistīt vienu triljonu eiro desmit gadu periodā, taču jautājums, vai tas izdosies. Krievijas karš Ukrainā nozīmē daļēju prioritāšu maiņu. Jācer uz arvien lielāku privātā sektora patiesu interesi un izrāvieniem inovācijās, kas padarīs zaļās tehnoloģijas lētākas,” domā D. Melbārde.
Uzziņai
Liepājas prioritātes ceļā uz videi draudzīgāku pilsētu
- Plastmasas atkritumu piesārņojuma samazināšana piekrastē;
- grants ielu pārbūve;
- sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu satiksmes drošības uzlabošana;
- videi draudzīga transporta uzpildes/uzlādes staciju tīkla veidošana;
- veloceliņu izbūve un pilnveidošana;
- daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas atbalstīšana;
- zaļo zonu atjaunošana un jaunu veidošana;
- pašvaldības sniegto pakalpojumu digitalizācija.
Avots: Liepājas pašvaldība
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
