Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 22. septembris

Vārdadiena: Maigurs, Mārica, Māris

Ar himnu debesīs – pie krusta  (13)

Atslēgvārdi sv.trīsvienības katedrāle | restaurācija | būvniecība

Vakar no Liepājas evaņģēliski luteriskās Svētās Trīsvienības katedrāles krusta lodes restaurācijas projekta vadītājs Mārtiņš Lilienfelds izņēma kapsulu, kuru tur ar vēstījumu nākamajām paaudzēm bija ielikuši iepriekšējie dievnama torņa remontētāji – liepājnieki Verners Leja un Zigurds Blūms 1985. gadā. Abiem pārsteidzošajiem vīriem tobrīd bijis jau apmēram 70 gadu, bet tas netraucējis torņa augšējās, metāla daļas atjaunošanu paveikt godam toreiz.

Šo mirkli, kas piedzīvots vakar, M. Lilienfelds salīdzina ar spāru svētkiem būvniecībā. Tobrīd tornī bija uzkāpuši vēl vairāki cilvēki, tostarp arī mācītājs Pēteris Kalks, Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, viņa vietnieks Gunārs Ansiņš un projekta vadītājs Pēteris Bikše, kuri tur, vairāk nekā 50 metru augstumā, blakus katedrāles krustam stāvot, kvartetā nodziedājuši "Dievs, svētī Latviju!".

"No augstuma redzam lielās lietas. Būtu labi neaizmirst, ka Dievs šo vietu mums dāvinājis un ka mēs drīkstam šeit dzīvot. No augstuma mazos cilvēciņus redzam. Bet Dieva skats vienmēr fokusēts uz cilvēkiem, un cilvēku likteņos Dievs ieinteresēts pirmām kārtām. Lai par to mēs neaizmirstam," pēc neparastā notikuma pārdomās dalījās P. Kalks.

Vakar katedrāles pārstāvji aicināja žurnālistus uz preses konferenci, lai pastāstītu par baznīcas restaurācijas norisi, taču vislielāko uzmanību klātesošie pievērsa tieši vēsturiskajai kapsulai, kura tika atvērta žurnālistu klātbūtnē. No tās J. Vilnītis un P. Kalks izņēma vairākus priekšmetus, ietītus 1985. gadā nodrukātajā laikrakstā "Padomju Jaunatne". "Gaidījām, ka būs cita avīze," komentēja J. Vilnītis. Viss teicami saglabājies, lai gan pats vecais cilindrs bija atradies mitrumā, pat ūdenī, kurš bija sakrājies lodē. Viens no neparastajiem kapsulā atrastajiem priekšmetiem – elektronisks pulkstenis. Kā vēlāk noskaidroja "Kurzemes Vārds", tas piederējis V. Lejam. Kad viņš, būdams augšā virs torņa, atvēris krusta lodi, šis pulkstenis no meistara rokas nokritis zemē. Tāpēc to vēlāk ielicis kapsulā. Vēl tika atvērta kārbiņa ar monētām, tostarp vecākā – 1822. gadā Krievijā kalta apsūbējusi monēta, kuras sastāvā sudrabs un zelts. Starp monētām arī sudraba pieclatnieks. Taču neviena padomju rubļa vai kapeikas, tāpat kā ne toreizējā Liepājas oficioza – laikraksta "Komunists". Atsevišķā sainī, kuru vakar vaļā vēl nevēra, jābūt Mārtiņa Lutera "Katķismam" un citiem dokumentiem – cilindra saturs ir dokumentēts baznīcas būvvēstures dokumentos.

M. Lilienfelds vēlāk sacīja, ka arī viņam, tāpat kā katedrāles restaurācijas ģenerālbūvnieka "UPTK" vadītājam Zigurdam Kirhneram, būšot iespēja drīzumā ielikt cilindrā un atstāt nākamajām paaudzēm kaut ko no sevis. Jauns vēstījums krusta lodē jāieliek jau drīz, jo restaurācija turpinās, tostarp jāatjauno arī krusta zeltījums. Katedrāles torņa un fasāžu restaurācija jāpabeidz 2020. gada pavasarī.

  • Komentāri (13)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!