Vakarrīt ap pulksten pieciem no selgas krastā atgriezās SIA “Juta” piederošais un kapteiņa Oļega Tiškēviča vadītais zvejas kuģis “Burtnieki”. Uz tā borta bija nostiprināts aptuveni deviņus metrus garš un pie pamatnes kādus 30 centimetrus resns burinieka masts. Zvejnieki apgalvoja, ka tas dzelmē esot ieķēries viņu zvejas tralī. Kad mastu izcēla krastā pie akciju sabiedrības “Kursa” piestātnēm, ap to sapulcējās daudz interesentu.

Katrs pauda savu viedokli. Bijušais kapteinis Jānis Podgornijs, kurš zvejnieku saimniecībā nostrādājis 37 gadus, stāstīja zvejas veterānam Uldim Dzelmem, ka masts jūrā varētu būt nogulējis pat visus 300 gadus. Tā viņam liekoties tāpēc, ka trīši jeb, kā jūrnieki saka, fulbloki, kas nostiprināti masta galotnē, ir izgatavoti no koka, nevis metāla. Šoneri bijuši divu vai vairāk mastu burinieki ar slīpajām burām priekšgalā.

Drīz vien atraduma vērtētājiem pievienojās arī Jūras vides pārvaldes Liepājas Kontroles daļas vadītājs Ainars Priediens un Liepājas muzeja galvenais speciālists Juris Kriķis. Zvejas tralera “Burtnieki” mehāniķis Andrejs Kuroļenko viņiem pastāstīja, ka masts iepinies tralī 530.zvejas kvadrātā jūrā iepretī Liepājai. Tas atradies 70 metru dziļumā un izceļot saplēsis arī zvejniekiem tīklus. Jūrnieks uzsvēra, ka selgā atrastos priekšmetus nemēdzot atdot dzelmei, bet vienmēr vedot uz krastu arī tādēļ, lai tie netraucētu strādāt citiem kolēģiem. Tā esot darīts arī toreiz, kad atrastas nogrimušu koka kuģu ribas, un citās reizēs.

Novērtējis atradumu, Juris Kriķis teica, ka par to nekavējoties informēšot Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju, kur tikšot veikta masta rūpīgāka analīze. Viņš domājot, ka masts ir sens un piederējis gafeļu šonerim, kādus vēl pirms Krišjāņa Valdemāra būvēja Kurzemes piekrastē. “Šeit dzīvojošajiem zvejniekiem līdzekļu nebija daudz, taču jūrā iet un pelnīt viņi gribēja, tādēļ būvēja primitīvus kuģus, kuriem visas lietas bija vienkāršotas,” sacīja vēsturnieks. Viņš vienojās ar “Kursas” ļaudīm par to, kā zvejnieku atradumu pārvest uz Liepājas muzeju, kur to kopā ar citiem senlietu krātuves eksponātiem nākotnē varēs apskatīt ekskursanti.