liepajniekiem.lv
Cilvēkus uztrauc gadiem ieilgušās problēmas, kā zaļo zonu trūkums, ielu un ietvju sliktais segums, nesakoptas teritorijas, kā arī radušās bažas par iecerēto gumijas un plastmasas polimēru pārstrādi.
Lēmumu gaida 30 gadus
Pašvaldības vadītājs informēja iedzīvotājus par apjomīgo ielu rekonstrukcijas projektu īstenošanu, uzsākto Ābeļu ielas pārbūvi, kā arī par iecerēm Jaunliepājas kanālmalas atvēršanai, jauna dzīvojamā fonda būvniecības iespējām, sapņiem par jaunu bibliotēku.
Tiek meklētas iespējas tikt pie Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem O. Kalpaka ielas pārbūvei un veloceliņa izbūvei, kam ir izstrādāts tehniskais projekts, taču pagaidām neesot iespējams pateikt, kad šie ilgi gaidītie uzlabojumi varētu aizsākties.
Atbilstoša ārējā finansējuma programma atrasta zaļo zonu izveidei, un pašlaik tiekot apkopoti priekšlikumi, kā šai aspektā attīstīt apkaimi.
Tāpat ilgus gadus rajona iedzīvotāji sūdzas par satiksmes sastrēgumiem pie dzelzceļa pārbrauktuvēm, taču satiksmes pārvadam no Parka ielas neesot ātru risinājumu, pauda G. Ansiņš.
“Tiek izstrādāts ekonomiski analītiskais plāns, kas ļauj izvērtēt visu veidu iespējas, kā tikt pāri dzelzceļam, un pēc mēneša, varbūt diviem pilsētas deputāti domes sēdē debatēs par šiem plāniem.
Man šķiet, ka mums būs jāpieņem lēmums atteikties no tramvaja savienojuma, aizstājot to ar atsevišķu autobusu “zaļo joslu”,”
viņš teica.
Izmaksas tramvaja līnijas izveidei pāri dzelzceļam būtu ļoti lielas. Tagad esot būtiski šo projektu realizēt pirmajā etapā – bez tramvaja.
Deputātiem apspriešanai piedāvās trīs ceļa pārvada variantus, lai izraudzītos pieņemamāko un ekonomiski pamatotāko modeli.
Jebkurā no risinājumiem pašvaldībai būs nepieciešamība atsavināt privātīpašumus, norādīja G. Ansiņš.
Par to arī vaicāja Namdaru ielas iedzīvotājs, kura mājas vietā varētu būt satiksmes pārvada balsts. “Nav nekādas skaidrības, jau trīsdesmit gadus mēs gaidām, kad būs pieņemts šis lēmums. Nevaram atjaunot savu māju, neko nevaram izdarīt,” viņš uzsvēra.
Pašvaldības vadītājs pats vēlētos, lai satiksmes pārvads maksimāli tiktu bīdīts uz bijušā “Liepājas metalurga” pusi, tā pasaudzējot vairāk mājokļu.
Čurā uz mūsu žogiem
Par problēmām Velnciema stadionā pastāstīja Mārtiņš Feldmanis. Kad notiek futbola mači, skatītāji novieto automašīnas tā, ka apgrūtina izbraukšanu no īpašuma.
Tāpat kā nav sakārtota auto novietošana, tā arī līdzjutējiem neesot pieejamas gružu urnas un tualetes.
“Skatītāji iet čurāt uz mūsu žogiem, tā ir realitāte,”
viņš teica.
Izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš izteicās, ka šis esot dīvaini, jo katrai sporta būvei esot tualetes, bet iedzīvotāji viņu uzaicināja kādreiz atbraukt uz spēlēm un pārliecināties.
Iedzīvotāju bēdas par seguma stāvokli Siļķu ielā pie pasta nodaļas un mākslas vingrošanas zāles izklāstīja Liepājas domes deputāte Ludmila Rjazanova. “Īpaši, kad ir lietus, tur nav iespējams iziet,” viņa norādīja.
L. Rjazanova aicināja pašvaldību vienoties ar šī zemesgabala īpašnieku, lai laukumu sakārtotu.
Edgars Golts lūdza pašvaldību sakārtot un atvērt Rubeņu un Medņu ielu, kur pašlaik “pulcējas visādi žuļiki”.
“Tā ir pilnīgi pamesta pilsētas infrastruktūra, kuru pilsēta nekontrolē,”
viņš atzina.
Tāpat advokāts uzsvēra, ka pašvaldībai likums paredz iespēju sakopt privātas teritorijas un saimniekiem iesniegt rēķinu darbu apmaksai.
Arī viņš norādīja, ka nesakārtotas infrastruktūras dēļ medicīnas koledžas pasniedzēji un studenti novieto automašīnas Riņķu ielas zaļajā zonā.
G. Ansiņš minēja, ka Rubeņu un Medņu ielas apkaimi, visdrīzāk, vajadzētu nodot atsavināšanai, jo šī apbūves teritorija pašvaldības funkcijām nenoderēšot.
Ziņojumiem par nesakoptām ielām, ierosinājumiem ātrumvaļņu un ceļa zīmju izvietošanai viņš ieteica izmantot lietotni “Liepājas pilsēta”, kas esot ātrākais veids darīt zināmas iedzīvotāju vajadzības, vai arī ziņot Transporta infrastruktūras komisijai.
“Mēs par visu ko rakstām gadiem,” norādīja Kristīne Dzelme.
“Vai tiešām mēs viens otru nespējam sadzirdēt? Mēs šovakar esam šeit, vajag vienkārši teikto pieņemt zināšanai.”
Viņa atgādināja, ka pa Celmu ielu cilvēki iet klupdami krizdami, un vajadzētu beidzot izdarīt kaut ko paliekošu, lai skolas un bērnudārza tuvumā būtu iespējams normāli pārvietoties.
Ielas pārbūve prasītu ļoti lielu naudu, kādas pašlaik pilsētas budžetā nav, teica D. Jēriņš, bet šādam objektam ES līdzekļus piesaistīt neesot cerību. “Bet mums ir osta blakus!” iebilda K. Dzelme.
“Ko osta dod šī mikrorajona iedzīvotājiem? Tikai putekļus. Uz O. Kalpaka ielu, kāda tā ir, es skatos 32 gadus. Tur pirksts nav pielikts.”
K. Dzelme gribēja zināt G. Ansiņa viedokli par Liepājas SEZ uzņēmuma “DG Termināls” ieceri pārstrādāt nolietotas autoriepas un plastmasu, kam zaļo gaismu jau devis Vides pārraudzības valsts birojs.
Liepājas dome esot saņēmusi ietekmes uz vidi novērtējuma dokumentus, tos analizē Vides daļa, un tās vērtējumu mērs gribot sagaidīt, pirms pauž savas domas.
Nākamā G. Ansiņa tikšanās ar iedzīvotājiem plānota Jaunliepājā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
