Ar ziediem godina Otrā pasaules kara upuru piemiņu
liepajniekiem.lv
Šodien, 8.maijā, Eiropā un daudzviet citur pasaulē atzīmē
nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Liepājā upuru
piemiņu atzīmēja ar ziedu nolikšanu piemiņas vietās, novēroja portāls.
Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki Gunārs Ansiņš un
Jurijs Hadarovičs pilsētas vārdā šodien nolika ziedus 16 Otrā pasaules kara
upuru piemiņas vietās Centrālkapos,
Līvas kapsētā, Ziemeļu kapsētā, Riharda Rubīna veidotā
Kureliešu piemiņas vietā Karostā, pie holokausta upuru memoriāla Šķēdē, Karostā
iepretim cietumam, Garnizona kapsētā Tosmarē, Raiņa parkā pie akmens Otrā
pasaules kara upuriem, ko noslepkavoja nacisti 1941.gada jūlijā tūlīt pēc
ienākšanas Liepājā, kā arī piemiņas vietā Roņu ielā.
Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts
cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Karš ilga no
1939.līdz 1945.gadam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu
dzīvību.
1945.gada 8.maijā nacistiskā Vācija parakstīja aktu par
kapitulāciju, līdz ar to šajā dienā beidzās asiņainākais karš pasaules vēsturē.
8.maijā pasaulē tiek pieminēts sabiedroto – Amerikas Savienoto Valstu, bijušās
Padomju Savienības, Francijas un Lielbritānijas – bruņoto spēku vēsturiskais
ieguldījums nacisma sagrāvē.
Latvija Otrajā pasaules karā zaudēja gandrīz trešo daļu savu
iedzīvotāju. Vairāk nekā simts tūkstoši Latvijas vīru krita kaujas laukā,
karojot abās frontes pusēs. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju bija
spiesti pamest dzimteni un doties trimdā.
8.maijā visā Latvijā tiek svinēta Nacisma sagrāves diena, kā
arī tiek pieminēti Otrā pasaules kara upuri. Eiropā un kopš 1995.gada oficiāli
arī Latvijā šajā dienā tiek svinētas Otrā pasaules kara beigas.
G.Ansiņš, noliekot ziedus piemiņas vietās, portālam pauda:
”Ļoti ceru, ka nekad neatkārtosies kaut kas tāds, kā bija Otrajā pasaules karā.
8.maijs gan Latvijā, gan Eiropā ir pietiekoši svarīgs. Tas ir simbols tam, ka
cilvēki grib dzīvot brīvībā, cilvēki grib dzīvot mierā un saticībā. Es ticu un
ceru, ka Latvijai kā NATO dalībvalstij tam nepieciešamais nodrošinājums tiks
saglabāts.”
Un turpina: ”Liepājas pilsēta Otrā pasaules kara laikā ir
ļoti smagi cietusi. To mēs varam redzēt kaut vai pēc nopietniem ēku
zaudējumiem, piemēram, Vītolu ielā. Redzam arī to, ka Liepājā, cīnoties par
brīvību, ir bijis ļoti daudz upuru. Līdz ar to Liepājā ir arī ļoti daudz
piemiņas vietu. Šodien ziedus noliekam 16 piemiņas vietās pilsētā, kas ir liels
skaitlis.”
Viņš norāda, ka lielākās piemiņas vietas ir kapsētās, līdz
ar ko par piemiņas vietu uzturēšanu kārtībā, kā tas likumā noteikts, rūpējas un
pilnveido Kapsētu pārvalde. ”Tas ir viens no pilsētas pašvaldības pienākumiem
un šo pienākumu pašvaldība arī pilda,” tā G.Ansiņš.